Paplašinātā meklēšana

‡ apviebtiês Bauske "(das Gesicht) verziehen": viņš par tuo tikai apviebās.

Avots: EH I, 127

atviêbt: a. lūpu. ein sauer Gesicht machen U. (unter viebt). Refl. -tiês,

1): U. (unter viebt); ‡

2) = saviêbtiês Libau: meita, izdzē̦ruse glāzīti, atviebās.

Avots: EH I, 181

atviêbt, tr., aufwerfen: lūpu [Weinschenken, Neuermühlen]. Refl. -tiês: cirvja zuobi atviebušies, die Schärfe des Beiles hat sich zurück, zur Seite gebogen.

Avots: ME I, 211

izviebt, verziehen (vom Gesicht): krusttē̦vs dažādi izviebj seju Druva I, 1080. Refl. - tiês, izviepties (išsiviẽpti) St., sich im Gesicht verstellen, sich gebärden Eronw.; izviepties, sich verkleiden L.: ir kalpuones var izviepties St.

Avots: ME I, 831

pãrviêbt, tr., verzerren, verziehen: viņš skatījās tautas aizstāvju pārviebtās mutēs Egl.

Avots: ME III, 188

pìeviebt, ein wenig verziehen od. schliessen: pieviebis vienu aci.

Avots: ME III, 311

saviêbt, ‡ Subst. saviebums, die Verzerrung: saviebumu ne˙kādi nespēj aizdzīt nuo sejas A. Upītis Laikmetu griežos II, 83.

Avots: EH XVI, 467

saviêbt, (das Gesicht) verziehen, verzerren; die Lippen verziehen Spr., Wid.: ve̦lns saviebis ģīmi LP. III, 81. tas saviebj savu seju pēc juoku Pētera vaibstiem Stari I, 376. kungs saviebj pieri krunkās JR. IV, 195. Refl. -tiês, auch saviêptiês ² Līn., (mit iẽ) Dunika, sich verziehen; das Gesicht verziehen, verzerren (Spr.), verstellen (Neik. n. U.); (wegen erfahrenen Unfalls, unangenehmer Schmerzen) ein verdriessliches Gesicht haben U.: "viņš saviepās (saviebās)", saka par tādu, kas kaut kuo skābu vai nepatīkamu mutē ieņe̦muot save̦lk ģīmi Līn. bē̦rns... saviebās, gatavs raudāt Vēr. I, 1504. viņš... saīdzis saviebās II, 142. vaigi tādi saviebušies Seifert Chrest. III, 2, 262.

Avots: ME III, 790

uzviebt, verziehend aufwerfen: staigā lūpu uzviebusi Bauske. Refl. -tiês, sich die Lippe aufwerfen: staigā uzviebusies Bauske.

Avots: ME IV, 400

viêbt Bers., C., Kalzenau, Kl., Kr. u, a., viebt U., Spr., -bju, -bu, (das Gesicht) verziehen (unbek. in Stenden): Plencis vieba pusizmisušu ģīmi Laiviņš. Refl. -tiês,

1) sich drehen, verdrehen, das Gesicht verstellen
U., Grimassen schneiden (mit iê ) Modohn, Nötk., Stockm.: lūpas.. viebās smaiduos Bračs Aukstā ē̦nā 100. tavām lūpām nebūs viebties Rainis Tie, kas neaizmirst 90. vaigs, kas... grumbām viebsies Aps. VI, 37. Emma... viebjas un savādi smīn Vēr. I, 1158. it kâ viebtuos, it kâ smaidītu Turg. Muižn. per. 85. kuo tu viebies? sagt man zu einem Pferde, das beissen will Saikava;

2) sich ein Ansehn geben, sich verkleiden
Ruj. n. U. Nebst vaibît, vaibsts zu li. vỹburioti "wedeln", lat. vibrāre "in schwingende Bewegung setzen", norw. veipa "eine Peitsche schwingen", ahd. wipf "rasche Bewegung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 24I, Persson Beitr. 235 f.

