Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vids' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vids' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

dienavids

dìenavids 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Pilda n. FBR. Xlll, 98, Lubn., = dienasvidus.

Avots: EH I, 327


pušvids

pušvids, auch plur. t. pušvidi, die Mitte (die Taillenstelle) des menschlichen Körpers Bērzgale.

Avots: EH II, 338


sausvids

sausvids Grünh., lonicera xylosteum.

Avots: ME III, 777


vids

vids (unter vidus), = vidus 1 AP., Ramkau, "starplaiks" Liepna: vienā vidā (= laik[me̦t]ā) jau mūsu meitieši ar valkāja vīzes AP.; vidi Liepna "vidējās duļas". tā vida (= apgabala) ļaužus Vanagu ligzda 48.

Avots: EH II, 781


vidsakmens

vidsakmens AP., der mittlere (nicht in der Ecke befindliche) Stein im Fundament von Scheunen und klẽtis: klētīm un šķūņiem palika stūŗuos un pret vidu kādus lielākus akmeņus; tuos, kuo lika pret vidu, sauce par vidsakmeņiem.

Avots: EH II, 781


vidsdiena

vidsdìena Salisb., vidusdiena U., der 2. (Weihnachts-, Oster-, Pfingst-) Feiertag Salisb.

Avots: ME IV, 579


vidsēta

vidsē̦ta St., ein Gesinde, das unter den andern in der Mitte liegt.

Avots: ME IV, 579


vidsistaba

vidsistaba Weissensee, das mittlere Zimmer.

Avots: EH II, 781


vidspiekta

vidspìekta, der mittlere (vierte) Freitag in der Fastenzeit Celm.

Avots: ME IV, 579


vidspuse

vidspuse,

1): auch Nerft, Pilda, Sonnaxt, Jauns. Raksti VIII, 345;

2): cūka var nuosprāgt, kad tai aiztvīkst v. Auleja.

Avots: EH II, 781


vidssēja

vidssèja (gespr.: vicsèja) AP., = sējas vidus: tās auzas nav sējamas vē̦lu, bet vidssējā.

Avots: EH II, 781


vidssiena

vidssiêna, die Innenwand (die die Innenräume voneinander trennt) Oknist.

Avots: ME IV, 579



vidstrops

vidstruops,

1) vidstrùopis 2 Kl., vidtruopis Vīt., vidtruops Aiviekste, Grawendahl, Heidenfeld, Sessw., Zvirgzdine, der Rumpf des Menschen (auch eines Tietes
Grawendahl, Sessw.): kad liekas pie ēdiena, tad liek pilnu vidtruopi Vīt. tam tik ir vidtruops! Grawendahl;

2) der mittlere Teil eines gewissen Netzes, daraus die Fische nicht entkommen können
Lubn.;

3) vidtruops St., Harder n. U., das mitt lere Seitenspeckstück vom Schwein, nachdem der Rippespeer ausgenom men worden ist;

4) vidstruopis Vīt., wer einen grossen Bauch hat;

5) "?": niedrai ir gala truopi un vidtruopi Wessen. Wenigstens in der Bed. 5 zu truops III; in der Bed. 4 wohl zu truops II. Zur Bed. 2 vgl. li. vidmanta (aus *vidvanta) "Mittel bauch" (des Fischsackes)
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197.

Avots: ME IV, 579


vidsustaba

vidsustaba AP., das mittlere Zimmer.

Avots: EH II, 781

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

vidpuse

vidspuse,

1) die Innenseite:
siênas vidspuse Memelshof. ce̦pures vidspuse Kaltenbrunn, Warkh., Zvirgzdine;

2) das Innere, die Eingeweide:
visa vidspuse de̦g Oknist.

Avots: ME IV, 579

Šķirkļa skaidrojumā (28)

aile

aile,

1) aile auch Pas. III, 314, VII, 287, (mit ài 2 ) Kaltenbrunn, Pilda, Saikava, Warkh., Vidsmuiža, Zvirgzdine, àiļa 2 Ass. - Kalt., Auleja, Kaltenbrunn, Warkl., die Schicht
Kaltenbrunn, Warkl.: ubagi sēd ailē Warkl. zuosis skrien aileņā ebenda. visi prāve̦sti sēdēja aileņu Kaltenbrunn. vienu aili apadīju cimdam Zvirgzdine. nuo ailes, pēc ailes, pa ailei, der Reihe nach: visus nuo ailes cirst Pas. VIII, 295. dziedāsim pa ailei Pilda. lai nāk visi pēc ailes Vidsmuiža. muna aile vagu dzīt. tava aiļa bija pie ceplīša Kaltenbrunn. liela aiļa māla ebenda. nuolika biezu aiļu sūdu ebenda. bre̦nga mē̦slu aile izlikta Warkl. piebira prāva miežu aileņa ebenda;

