Paplašinātā meklēšana

‡ I àizviļât, = ‡ àizvaļât: a. mucu (pruojām).

Avots: EH I, 63

‡ II àizviļât, hin-, weglocken: a. bē̦rnu uz mežu.

Avots: EH I, 63

apviļât, apviļinât, freqn. zu apvelˆt, tr.,

1) rollend kneten, rundum drücken eine weiche Masse:
dievs apviļājis dūņas LP. VII, 1192; maizes mīkstumu;

2) rollend, knetend etw. womit umgeben:
saimniece apviļinājusi akmeni mīklā LP. V, 79. Refl. -tiês, sich wälzend womit umgeben, bedeckt werden: lapsa le̦c abrā ar visu augumu un apviļājas ar mīklu LP. V, 166.

Avots: ME I, 136

‡ I atviļât Lieven-Bersen, her-, weglocken.

Avots: EH I, 181

‡ II atviļât C., her-, wegwälzen: a. akmeni nua sienas.

Avots: EH I, 181

[ìeviļât, sich wälzend (eine Vertiefung) herstellen in: zirgs lielu duobi ieviļājis Jürg., Arrasch.]

Avots: ME II, 89

I izviļât,

1): zirgi auzas izviļava Tdz. 41964.

Avots: EH I, 496

I izviļât, tr.,

1) = izvārtīt: zirgi zâli izviļājuši [C., Lis., Kl., Warkh.];

2) durchkneten:
mīklu. Refl. - tiês, sich zur Genüge herumwälzen: man arī trakuot un draiskuot gribas un pa slapjuo mauri izviļāties Vēr. II, 1114. viņī nuojūdza zirgus un tuos palaida sniegā izviļāties A. IX, 422. [bē̦rni izviļājās pa nuoru Kl.]

Avots: ME I, 829

II izviļât: Aps. ME. I, 829 durch Asp. zu ersetzen!

Avots: EH I, 496

II izviļât (li. išvilióti), tr., freqn. zu izvilˆt, betrügerisch heraus -, entlocken: viņš kâ vē̦sma puķes skūpstuot saldu smaržu izviļā Aps.

Avots: ME I, 829

I nùoviļât, tr.,

1) sich wälzend niederdrücken, lagern machen:
iešu, miežus nuoviļāšu BW. 32746. pļavā zâle nuomīdīta, nuovijāta un nuobradāta JU.;

2) sich wälzend beschmutzen:
nuoviļātas biksītes Por. Refl. -tiês, sich abwälzen, sich wälzend womit bedecken: ar spalvām. viņa prasījusi, kur šis tāds balts ar sniegu nuoviļājies JU.

Avots: ME II, 887

II nùoviļât [li. nuvilióti], tr., ablugen, ablisten.

Avots: ME II, 887

I paviļât (li. pavilióti), paviļuôt, anführen, betrügen: es meitiņas paviļāju (Var.: pame̦luoju, pamānīju; paviļuoju BW. 797,

3) BW. 28476.

II paviļât,

1) auch paviļinât PS., Bers., Bauske, ein wenig (in den Händen) wälzen:
uormanis paviļāja tuo pirkstuos Cālītis Dzīvība 5. bē̦rnu paviļā pa šuo aukstuo spilve̦nu Stari II, 624;

2) ein Fundament
(paviļa) legen Wid. Refl. -tiês, sich ein wenig wälzen: p. bez darba.

Avots: ME III, 138

pìeviļât, = pievilt, betrügen : plūciet, manas plūcējiņas, kaušu āzi vakarā! nebe̦dā tu, āzīti! es plūcējas pieviļāju (Var.: piemānīju) BW. 28476 var.

Avots: ME III, 311

saviļât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten: saviļāts kumuosiņš R. Sk. II, 137. sieviete ņēma saulpuķu sē̦klas, savlļāja mutē un čaumalas izspļāva Upītis Sieviete 110.

Avots: ME III, 788

uzviļât,

1) hin- und herwälzend hinaufschaffen:
akmeņi nuo tīruma uzviļāti uz grāvja malu Golg.;

2) knetend aufformen:
mīklu, maizi uzviļāt Golg. Refl. -tiês, sich hin- und herwälzend auf etw. geraten, gelangen: zirgs uzviļājies uz sẽjuma.

