I viļinât, = vilinât II, (zwischen den Fingern resp. Händen) rollen, kneten (z. B. Brotteig, Schneeballen) U.: e̦smu re̦sna mātes meita, vai nuo māla viļināta BW. 9894.

Avots: ME IV, 597, 598

II viļinât, = vilinât I, (betrügerisch) locken, verführen L., Spr.: miedziņš mani viļināja (Var.: aicināja) BW. 6764 var. viņš iet, kurp tuo saule viļina Vēr. II, 604. zemes poli nebeidz viļināt . . . ceļuotājus un pētniekus Vēr. I, 1545.

Avots: ME IV, 598

II viļinât: auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 785