Avots: ME IV, 652

atviept Refl. -tiês, ‡

2) = viebti%C3%AAs">atviebtiês: atviẽpies, ka kauns skatīties Dunika, Kal.

Avots: EH I, 181

atviept (vgl. atviebt) lūpu, die Lippe aufwerfen Windau, Schlehk. Refl. -tiês: pastalas atviepušās, die Spitze der Pasteln hat sich oben gedreht Sessw. n. U.; cirvja zuobi atviepušies, die Spitze des Beiles ist umgebogen U. Gew. dafür atviebtiês.

Kļūdu labojums:
Spitze = Schneide

Avots: ME I, 211

ģiebtiês, sich anschicken zu weinen, das Gesicht zum Weinen verziehen (von kleinen Kindern): ģiebies vien, gan dabūsi žagarus Bers. [Reimwort zu iebties, viebties.]

Avots: ME I, 701

ģĩmis [Wolm., Līn., Gr. -Essern, Dond., Selg., Ruj., Salis, PS., Arrasch, Jürg. ģìmis C., [Trik., N. -Peb.], das Gesicht, das Antlitz: dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja I Mos. 1, 27. viņi abi vienā ģīmī, sie sehen beide gleich aus. skābu ģīmi rādīt, saures Gesicht zeigen; ģīmi saviebt, das Gesicht verziehen. Jāņa vakarā ģīmis jāmazgā, bet nav jānuoslauka Etn. IV, 68. [Wohl aus li. gỹmis entlehnt.]

Avots: ME I, 700

iêbtiês [Kr., Domopol, Wandsen], = viebties, ein saures gesicht machen: kuo nu iebies kâ skuķis! Wend. [ieb - dissimilatorisch aus vieb -?]

Avots: ME II, 5

‡ II ìegliebtiês "viebties">saviebties" Warkl.

Avots: EH I, 513

jiêbt, - bju, - bu, tr., verziehen: bē̦rns jiebj jau seju, drīz raudās C. Refl. - tiês, das Gesicht verziehen. Dafür gew. viebt.

Avots: ME II, 114

lũpa (li. lúpa), die Lippe: lūpas kâ pastalas, deguns kâ ķipa, galva kâ spannis. lūpas kâ kauss, von dicken Lippen; lūpa kâ ķipas uosa, von herabhängender Lippe. lūpu od. lūpas atmest, atkārt, die Lippe(n) hängen lassen; [lūpu atšaut od. atviebt U., die Lippe (zum Weinen) verziehen]; lūpas uzcirst, uzmest, die Lippen aufwerfen. strādā lūpu atmetis A. XIV, 321. stāv lūpu atkāris Etn. II, 62. lūpas līdz zemei, neuzmin uz lūpām, sagt man von einem Zornigen, der die Lippen hängen lässt. lūpas taisījās smieties Kaudz. M. kāds vārds tev šāvies od. nācis pār lūpām, was für ein Wort ist über deine Lippen gekommen? Sprw.: kas karstu strebj, tas sadedzina lūpas. vēl jau tev balts aiz lūpas. zaķu lūpa, die Hasenscharte; šķība lūpa, dicke Milch mit Sahne als Zu kost Bauska. [Nach Persson IF. XXXV, 204 f. zu mnd. lubbe "dicke, hängende Lippe".]

Kļūdu labojums:
deguns = de̦guns

Avots: ME II, 519, 520

‡ nùoviêbuļâtiês Warkl. "saviebties".

Avots: EH II, 108

uôbtiês Aps., Gemauerthof, Golg., Wolmarshof, (mit uô ²⁾ Rodenpois, -bjuôs, -buôs, = uôbitiês, das Gesicht (zum Lachen) verziehn Rentzen, Wolm.; "lachen" Trik. Etwa von einer ide. Wurzelform u̯on-b(h)- (vgl. u̯en-g- "gebogen sein" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 260 oder u̯en-dh- "drehen" l. c. 261) oder u̯an-b(h)- (vgl. u̯an-g- "gebogen sein" bei Walde 1. c. 218)? Zum b vgl. viebt(iês).

Avots: ME IV, 411, 412

‡ paņirbtiês (??) AP. "paviebties".

