Paplašinātā meklēšana

[gavente U., = kavente.]

Avots: ME I, 614

gaventere, das Spenden von Almosen: "reiz pa gadu - pļaujas svē̦tkuos - nuotiek liela zieduošanās gan naudā, gan graudā nabagiem par labu; naudu me̦t lādītē, kas atruodas ceļa maļā, bet graudu nuoduod nabagu mājā; tuo nu sauc par gaventeri."

Avots: ME I, 614

kaveñte, der Konvent, das Armenhaus L., PS.

Avots: ME II, 181

sašvènterêt ² "dummes Zeug zusammenschwatzen" Vank.

Avots: ME III, 760

‡ spilventelis Janš. Līgava II, 92, Demin. zu spìlve̦ns, Kissen.

Avots: EH II, 551

svèntelis ² Tirsen "eine aus einem Liebstock angefertigte Spritze".

Avots: ME III, 1151

‡ II sventelis,

1) "?": uz dzimšanas, vārda un citām sventeļu dienām (aus einem Brief Dünsbergs);

2) der Storch
(mit eñ ) Neuhausen.

Avots: EH II, 615

švènterêt ^2, -ẽju, = penterêt Bers., Lasd., schnell und unverständlich (in einer fremden Sprache) sprechen Sessw., (mit eñ ) C.: žīds šventerēja tik ātri, ka tur ir cūka netika gudra Vīt. Vgl. šventît.

Avots: ME IV, 115

šventeris C. (mit eñ), Vīt. 66, kas šventerē.

Avots: ME IV, 115

vente,

1) ¹ / ₄ eines runden, gespaltenen Holzstückes, "šķila" (mit èn ² ) Kl.;

2) ein Keil zum Holzspalten
(mit èn ² ) Lubn.;

3) ein Knüppel ("sitamais") C. (mit eñ ). In der Bed. 1 zu vante II 1; in der Bed. 2 und 3 zu vante 11 2.

Avots: ME IV, 537

‡ ventenieks BW. 29819, 1, ein Anwohner der Windau.

Avots: EH II, 771

veñterêt Salis, hin und her schlendern.

Avots: ME IV, 537

I veñteris Autz, BL, C., Dond., Dunika, Lin., Neuenb., Pankelhof, Salis, Stenden, Wandsen, (mit èn ² ) Bers., Erlaa, Fest., Golg., Grawendahl, Kl., Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Sonnaxt, ein Setzkorb L., Setznetz U., Memelshof; ein reusenartiges Setznetz Bielenstein Holzb. 671 (mit Abbild.); eine Art Fischreuse Lasd., Laud., Lubn., Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168; ein aus Weidenruten geflochtener Fischkorb mit doppeltem Boden Frauenb. (mit eñ ), Luttr.; eine Fischreuse aus Garn Ruhental n. Etn. I, 121; Bielenstein Holzb. 668; ein auf Reifen aufgespanntes Netz zum Aufbewahren von Fischen Etn. II, 108: upītē jāieliek venteris: šuonakt skries zivis Saikava. zivis, iegājušas caur priekšdibe̦nu īstajā venterī; netiek vairs ārā Lutr. zivju venterīši BW. 20575, 1. līdeciņa (sc.: līda) venterī 3690 var. kas pīs lūku vēnterīti ? 30757. kam venteris ir (die da Hälter haben) līdz ar visiem, kas... dīķus dara Glück Jesaias 19, 10. Als Lehnwort aus dem Kurischen resp. aus li. vénteris "Fischreuse aus Weidengerten" wohl zur Wurzel von le. uotainis (s. dies und KZ. LII, 110 ff.); anders Būga KSn. I, 299.

Avots: ME IV, 537, 538

II venteris,

1) ein dicker Junge
(mit ên ² ) Golg.; ein unartiger Junge (mit èn ² ) Lubn.;

2) Schimpfwort
(mit eñ ) Frauenb.; bada veñteris, Schimpfname für einen geizigen Menschen Frauenb.; sūdu venteris, Schimpfname für einen schlechten, geizigen Menschen Frauenb.; Dreckbauch (Schimpfname) Tauerkaln n. Mag. XIII, 2, 49: tas ir gatavs sūdu venteris! Frauenb.;

3) "?" sunīti, venterīti! BW. 30436. Merkwürdig und doch wohl zufällig ist der Anklang (in der Bed. I und 2 an lat. venter "Bauch".

Avots: ME IV, 538

venterkājis "?": mūsu sē̦tas venterkājis BW. 14517, 9.

Avots: ME IV, 538

venteru venteriem,

1) "?" uozuoli dīvaini izliektiem zariem, kas sakruokuojušies. savijušies venteru venteriem J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 101;

2) veñteŗu veñteŗiem aizskriet Arrasch, C., sich schlängelnd, taumelnd weglaufen
Sessw.