2): pils galve̦nā ailē es gaidīšu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡

4) das Mal
(mit ài 2 ) Auleja, Skaista: vēl aili jābrauc. piecas ailēs pēc teve sagāju. tik vienu aileņu izbrauc (einmal täglich hin und zurück) Kaltenbrunn; ‡

5) der Anzug:
šuodien jauna aile mugarā Warkl.; ‡

6) àiļa 2 Kaltenbrunn, die Rasse:
kad papadās (aus r. попадаются ) tās aiļas guovis (Rassekühe), tad duod piena daudz Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 4


apgurt

apgur̃t, ermüden, müde werden: vids apgura II Sam. 21, 15 (in der neuesten Ausgabe: nuogura). sirds man apgura.

Avots: ME I, 89


apsveicināt

apsveĩcinât, apsvèikt, tr., begrüssen, willkommen heissen: vids apsveicināja savus brāļus I Sam. 17, 22. šis atgadījums visā zemē ar prieku apsveikts Tēv. viens uotru guodam apsveica Dünsb. Refl. -tiês, sich begrüssen: apsveicinājušies ar meitas ve̦cākiem BW. III, 1, 51. apsveicinãjums, apsveiciens, apsvèikums, die Begrüssung.

Avots: ME I, 128




dienasvidus

dìenasvidus od. dienas vidus,dienavidus, auch dienavidis N.-Schwnb., dìenvidus, vids">diensvids, der Mittag, das Mittagschläfchen: tautu meita, dze̦ltainīte, liepās gul dienavidu (Var.: dienas vidu ) BW. 13545; 8967; dienasvidus laiks, die Mittagszeit; pakrist dienasvidū, sich zu einem kleinen Mittagschläfchen hinlegen; auch im Pl.: dienasviduos un pusnaktīs. Loc. s. dienvidī Plūd. Llv. II, 350.

Avots: ME I, 482


galvvidus

galˆvvidus, galˆvvidis, galvvids, die Mitte des Kopfes, der Schädel, Scheitel: mati bija pāršķirti ar celīti pār pašu galvvidi LP. VII, 499. viņam gluži pliks galvvidis Saul. bij daiļi ve̦lvē̦ta piere un galvvidis Zalkt. I, 114.

Avots: ME I, 598


garmērdze

garmḕrdze 2 Ružina, Skaista, Warkh., Warkl., Vidsmuiža, Viļāni, =gàrvèlce 2 .

Avots: EH I, 385



iesviest

ìesviêst, tr.,

1) herein -, hineinwerfen, in etw. werfen:
briesmīgs viesulis viņu iesviedis upē LP. IV, 35. vids iesvieda Gōliatam uolu pierē I Sam. 17, 49;

2) einen hinter die Binde werfen:
iesv. (gew. iemest) čarku Kundz. Refl. - tiês, sich herein -, hineinwerfen, herein -, hineineilen: viņš iesviedās viegli istabā.

Avots: ME II, 75, 76


josta

juôsta: der Gurf (Güttel) überhaupt; die Windel AP:, Orellen: bē̦rna j. BWp. 817, 4. ne man bija pūra juostu 7870; juostas vieta, die Taille(nstelle);

3) dieva j. Baltinow, Bērzgale, Cibla, Kārsava, Malta, Mar., Mērdzine, Nautrēni, Pilda, Rēzna, Šķaune, Uozuolmuiža, Warkh., Vidsmuiža, Višķi; tē̦va j. Kreuzb., der Regenbogen.

Avots: EH I, 571



pārlūkot

pãrlũkuôt, pãrlũkât, tr., überschauen, durchsehen, inspizieren, revidieren: vids pārlūkuoja tuos ļaudis II Sam. 18, l.

Avots: ME III, 165


piedzirdināt

pìedzirdinât, (wiederholt) sich antrinken lassen, trunken machen: vids aicināja tuo, ka tās... ēde un dzēre, un viņš piedzirdināja tuo Glück II Sam. 11, 13.

Avots: ME III, 248


pundega

pùnde̦ga 2 "ein Geschwür" Nautrē̦ni, Vidsmuiža.