Avots: EH XIII, 161

‡ paviẽptiês Dunika, = paviebtiês.

Avots: EH XIII, 191

sa-iêbtiês, = viebties">saviebties, das Gesicht verziehen, ein saures Gesicht machen. saiet, intr.,

1) zusammenkommen, zusammengehen, sich versammeln, sich treffen:
klīzenieki sagāja istabā BW. III, 1, 74. saiet beidzuot visi iekšā ebenda 14. saiet pie galda Kaudz. M. 92. mājas laudis pat˙laban sagājuši pie maltītes ebenda 20. viņi nu saies kuopā MWM. VIII, 335. meitas, sagājušas, nuo puišiem vien runāja BW. piel.2 2157, 1. tec pie savām aitiņām, ka nesaiet rudzuos! LA. ja kāda vieta paliek nenuopē̦rta, tad tur saiet visa sāpe Etn. II, 136. debess saiet ar zemi Dünsb. diviem saimniekiem sagāja lauki kuopā LP. V, 92. - saiet Lielajā, aneinander geraten, sich heftig zanken Mag. XIII, 3, 68: laikam ar sievu sagājis lielajā. Apsk. v. J. 1903, S. 694. muižas īpašnieks, ar kuŗu tu, ja arī gribēji, nevarēji saiet ķildā Alm. maizes dēļ sagājušas naidīgā dzīvē Upīte Medn. laiki;

2) gerinnen:
piens sagājis Dond. katrs pilieniņš piena tūliņ saiet (sare̦c) Alksn. Bar. 29;

3) Platz haben, Platz finden:
zãlē saiet 100 klausītāju. šinī traukā saiet 100 stuopu, dieses Gefäss fasst 100 Stof Brasche;

4) zusammenpassen, stimmen:
saiet (Var.: sakrīt, sade̦r) balsis mums dzieduot, valuodiņas runājuot BW. 317, 2;

5) eine bestimmte resp. eine längere Zeit oder vielemal gehen:
saiet pie pagasta tiesas, sich zur Genüge und zum Überdruss vors Gemeindegericht schleppen Mag. XIII, 3, 52. es sagāju četri dienas pie tiesas, ich bin ganze vier Tage vor Gericht gewesen U. Skadiņš ar savām biksām sagājis 12 gadus A. v. J. 1893, S. 29. vairāk reizu viņa tâ tur sagāja Janš. Dzimtene V, 443;

6) tr., gehend erreichen, erlangen:
iet, iet, kamē̦r saiet mājiņu LP. I, 7. ne˙maz mežam galu saiet IV, 154. mežsargs ieduomājies savam mežam galu saiet VI, 763;

7) auseinandergehen:
nams ar ve̦cumu sagājis Konv. ² 2217. duodu viņam pa muti, ka tā vai lai saietu gabaluos MWM. X, 886;

8) krējums (Wessen) oder sviests saiet lielajā, die Sahne buttert nicht (vor Wärme)
Stelp., Salis; 9) Part. praet. sagãji(e)s, unwohl, krank Ahs., verdriesslich Matk.: bē̦rns ir tāds sagājis - ne ē̦d, ne gul Ahs. (tē̦vs) šuodien tāds sagājis, netika kustēties nuo mājām ārā Janš. Dzimtene ² II, 457. kuo tu esi tāds sagājies? Matk. e̦smu tāds sagājis drusku LP. V, 45. jūtas pa˙visam sagājis Ze̦ltmatis. viņa tagad tāda sagājusi A. Upītis. Refl. -tiês,

1) sich begegnen, sich treffen, zusammenkommen, verkehren:
ar laipnu cilvē̦ku ik˙viens labprāt saietas Ahs. n. RKr. XVII, 49. sagājās Jāņa bē̦rni (Var.: Jāņa bē̦rni sanākuši), sadevās ruociņām BW. 32885. svešs ar svešu sagājās RKr. XVI, 229. valdinieki bieži vien sagājušies LP. VII, 627. ne ar vienu viņš nesagājās B. Vēstn. tas sagājās ar ve̦lnu un tamdēļ bija liels burvis ebenda 705. ce̦turta (mājas) puse sagājās ruobežā ar citiem pagasta saimniekiem Vit. 1. apriņķa ruobežas saietas ar Jaunje̦lgavas apriņķi RKr. XI, 58;