Avots: ME IV, 538

‡ aplancît (li. aplankýti) Rutzau (mit añ und an̂ ² ), Kur. Nehrung, besehen, visitieren, besuchen: a. venterus, radus, slimnieku. Refl. -tiês NB. (mit an̂ ² ), = ‡ aplaipuôt(iês): ja aplankās gar pļunēm, tad var iziet sausām kājām.

Avots: EH I, 97

I atskarbis,

1): atskar̂ps ² (Stammform? mit -p- oder -b-?) Salis; ‡

2) venteŗa a. "?".

Avots: EH I, 166

‡ bluķelis "venteris%20bez%20sp%C4%81rniem">venteris bez spārniem" NB.

Avots: EH I, 231

divdzirkļu venteris, ein Setzkorb mit 2 Kammern Plutte 103.

Avots: ME I, 471

‡ gaideniski, Adv., in Erwartungstellung: ja venteri plūdu laikā, kad ūdens nāk pa upi augšā, iespiež ar muti pret upes iete̦ku, tad saka, ka venteris iespiests g. NB.

Avots: EH I, 376

gāts, - s, ein Loch in der Fischwehr, in das man den venteris hineinstellt. Vgl. gātis.

Avots: ME I, 619

ierzekls,

1) "venteŗa atskarbis (vgl. iedzirklis)" Edwahlen n. U.;

2) Verschlingung, die eine stark gedrehte Schnur macht
U. [Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht durch Metathesis aus * iezerkls > * iedzerkls; vgl. iedzerkle.]

Avots: ME II, 60

‡ kriteniski "?": ja venteri plūdu laika, kad ūdens sāk krist, iespiež ar muti pret upes izte̦ku, tad saka, ka venteris iespiests k. NB.

Avots: EH I, 656

lasmenis [Grünwald], lasminis L., lāsmenis, eine offene Stelle im Eise Lasd., Iluxt, eine im Winter nicht zugefrorene Stromschnelle im Flusse, auch im See (wegen quelligen Grundes) Brasche: skrien, spiežas e̦ze̦rvietās vaļējās, kur lasmeņi pleš plati me̦lnuo rīkli Plūd. aizsaluši jūtu lasmeņi Plūd. drīz tāļākie lāsmeņi klusi kļūs Druva I, 857; die Wuhne: lasmenis - le̦dū izcirsts āliņģis, kur zvejnieki venteŗus liek Lasd. [Nach Leskien Nom. 419 und Ojansuu Lisiä suomalais - balttiaisiin kosketuksiin 52 f. aus estn. lasme "grosses, viereckiges Loch im Eise (zum Hineinlassen der Netze)".]

Avots: ME II, 424

‡ liêkspârns ² NB. "ein Bestandteil eines Netzes, der ans Ende der spārni eines venteris gesteckt wird, wenn das Wasser breiter ist als der venteris, damit die Fische nicht vorbeischwimmen können".

Avots: EH I, 753

‡ nārīt (li. nórint ),

1) gleichviel
(nãrît ² ) NB.: n., liksim venteri te˙pat. es viņam nepaduošuos, n. kas (was auch immer kommen möge);

2) "tikkuo; kâ" (nãrît ² ) NB.: n. nuogāju, tūlīt sākās;

3) kuo nârit ² Dunika, = kaut kuo: viņa man k. n. teice, bet es nevarēju sadzirdēt. Vgl. nārit.

Avots: EH II, 8

pìesêst,

1) sich setzen:
piesēžat lūdzami, ich bitte, setzen Sie sich! U. piesēdi, būsi viesis! (eine im Lindenschen übliche Redensart, wenn jemand zum Sitzen auffordert) Mag. XIII, 3, 53. nāc, piesēsti šeku, uz skraģa! Kārstenis. vecene lūguse piesēst, kamē̦r viņa pagādāšuot ēst LP. VII, 1267. kad dzīŗu ļaudis pie galda piesēž... VII, 396;

2) sitzend andrücken, sich draufsetzen:
sēdi gudri, man[a] māsiņa, piesēd[i] viņa svārku stūri, tad tu viņu uzvaļāsi visu mūžu dzīvuodama! BW. 16088;

3) sitzend anfüllen; sich mit Sitzenden anfüllen: es piesēdu (Var.: apsēdu) tautu galdu ar deviņiem bāliņiem BW. 19157 var. pilli krūmi piesē̦duši ventenieku dzeltenīšu 11558. pilli beņķi piesē̦duši le̦pnu tautu istabā 16304. starp bagāti piesē̦stām galdu rindām. Refl. -tiês,

1) sich (an etwas) setzen:
pie liepiņas piesēduos VL. ja kāds nuo kāzeniekiem nejauši piesēdās pie panāksnieku galda . . . BW. III, 1, 55;

2) sich (mit Sitzenden) anfüllen:
uozuoliņš sīku putnu piesēdies BW. 7876, 2. (krē̦sli) pa vasaru maz cilāti un tādēļ bagātīgi putekļu piesē̦dušies De̦glavs Rīga II, 1, 170.