Avots: ME IV, 399

I viļât,

1): akmentiņu viļājusi Tdz. 45952. Refl. -tiês: zirgs, kam liêsa, viļājas Sonnaxt.

Avots: EH II, 785

I viļât, -ãju,

1) wälzen
U., Spr., Base, Dond., Frauenb., Nötk.; zwischen den Fingern drehen, kneten AP., Arrasch, C., Jürg., Kl., Lubn., Ogershof, Sessw.: viļāt mīklu uz galda Frauenb. mani māte pēra pa nātrēm viļādama (Var.: valkādama, vazādama) BW. 9342. vārpu viņa viļāja pirkstuos JR. VII, 54;

2) sich wälzend verwühlen:
tam es miežus neviļāšu BW. 32746, 4;

3) rund und glatt machen
U. Refl. -tiês, sich wälzen AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Heidenfeld, Jürg., KL, Lubn., N.-Peb., Ogers hof, Sessw., Warkhof: zirgs viļājas pa pļavu Sessw. u. a. zirgs pieecē (sc.: tīrumus) viļādamies Plūd. Llv. II, 306. cūkas viļājas RKr. VI, 608. cūka palti sajaukuse, sūta vepri viļāties BW. 13765. kumeliņi pa ap luoku viļājās 1385. cūzku gani ... pa pe̦lniem viļājās 29355. puikas viļājās pa zâli Stari II, 502. viļāties pa sū nām Poruk III, 251. viļājuos mīkstajā nuorā Vēr. II, 1114. sniegā viļājuoties MWM. IX, 371. viļāties pa sienu Latv. viļājās pa gultu bez miega ebenda. guliet, viļājaties ... cik gribiet! LP. V, 10. viņš viļājās nuo vieniem sāniem uz uotriem A. XI, 100. Zu velˆt.

Avots: ME IV, 597

II viļât (li. vilióti), -ãju, betrü gerisch locken, verführen L., U. Zu vilt II.

Avots: ME IV, 597

viļâtne Lub., = viļaka 1: daudzreiz . . . apsē̦tā tīrumā zirgi iztaisa viļātni uz viļātnes, un viļātnē ne˙kas labs neuzaug Vīt.

Avots: ME IV, 597

muļinât, herumwühlen, nicht vom Flecke kommen [PS., Jürg.], ohne Zähne essen: viņš muļina ēdienu pa muti, ne˙maz lāga neē̦d gaļu Līn.; ["viļāt spaidīt, mīcīt un pie tam samurkšķīt; neveikli, nemākulīgi un ilgi kuo darīt" Nötk.].

Avots: ME II, 666

mužinât Nerft, mužît, -ĩju C., tr., quälen, zu Tode quälen, umbrigen: kaķi, bē̦rnu. ve̦lnam sevu riekstu sauju, lai žīdiņu mužināja BW. 31510, 1. [mužināt "kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt" Wessen; "= mudžinât" Nötk.]

Avots: ME II, 677

I pẽlis U., LP. VI, 444, pēle, d. Pfühl, Bettpfühl; cik še mīksts! tīri kâ pēlē var viļāties Janš. Dzimtene V, 411. Nebst li. pêlis aus mnd. pol(e), woher auch d. Pehle bei Hupel 169.

Avots: ME III, 208

piñkucis, = piñkulis 2 C., Notk., Peb., Serben, Lemburg, Alt-Rahden, Adleenen: slapjākie se̦ra pinkuči labi jāpacilā Vīt. 19.; "kaut kas apviļāts (piem. maizes gabals)" Trik.; auch von kleinen Kindern und Tierjungen Bers.: tāds mazs, mījš pinkucis! N.-Peb., Seppkull.

Kļūdu labojums:
Notk. = Nötk.

Avots: ME III, 220

šmulinât,

l) s. šmulêt;

2) "viļāt" Durben.

Avots: ME IV, 86

II velêklis, ein zusammengerollter (saviļāts), verfitzter Wolle- oder Hedewisch Schibbenhof.

Avots: ME IV, 528