Avots: ME III, 412


punga

punga,

1) = punguors: pungas pēc ir tīrumā nelāga aršana Vīt.;

2) pùnga 2 "jem., der sich vollgegessen hat"
Vidsmuiža;

3) "pumpa, uzpampums"; eine Blase, Beule
(mit uñ) Ruj.

Avots: ME III, 413


pupa

pupa (li. pupà), ein Demin. pupĩte BW. 32514 var., die Bohne: Sprw. beŗ kâ pupas, von einem, der sehr schnell spricht. vai vakar pupas esi ēdis? hast du gestern Bohnen gegessen? d. h. kannst du nicht hören? Misshof, Livl. n. U. ej pupās! geh zum Kuckuck! viņš drīz pupas duos, er wird bald sterben BW. III, 3, S. 878. Krišs Laksts nuokrita kâ pupa kungam pie kājām Krišs Laksts 7. - cūku pupa, Saubohne (vicia faba L.) RKr. II, 80; ķēvju pupa, phallus esculentus Mag. IV, 2, 30; kāršu pupa, phaseolus vulgaris Peņģ.; turku pupa, gemeine Bohne (phaseolus L.) RKr. II, 75, Mag. IV, 2, 58; vilka pupa, lupinus Konv. 2 2554; zemes pupas (od. pupas Warkl., Vidsmuiža), Kartoffeln Infl. n. U. pupiņas "= vanaga pieši": kad pupiņas nuogatavuojušās, tad ir laiks sienu pļaut Kreuzb. Wohl zu paupt (s. dies).

Avots: ME III, 414


pureklis

pureklis,

1) der Schauder, Schüttelfrost:
viņu muocīja auksti purekļi A. XI, 572. tuo re̦dzuot un dzirduot man izgāja auksti purekļi par kauliem Ahs.;

2) auch pure̦kls, Erde od. Sand,
kur kāds putns purinājies Vidsmuiža, Kārsava: te irbīte purināj[u]se, te palika pureklītis BW. 18377. Zu purinât.

Avots: ME III, 416


purpēt

I pur̂pêt Gr.-Buschhof, -u, -ẽju, still bei sich widersprechen, murren; sich ärgern, brummen, schelten Warkl., Wessen, Lubn. n. Etn. llI, l: tev nevajaga uz viņu tik daudz purpēt Warkl.; pur̂pêt, unnütz sprechen Kārsava, Vidsmuiža. Zu purpas II?

Avots: ME III, 419


purpēt

II pur̂pêt, morsch, mürbe werden; im innern verfaulen Vidsmuiža, Kārsava u, a.; vgl. burbêt.

Avots: ME III, 419


sastiprināt

sastiprinât, befestigen: vids sakrāja daudz dzelzs sastiprināšanas pēc I Chron. 23, 3. Refl. -tiês, sich (be)festigen; (fig.) sich tüchtig erholen: sastiprinājaties vēl kādu nedēļu! Upītis Sieviete 243.

Avots: ME III, 748


sētsvidus

sē̦tsvidus: auch Behnan, Fockenhof. Ihlen, Jakobshof, Ralwen, Memelshof, Nerft, Paukelhof, Samiten, Sissegal, Wolgunt. Würzau. vids">sè̦tsvids 2 Daudsewas; pa sē̦tsvidu BW. 1016 var.

Avots: EH II, 484


slave

slave (unter slava): auch Tdz. 36058 (aus Auleja). 46938 (aus Rugāji), 56370 (aus Zvirgzdine), 56548 (aus Nirza), 58623, 2 (aus Vidsmuiža), 4 (aus Warkl.), Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, A.- Schwanb., Pest., Heidenfeld, Perkunen, Selb., Višķi; s. (der Ruf) par bagãtuo dē̦lu izgāja pa visu pasauli Pas. VII, 492 (aus Lettg.). muiža ... nebija diez kādā slavē Austriņš Raksti VII, 364. pļāpīgām meitām slikta s. KatrE. tâ kâ tai slavei (d. h. sehr wenig) dalika ebenda. miltu tik drusku dalieku, tik tai slavei AP. Jēkabs sabrauca vairākkārt, gan it kâ biedrības mājas slavē (unter dem Vorwand) Austriņš Raksti VII, 228.

