Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vieksta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vieksta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

vieksta

viẽksta Dond., vieksta Erwalen, vieksts 2, -s Gr.-Buschh., vieksts L., ein Strudel Mag. IV, 2, 154, Wasserstrudel, eine Stelle, die nicht zufriert, Wasserkolk; viẽksts Dond. (s. auch IMM. 1932, I,21), eine tiefe Stelle im Fluss, vieksts, eine Tiefe Saikava (nach U. "scheint In Livl. unbekannt"): viņš viekstā kļuvis un vairs pie malu nav ticis Mag. II, 3, 51. tai viekstā daudz zivju Dond. šai viekstā mēs varēsim mazgāties ebenda. dziļā, rāmā dzelmē, kur ūdens lē̦ni griezās apaļā viekstā Janš. Mežv. ļ. II, 322. Wenn für vieksts (wozu Petersson Heterokl. 246 und Pokorny bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 311 den Namen der Weichsel stellen) von der Bed. "Wasserstrudel" auszugehen ist, vielleicht nebst viegls zu ai. vēga- "heftige Bewegung", nhd. hess. wicken "rasch und heftig hin und her bewegen", resp. (wenn mit "eingeschobenem" k ) zu le. viesul(i)s "Wirbelwind". Hierher wohl auch der Flussname Aiviekste (dissimiliert aus redupliziertem *Vaiviekste?): in der Aiviekste (d. Ewst ) gibt es nicht zufrierende Stellen.

Avots: ME IV, 654, 655

Šķirkļa skaidrojumā (6)

gaite

‡ gaite, = gàita 6: tam sviekstam veikla g. Salisb. n. Melnalksnis Mazsal. 54.

Avots: EH I, 379

sieksta

siêksta,

1): auch Mahlup; ein im Wasser liegender oder gelegener Baum
Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Warkl.: paēdis svieksta, guļ kâ s. Warkl. n. FBR. XV, 54. "rijas" ME. III, 857 zu verbessern in "vijas";

5): auch Auleja, Heidenfeld, Saikava, siêkstiņa Kaltenbr., Oknist, Warkl.;

6): "steļļu sānu kuoki" (siêkstas) Mahlup; "viens steļļu sāns; visa viena puse" Kaltenbr. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 193.

Avots: EH II, 494

svieksts

sviêksts Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Krāslava, Lubn., Meiran, Modohn, Walk, Warkl., Wolmarshof, (mit iê 2 ) Ruj., Salisb., Bixten, svieksts 2 Mar. n. RKr. XVII, 133, = sviests, die Butter U., Siuxt: es prasīju svieksta maizi BW. 26914 var. (ähnlich: 12733 var.; 13730, 6).

Avots: ME III, 1165

veikls

veĩkls (li. *veiklas Lit. Mitt. II, 238 und 240 oder veiklùs "gewandt, tätig") AP., C., Iw., Līn., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit èI ) Linde, (mit èi 2 ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. (unbek. in Dunika, Oknist),

1) fleissig
L., U., (mit èi 2 ) Sessw.; munter, hurtig U., Spr., (mit èi 2 ) Bers., Sessw.; geschickt, gewandt (mit eĩ ) Frauenb.: veiklas kājas, hurtige Füsse Mag. IV, 2, 155, U. Sprw.: jauns cilvē̦ks, veiklas kājas RKr. VI, 104. kas veikls - apgriežas uz pimberi, kas neveikls - uz pūravietas sējuma Br. sak. v. 906. puisis ar veiklākuo mēli Etn. I, 116. rudzu trauku... veikli izmalušas LP. VI, 66;

2) gedeihlich
L., St.; wohl geraten U., (mit eĩ ) C.; frisch, gesund U.: veikls darbs C. veikls bē̦rns, ein körperlich und geistig wohlgeratenes Kind U.;

3) possierlich, komisch
W. - Livl. n. U.; sonderbar Salisb.: sviekstam veikla gaite (sonderbarer Geschmack) Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 54, kāda apelsīnam garša ? - tāda veikla ir, - kâ tuo lai nu izsaka Salisb., Wolm.;

4) etwas dumm, beschränkt
(mit eĩ ) Ruj., Wainsel, Wolmarshof: veikls cilvē̦ks Ruj., Wolmarshof. veikla galva Wainsel. - Subst. veĩklums,

1) die Behendigkeit, Geschicklichkeit
U., Gewandtheit;

2) das Wohlbestelltsein
U.;

3) ein gewandter, dienstfertiger Mensch
Frauenb. Wenigstens in den Bedd. 1 - 2 zu veikt; zur Bed. 3 vgl. die Bedd. von vendîgs.

Avots: ME IV, 523, 524