Avots: ME III, 288, 289

‡ riêsa ² NB. "venteŗa mute": venterim vis˙maz divas riesas, viena lielāka, uotra mazāka.

Avots: EH II, 379

‡. sogât, mit Grundeis gehen Mag. V, 1/2, 165, Salis n. FBR. XV, 78: Vente šuogad ilgi sogā, tāpēc ka maz kuo salst, die Windau geht heuer lange mit Grundeis, weil der Frost so gelinde ist Mag. V, 1/2, 165.

Avots: EH II, 544

I suga,

1) um Mitau, = soga 1 (s. dies), Treibeis: jūrai gar malu sadzīta suga B. V. suga pa upi iet, pe̦ld. piegājis pilns venteris ar sūgu Naud.; "gefrorener Schnee und Wasser" Skuolas druva II, 183: vilnīši piesizdamies pie sugas pļukšķēja Seifert Chrest. III, 3, 195;

2) Aufwasser auf dem Eise Doblen
n. U.

Avots: ME III, 1115

švenderêt,

1) in Erlaa, = bārties;

2) = venter%C3%AAt">šventerêt (in einer fremden Sprache) Jürg., Ruj. (mit eñ ), Lubn. (mit èn ² );

3) = klenderêt, sich ohne Arbeit ziellos umhertreiben N.-Peb., (mit èn ² ) Bewershof.

Avots: ME IV, 115

I tacis U., Mag. III, 1, 128, A. XX, 947, Adsel, Grünhof, Neugut, Nötk., Zarnikau, Salis, Stenden, Stockm., Sauken u. a., tace U., Seew. Mag. XIII, 41, die Fischwehr U., "akmeņu un kuoku krauja upē" Saikava (tacis), "aizžuoguojums zivu ķeršanai nuo mietiem un iepītiem žagariem; starpās atstāti vārti, kur ieliek venteŗus" um den Lubahnschen See (tacis): tačus ierīkuojuot, vis˙pirms nuostāda akmeņiem nuokŗautus "âžus" ar pierēm pret straumi; gar āžu kājām piestiprina divas kārtis, pie kuŗām tad pieslien ap 5-6 pē̦das augstus un ap 2-21/2 pē̦das platus "tāriņus" (redelītes, kuŗām laši nevar izlīst cauri), tâ ka laši iedami pret straumi visur atduŗas pret šiem tāriņiem un tâ beidzuot atruod vienīguo izeju, kas ieve̦d "būrī" Üxkül. zvejnieks upītē ietaisījis taci un tacī licis tīklus LP. VII, 1311. upi ne˙re̦ti aizžuoguo ar tâ sauktuo taci Konv. ² 2841. pe̦lduošuos kuokus zvejuo kuopā pie tacēm, kas sastādās nuo viņiem pašiem Kaudz. sāls acī; čūska tacī Birk. Sakāmv. 132. spuraina bārda, de̦guns kâ tacis Lapsa-Kūm. 149. Le. tacis wahrscheinlich aus *taciss = li. takišas "eine Lachswehre", resp. (haplologisch) aus *tacisis = li. (in Kvėdarna n. Pon. gov. II, 27) takišỹs dass.; vgl. auch apr. takes "Wehr" und dazu Trautmann Apr. Spr. 444 f. Nebst le. ietacis dass. nach Petersson Vergl. slav. Wortstud. 41 f. (als ein Geflecht) zu arm. ťeḱel "to twist, to warp" u. a.; anders (zu le. tecêt) Miklosich Etym. Wrtb. 348.

Avots: ME IV, 121

unteris "?": ai, unteri (Var.: ai, sunĩti venterīti), atduod maizi! BW. 30436, I. ùnteža ² Kaltenbrunn, ùntežmale ² ebenda "der Feldrand, wo Feld und Wiese aneinandergrenzen", Plur. untežmalas, kleine Heuschläge zwischen Feldem Kaltenbrunn n. U.: visas untežmales nuoganīja Kaltenbrunn. guovis ē̦d pa untežām. Entlehnt (mit ostli. un aus an ) aus li. antežis "край межи".

Avots: ME IV, 299

veteris, = venteris">venteris: līdaceņas (sc.: līda) veterī (Var.: vēterī, venterī) BW. 3690, t. Nebst vēteris aus r. вятерь.

Avots: ME IV, 546

vēteris, = veñteris I: līdeciņa (līda) vēterī (Var.: venterī) BW. 3690. vēterī ielīdusi branga līdaka Fossenberg, Nitau. Aus r. вятерь dass.

Avots: ME IV, 572