Avots: EH II, 522


slavēt

slavêt,

1) -ẽju, tr., rühmen, preisen
U.: ķēniņš slavēja maizīti un alu Dīcm. pas. v. I, 26;

2) -ẽju, bekannt machen, verkünden
U.: tâ ļaudis slavē, so sagen die Leute U. lāča bēres slavēt, einen Bären berufen (ein Jagdterminus) St. slavēja baznīcu taisīšam, man sagte, dass die Kirche soll gebaut werden St.;

3) -u, -ẽju, intr., bekannt werden, sich verbreilen (von einem Gerücht):
kur slavīte slavējuse (Var.: sluvējuse), tur slavēja (Var.: sluvēja) dažu dienu BW. 8566. ej, māsiņa, tautiņās, dzīvuo skaisti nuogājuse, lai slavīte laba slav (Var.: slāv[?], nāca) jaunajām māsiņām! 17740 var. Refl. -tiês, sich rühmen: kuo tu liels lielījies, kuo slave̦ns slavējies? BW. 20460 var. - Subst. slavêšana, das Rühmen, Preisen, slavêšanâs, das Sichrühmen, das gegenseitige Rühmen, Preisen; slavẽjums, das einmalige, vollendete Rühmen, Preisen; slavê̦tãjs, der Loberide, Rühmende. Die III prs. slav könnte auch zum Infinitiv slūt gehören; vgl. li. šlavu "benedicor" in Širvids Wrtb.

Avots: ME III, 921


varavīksna

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484


vargans

I vargans,

1) vargans Golg., Plur, varganes Zvirgzdine, vàrgani 2 Warkl., Vidsmuiža, var̂gani Zvirgzdine, die Orgel
(in Golg. nur von der Orgel in der katholischen Kirche gesagt): jie sakāpe uz vargānu (acc. s., oder gen. pl.?) Pas. III, 450; vargans Meiran, Plur. var̂gàni 2 Oknist, die Harmonika (in Oknist scherzweise gesagt); vargana U., vargans U., die Maultrommel; vargana U., vargans L., U., das Brummeisen; varganas Bers., ein schlechtes Musikinstrument;

2) "čīkstuoša mūzika" Bers. Nebst li. vargõnai "Orgel" zunächst aus dem Slavischen (vgl. wruss. варгáн(ы) "Orgel" und r. варгáн "Maultrommel").

Avots: ME IV, 478


vidus

vidus,

1): cēlās pilsē̦tas, tirdzniecības vidi (Zentren)
Vindedze 44. pa vidiem, a): laist ganīties sapītus zirgus, bet p. v. arī guovis Vanagu ligzda 250. sadzirdēt bē̦rnu smieklus un p. v. arī ... raudas Vindedze 97. gaŗā bārda vilnīja jau p. v. balta Ciema spīg. 6. Vor "in der Verbind. pa vidiem" ME. IV, 580 ist "b)" einzuschalten. vidus kārta Frauenb. "tā kārta skapim, kas atruodas nuo augšas uotra vidū". vidus svē̦tki Blieden n. FBR. XVI, 104, der zweite Feiertag. vidus truops Blaum. Raksti IV 5 (1937), = vidstruops 1;

2): ar cauru vidu Spiess, mit Durchfall.
aizturē̦ti vidi Oknist n. Ceļi VIII, 237. meitiņām ... abi gali lieti de̦r; v. lieti nederēja BW. 35026 var.;

4): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt;

5) "?": tam cilvē̦kam ir bagāta dzīve: dzīvuo nuo vidus vien Ahsuppen.

Avots: EH II, 781


vidus

vidus (li. vidùs "das Innere", ae. widu, air. fid "Wald"), dial, vids, Demin. vidiņš, vidutiņš,

1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere
U.: nuo tā paša (sc.: uozuoliņa) vidutiņa (Var.: viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.: daru) BW. 30563 var. Sprw.: kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424. tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266. puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158. niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var. dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28. dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.: starpiņā) 9085, 1. raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3. izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137. tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14. vidu zeme St., Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.: kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403. vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664. vidū lauza zuobentiņu BW. 17450. vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var. pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.: vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9. vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41. nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325. pa vidam,

a) mittendrin, dazwischen:
pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;

b) pa vidu U., mittelmässig, halbwegs:
ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87. pa vidiem,

a) dazwischen:
duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583, pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120. kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323; in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr. - dienas vidus,

a) die Mittagszeit;

b) der Süden
U.; nakts vidus, Mitternacht Manz., die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;

2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch
Frauenb.: saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276. sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61. sirds manā vidū le̦c St., das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb. bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51. ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;

3) die Gegend
U.: mūsu vidū, in unserer Gegend U. lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.: zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var. uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158. ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155. dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66. aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336. nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;

4) Plur. vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes
U., Spr., Memelshof, Oknist; das Eingeweide Nerft: ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar. sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109. pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft. spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19. Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III 4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.

Avots: ME IV, 580, 581