Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'viki' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'viki' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
baravīka
pavilcināt
pavilcinât, zurückhalten: nepavilcini tuo nuo vienas dienas līdz uotrai! Glück Sirach 5, 7. mana vārda dēļ pavikināšu es savu dusmību Jesaias 48,9. Refl. -tiês, (etwas) zögern: viņa pavilcinājās vēl MWM. XI, 264.
Avots: ME III, 137
Avots: ME III, 137
urjā
urjà U. (= u˙ja), urjaja, urjo, Interj.: uz vikiņu [saku]: urjaja! BW. 30603. urjà, urjà (Var.: urjo; urrà; urra; ūjà), pe̦lē̦ki vilki! 18260, 3 var. Vgl. u˙ra.
Avots: ME IV, 305
Avots: ME IV, 305
uzkala
uzkala,
1) uzkala L., Ar., Wid., A. XI, 171; Tirs. n. RKr. XVII, 84; A. - Ottenhof, Bers., Grobin, Jakobshof, Kalzenau, Lasd., Laud., Nerft, Vīt., uzkale Hasenpot,
Plur. uzkalas Bielenstein Holzb. 556, Mar. n. RKr. XV, 142, Drosth., N. - Schwanb., Stom., lattenartige Hölzer, welche auf die Köpfe der Stützen (am Schlitteri) geschlagen werden und auf weIchen der Schlittenkorb ruht (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 554): uz mietņu galiem, balzieniem pa virsu liek uzkalas, kuras parallēli ar sliecēm Etn. II, 157. viņa uzlika kāju uz ragutiņu uzkalu Janš. Dzimtene V, 178; "= pārkala, suovāra" Etn. IV, 162;
2) "?": turē̦damies pie ratu uzkalām ar abām ruokām Kaudz. Izjurieši 77;
3) das Glatteis
U., Vīt., "eine dünne Eisschicht" Wessen: uzkala līst, es glatteiset U., Kalnzeem. uzkalu uzvikis BielU. "es hat geglatteist". - In der Bed. 1 wohl zu kalt, in der Bed. 3 - zu apkala, atkala.
Avots: ME IV, 338
1) uzkala L., Ar., Wid., A. XI, 171; Tirs. n. RKr. XVII, 84; A. - Ottenhof, Bers., Grobin, Jakobshof, Kalzenau, Lasd., Laud., Nerft, Vīt., uzkale Hasenpot,
Plur. uzkalas Bielenstein Holzb. 556, Mar. n. RKr. XV, 142, Drosth., N. - Schwanb., Stom., lattenartige Hölzer, welche auf die Köpfe der Stützen (am Schlitteri) geschlagen werden und auf weIchen der Schlittenkorb ruht (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 554): uz mietņu galiem, balzieniem pa virsu liek uzkalas, kuras parallēli ar sliecēm Etn. II, 157. viņa uzlika kāju uz ragutiņu uzkalu Janš. Dzimtene V, 178; "= pārkala, suovāra" Etn. IV, 162;
2) "?": turē̦damies pie ratu uzkalām ar abām ruokām Kaudz. Izjurieši 77;
3) das Glatteis
U., Vīt., "eine dünne Eisschicht" Wessen: uzkala līst, es glatteiset U., Kalnzeem. uzkalu uzvikis BielU. "es hat geglatteist". - In der Bed. 1 wohl zu kalt, in der Bed. 3 - zu apkala, atkala.
Avots: ME IV, 338
vika
I vika Dubena, Oknist, viks Spr., Kaltenbrunn, Plur. viki Spr., die Wicke (hieraus auch li. vìkis und estn. wikk).
Avots: ME IV, 584
Avots: ME IV, 584