Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'viļināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'viļināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizviļināt

àizviļinât, tr., hin-, weglocken: mēģina daždažādiem apsuolījumiem viņu aizviļināt JK. V, 142.

Avots: ME I, 60


atviļināt

atviļinât, tr., her-, weglocken, abspenstig machen: es prasu, lai tu nemēģinātu Almu nuo manis atviļināt pruojām Alm.

Avots: ME I, 211



izviļināt

II izviļinât, durchkneten; knetend, drückend etw. hervorbringen: viņš izviļināja nuo maizes bumbiņas.

Avots: ME I, 829


noviļināt

nùoviļinât, tr., ablugsen, betrügendweg-, hin-, herablocken: viņa daž˙dažādi izpūlejās, gribēdama meitu zemē nuoviļināt Etn. III, 79.

Avots: ME II, 887


noviļināt

II nuoviļinât Dunika,

1) = nùovelˆt 1: n. balku nuo krasta upē;

2) = nùovā`rtît 2: n. kuo miltuos vai dubļuos Trik.

Avots: EH II, 107


pieviļināt

pìeviļinât, an-, heran-, herbeilocken: lapsas dažādām balsīm pieviļina savus lapsē̦nus Krieviņ 8. S. auch pievilinât.

Avots: ME III, 311





viļināt

I viļinât, = vilinât II, (zwischen den Fingern resp. Händen) rollen, kneten (z. B. Brotteig, Schneeballen) U.: e̦smu re̦sna mātes meita, vai nuo māla viļināta BW. 9894.

Avots: ME IV, 597, 598


viļināt

II viļinât: auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 785


viļināt

II viļinât, = vilinât I, (betrügerisch) locken, verführen L., Spr.: miedziņš mani viļināja (Var.: aicināja) BW. 6764 var. viņš iet, kurp tuo saule viļina Vēr. II, 604. zemes poli nebeidz viļināt . . . ceļuotājus un pētniekus Vēr. I, 1545.

Avots: ME IV, 598

Šķirkļa skaidrojumā (5)

izvilināt

izvilinât, izviļinât, tr., (betrügerisch) heraus -, entlocken: jauka pēcpusdiena bija izvilinājusi klajā pilsē̦tas iedzīvuotājus Asp. stabule - muzikas rīks, nuo kuŗa tika izviļinātas vis˙jaukākās skaņas Antrop. II, 108. Refl. - tiês, sich herauslocken: smiekli izviļinās paši nuo sevis R. Sk. II, 60.

Avots: ME I, 828


mendzu

me̦ndzu mēle, eine listige Zunge: puišel, tev ir me̦ndzu mēle, tu māk [i] meitas viļināt BW. 12429.

Avots: ME II, 601


pētnieks

pẽtniẽks,* der Forscher: pētnieks ielaužas uotrā darba laukā A. v. J. 1896, S. 244. nebeidz viļināt... pētniekus Vēr. I, 1545.

Avots: ME III, 211


sapicināt

sapicinât, tr., zusammenkleben, -mauern: (vedējus) nuo mālu pickiņas sapicinājam (Var.: saviļinātu) BW. 20161, 3.

Avots: ME II, 698


savilināt

savilinât, saviļinât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten; zwischen den Fingern zerrollen, zerkneten Mag. XIII, 2, 63: gluomas tik dzidri dze̦ltē̦nas, kâ būtu savilinātas nuo sabiezējuša liepu me̦dus Janš. Bandavā I, 226. ar siekalu palīdzību mēle saviļina barību Alksn. Bar. 24. saviļināt pikās Etn. II, 136. es tādu Indriķi uzmūrē̦tu: nuo mālu pickiņas saviļinātu BW. 20161, 2.

Avots: ME III, 787