2) übereinstimmen:
viņu māksla vairs nesaietas ar impresionisma jēdzienu Vēr. II, 1124;

3) mit dem Akkusativ gebraucht, treffen:
dabūdamas zināt, ka viņš iebraucis un viņu nesagājušās . . . Janš. Dzimtene ² III, 209. raugiet viņu saieties un parunāties Dzimtene V, 84. vai Marutiņu arī e̦sat jau sagājušies? ebenda 123;

4) impers., zusammenpassen, harmonieren:
brālis apprecējās un nesagājās viņam vairs tik labi ar brāli Seibolt;

5) zu viel gehen, gehend sich zu viel tun:
būs par daudz sagājies Blaum. zirgs tâ sagājies, ka tam nevar duot dzert N.-Peb. Subst. saiešana, die Versammlung; eine religiöse (namentlich eine Herrnhuter-} Versammlung: uz dievanamu tu aizej re̦ti un uz saiešanu ne˙maz Kaudz. M. 53. parādījusēs baznīcā vai citās saiešanās Etn. III, 58. saiešanās dažādi izģērbties LP. VI, 119. - saiešanu kambaris (Kaudz. M. 22) od. saiešanas māja (MWM. X, 920) od. saiešanas nams, in Smilt. - saiešana, das Bethaus der Herrnhuter. saiešanas telts, die Stiftshütte Brasche; saiešanâs, die Begegnung, das Zusammentreffen, der Verkehr; die Übereinstimmung.

Avots: ME II, 638, 639

sajiêbt Drosth., = viebt">saviebt (das Gesicht) verziehen: bē̦rns sajiebis seju -- drīz raudās! Refl. -tiês, = saviebtiês Drosth.

Avots: ME II, 641

sakniept, Refl. -tiês: "saviebties" Auleja.

Avots: EH XVI, 418

‡ sašieptiês Kurmene "saviebties".

Avots: EH XVI, 453

sasviêpt ² , verziehen (saviebt): s. seju Salis.

Avots: ME III, 753

saverkšît, saverkšķît, verzerren: s. ģīmi Nerft. viņa kliedza ar saverkšķītu ģīmi A. v. J. 1900, S. 360. saverkšīt (saviebt) seju Festen. Refl. -tiês, sich verzerren, sich verziehen: seja nejauki saverkšījās A. Up. J. I. 12. skatās saulā saverkšķījies Nerft. Zu diesem Reflexiv gehört wohl auch das Part. in der Phrase līdzinājās saverkšķījušai (eingeschrumpft?) krevelei A. v. J. 1893, S. 199. Zu savergt.

Avots: ME III, 784

saver̂kšķîtiês,

1) sich verwirren
(mit er̃) Serben: dzijas saverkšķīsies Vank.;

2) "viebties">saviebties" Odsen; sich runzeln, sich kräuseln, sich zusammenrollen Selsau, Sessw., Druw., Prl., Festen, Odsen, Vank., Nötk., N, - Peb.; s. auch saverkšît.

Avots: ME III, 785

saviêpt ² Lautb., saviẽpt Dunika, = viebt">saviebt. Refl. -tiês, s. saviêbt.

Avots: ME III, 791

šnìebt ² Laud., Lasd. "= viebt">viebt": š. seju; vgl. šņiebt.

Avots: ME IV, 89

I šņiebt, -bju, -bu,

1) verziehen
(mit iê ) Arrasch, Bers., Jürg., Ogershof: nešņieb nu de̦guniņa! nav ne˙kas riebīgs Fest.; in Falten ziehen (mit ìe ² ) Fehteln;

2) "die eine Seite der Nase zudrückend schneuzen"
(mit ìe ² ) Sessw. Refl. -tiês Fest., Kl., Saikava (mit iê ), (das Gesicht, den Mund) verziehen: zirgs šniebjas, ausis piekļāvis taisās uz kuošanu Fest. runā, labini, viņa tik šņiebjas kâ šņieba ebenda. Reimwort zu škiebt, viebt.

