Paplašinātā meklēšana

sviêksts: auch Baltinow, Blieden, Burtn., Zvirgzdine, (mit iê ² ) Allend., A.-Ottenhof, Kegeln, Salis, Seppkull, (mit ie ) Lenzenhof, BW. 29348, 5 var. (aus Wohlfahrt), Tdz. 54448 (aus Bērzgale), 58622 (aus Nautrēni), Pas. XII, 508 (aus Welonen).

Avots: EH II, 620

sviêksts Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Krāslava, Lubn., Meiran, Modohn, Walk, Warkl., Wolmarshof, (mit iê ² ) Ruj., Salisb., Bixten, svieksts ² Mar. n. RKr. XVII, 133, = sviests, die Butter U., Siuxt: es prasīju svieksta maizi BW. 26914 var. (ähnlich: 12733 var.; 13730, 6).

Avots: ME III, 1165

I vieksts: eine tiefere und breitere Stelle im Fluss (mit iẽ) Pussen. lielās citreizējās upju lejās ir vieksti (dziļas bedres) Dünsb. Bībeles dabas stāsti ² 143.

Avots: EH II, 795

I vieksts, s. vieksta.

Avots: ME IV, 655

II vieksts, die Hülle der Haselnüsse Kurl. n. U. Am ehesten (mit -kst- aus -skt- ) zu ai. vēṣ̌ṭatē "schlängelt sich um", vēšṣ̌a "Tracht", poln. wiecha "Rispe", an. visk "Strohbündel" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 242 f.

Avots: ME IV, 655

III viêksts (?) "ein verwöhnter Mensch" Marzen.

Avots: ME IV, 655

pêc,

1): auch Salis n. FBR. XV, 71, Bērzgale, Seyershof: p. viņi nuozaguši ... meitas Janš. Apsk. 1903, S. 12;

2) f): es nezinu, p. kam (wozu)
viņas ir Siuxt. maziņu pēra p. nedarbiem ebenda. Liene p. palaidnībām bij cietumā Seyershof. p. cita (anstatt eines anderen, für einen anderen) pūlēties Sonnaxt. daži sēj kaņepes p. striķiem ebenda. viņi ... būtu cirtuši visu vasaru, bet p. tuo uguni baidījās Salis n. FBR. XV, 72; g): p. darba viņi ir stingrāki Salis n. FBR. XV, 72. tas ir p. luopiem un tas ir p. ganībām: kad guovs ir pavājāku ē̦duse, tad nav tāds svieksts Siuxt.

Avots: EH XIII, 226

viẽksta Dond., vieksta Erwalen, vieksts ^2, -s Gr.-Buschh., vieksts L., ein Strudel Mag. IV, 2, 154, Wasserstrudel, eine Stelle, die nicht zufriert, Wasserkolk; viẽksts Dond. (s. auch IMM. 1932, I,21), eine tiefe Stelle im Fluss, vieksts, eine Tiefe Saikava (nach U. "scheint In Livl. unbekannt"): viņš viekstā kļuvis un vairs pie malu nav ticis Mag. II, 3, 51. tai viekstā daudz zivju Dond. šai viekstā mēs varēsim mazgāties ebenda. dziļā, rāmā dzelmē, kur ūdens lē̦ni griezās apaļā viekstā Janš. Mežv. ļ. II, 322. Wenn für vieksts (wozu Petersson Heterokl. 246 und Pokorny bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 311 den Namen der Weichsel stellen) von der Bed. "Wasserstrudel" auszugehen ist, vielleicht nebst viegls zu ai. vēga- "heftige Bewegung", nhd. hess. wicken "rasch und heftig hin und her bewegen", resp. (wenn mit "eingeschobenem" k ) zu le. viesul(i)s "Wirbelwind". Hierher wohl auch der Flussname Aiviekste (dissimiliert aus redupliziertem *Vaiviekste?): in der Aiviekste (d. Ewst ) gibt es nicht zufrierende Stellen.

Avots: ME IV, 654, 655