Avots: ME IV, 96

‡ švaibît Lubn. "saviebt, sakniebt". Refl. -tiês ebenda,

1) "viebties";

2) "sakniebt ausis": zirgs švaibās.

Avots: EH II, 660

vaîbît Bers., Fest., Golg., Peb., Saikava, Sonnaxt, (mit aî ² ) Adiamünde, Widdrisch, -u, -ĩju, freqn, zu viebt, (das Gesicht) verziehen, verstellen: vaibīt seju. Refl. -tiês U., Nerft, (mit aî ) Kr., Drosth., Zvirgzdine, das Gesicht verziehen, verdrehen, verstellen: runājuot un vaibuoties kâ bābieši par tādām blēņām Kaudz. Izjurieši 164.

Avots: ME IV, 433

vaîbstît Erlaa, Fest., Mahlup, Meiran, Oknist, Peb., Saikava, Sessw., Sonnaxt, -u, -ĩju, (das Gesicht) verziehen, verzerren, verdrehen Bers., Lubn., Memelshof: vaibsti ģīmi, vai nevaibsti - smuku vaibstu tev nav Vīt. Refl. -tiês,

1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî ² ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;

2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.

Avots: ME IV, 433

vaîkšķîtiês Meiran, (mit âi ² ) Festen, KatrE., = vaikstīt(iês) 1, viebties">viebties.

Avots: ME IV, 437

vaikstît: "-uôs, -ījuôs" ME. IV, 436 zu streichen; Refl. -tiês,

1): "viebties" (mit aî) Pilda;

3): auch NB., OB., (mit aî ² ) Schnehpeln.

Avots: EH II, 748

‡ veršķîtiês "?": saulē vajadzẽja tâ v. un viebties, ka visa seja sarāvās ... krunkās Jauns. Sliņķu virsnieks 113.

Avots: EH II, 772

viept,

2): mit iẽ Dunika, Kal., OB., Rutzau. Refl. -tiês,

2): "viebties Rutzaü ME. IV, 669 zu verbessern in "viebties 1 Rutzau,".

Avots: EH II, 797

viept, viepju, viepu,

1) "sich mit einer
viepe verhüllen" L.; richtiger wohl: verhüllen (so bei Wid.): miglā viepta zināšana Izgl. III, 19, in Nebel gehülltes Wissen;

2) verziehen (das Gesicht)
Dunika. Refl. -tiês,

1) sich verkleiden, maskieren
L. ("nicht bek."U.); sich bekleiden, verhüllen Bielenstein Holzb. 429: vīru brāņas viepies Lautb. Ind. u. Arija 40;

2) = viebties">viebties Rutzau (mit iê ) Dunika, ("mit iê" ) Meiran. Nebst viepe, vieplis, atviept, vīpnuot zu li. atvìpti "herabhangen", vaipýtis "das Maul verziehen, gaffen", vypsóti "mit offenem Munde dastehen", apr. wipis "Ast", get. biwaibjan "umwindem", an. veifa "in zitternder Bewegung sein; schlingen, umwickeln", vīfinn "verhüllt", ai. vēpatē "zittert, bebt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 240 f. und Persson Beitr. 235 ff.

Avots: ME IV, 669

viezt,

1) "iezt (zuobus)": tev viezīšu reiz Sissegal; vgl. auch atviezt. Aus iezt + viebt?

2) "?": atpakaļ galvu tā (dvēsele) viež(=griež? Reim!) MWM. VIII, 841;

3) "?": zalktis mēli izkāra un tik dziļi Ģintu viež Zalktis I, 19;

4) "?": viež (zu *viest? etwa: lässt scheinen)
tumšu gaismu neskaidrs luogs Stari III, 128. Rell. -tiês "?": ap katru suoli savas puķes viežas (mit ž aus dj ?) "Izgl. III, 17" (falsch!). Vgl. auch saviezties.

Avots: ME IV, 674, 675