Paplašinātā meklēšana

ìežvikstêtiês, intr.,

[1) aufsäuseln]:
lē̦ni iežvikstas smilga Apsk. 190, 262;

[2) erknallen:
pātaga vai rīkste (ātri kustuoties) iežvikstas Schujen, Serben, Wenden, Roop;

3) erklirren:
kuopā sasietas atslē̦gas var iežvikstēties, kad tās saitiekas Heidenfeld].

Avots: ME II, 94

‡ nuošvikstinât Segew., stümperhaft besäen.

Avots: EH II, 98

nùoviksêt, tr., abwichsen: zābakus, kurpes.

Avots: ME II, 886

nùožvikstêt, ‡

2) = (ātri kustuoties) nùozibêt (?): zibens piepēži nuožvikstēja gar acīm Ahs. vaguoni nuožvikst vien gaŗām Stenden. ragus ... uz leju skrej, ka nuožvikst vien Dünsb. Etnogr. 97.

Avots: EH II, 111

[nùožvikstêt Stenden, = nùošvĩkstêt.]

Avots: ME II, 895

‡ pašvikstinât, eine Weile die durch švikstêt bezeichneten Laute hervorbringen (lassen): (medņi) spārnus sablaukšinājuši drusku pašvikstinājuši Upīte Medn. laiki XXXVIII. p. rīksti, pātagu Trik. p. skalu Schwitten.

Avots: EH XIII, 180

pažvikstêt: auch ("pazibēt") Popen n. FBR. XVI, 110: lapu sluota pažvikstēja ("?") gaisā Vindedze 58.

Avots: EH XIII, 194

saviksêt, verprügeln Dunika.

Avots: ME III, 787

‡ *I švikstinât, zu erschliessen aus ‡ nuošvikstinât.

Avots: EH II, 661

‡ *II švikstinât, zu erschliessen aus ‡ pašvikstinât.

Avots: EH II, 661

švikstains Segew., stümperhaft besäet, mit leer gebliebenen Stellen (vom Saatfeld); in Bauske angeblich: ungleich (vom Gewebe).

Avots: ME IV, 116

‡ švikstene Smilt. "meitene, kas skraida".

Avots: EH II, 661

švikstêt: ein Schallverbum: viņi zāģē, ka švikst vien Wrangelshof; in Nötk. vom Geräusch einer Dampfmaschine.

Avots: EH II, 661

švikstêt "?": skraidīja, ka švikst vien Dünsb. Par. 12. kas gaisā švikst kâ cirvja cirtieni Rainis Tājas n. 122. svieda žagarus, ka švikstēja (schwirrte?) vien Ruj., Schwanb.

Avots: ME IV, 116

švikstît, stümperhaft säen Segew.

Avots: ME IV, 116

švikstis,

1) eine leere Stelle auf dem Saatfeld;

2) kleine Handvoll Flachs
Segew.

Avots: ME IV, 116

švikstît, ‡ Refl. -tiês, schwenken, schwingen: š. ar uguni Lemb., Smilt. švikstās ar uguni Rīts 1937, № 170; zwecklos hin und her laufen C., Smilt.: kuo tu te šviksties?

Avots: EH II, 661

varaviksne, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 475

varviksts, s. varavîksna.

Avots: ME IV, 481

viks, s. vika I.

Avots: ME IV, 584

viksa, s. vikse I.

Avots: ME IV, 584

I vikse: v. aug slapjās pļavās Sehmen.

Avots: EH II, 782

I vikse Ahs., vikss Bewern, das Riedgras; viksa Usmaiten, eine dem Riedgras ähnliche Sumpfpflanze; vikse Modohn, eine Pflanze mit langen (Kalmusblättern ähnlichen) Blättern, die an feuchten Stellen wächst: vikse aug strautuos Ahs. n. RKr. XVII, 63. Zunächst jedenfalls zu li. viksvà (vikšvà) "Spitzgras" (le. vikse aus *viksve?) und vìkšris "Sandriedgras", die von Brückner Gesch. d. idg. Sprw. Il, 3, 82 direkt zu slav. višь "Sumpfgras" gestellt sind. Li.-le. viks- aber dürfte hier (nach Būga KSn. I, 301) aus visk- umgestellt sein und zu li. vizgà "minkšta, į saĩdrį panaši žolė" gehören; dies vis-k- (vis-g-) kann dann zu slav. višь, apr. wissene "Porsch", ahd. wisa "Wiese" u. a. gestellt werden.

Avots: ME IV, 584

II vikse,

1) das Schuhwachs, die Wichse;

2) Prügel, Schelte:
dabūt krietnu viksi Schibbenhof.

Avots: ME IV, 584

viksêt, -ẽju,

1) mit Schuhwachs putzen, wichsen:
viksē̦tiem zābakiēm BW. 10258; 20531;

2) übermütig, herzhaft arbeiten
Grünw.: viksē vaļā!

3) saufen, schlemmen
Grünw.

Avots: ME IV, 584

viksuôt, laufen: iznāca prāvs gabals, kuo viņam pakaļ viksuot R. Ergtis Pel. bar. vectēvi 9. Vgl. viksêt 2.

Avots: ME IV, 584

vikss, s. vikse I.

Avots: ME IV, 584

vikszàbaki BW, 14703; MWVi. VIII, 28, gewichste Stiefel.

Avots: ME IV, 584

‡ virviks A.-Schwanb. "wer sehr schnell spricht."

Avots: EH II, 789

žviks, eine Interj. zur Bezeichnung einer sehr schnellen Bewegung (?): vāvere žviks eglē galā, žviks uotrā kuokā Stenden. tâ tas žviks gaŗšļauku aiz sliekšņa LP. I, 155. žviks pirkstā bitīte tam iedzēla Plūd. Llv. II, 311.

Avots: ME IV, 845

žvikstele "?": šaudās kâ atspuole, kâ žvikstele (sage man von einem unruhigen Menschen) Schibbenhof; eine energische, hurtige Frauensperson Ramelshof; tā ir gan žvikstele: iet, ka žvikst vien; "kas žvikstina; vìegla sieviete" Nötk.

Avots: ME IV, 845

žvikstêt,

1) = žibêt, flimmern Ahs.: puika skrej tik ātri, ka žvikst Stenden. iet, ka žvikst vien Ramelshof. šuvuši, ka žvikst vien LP. VII, 1157;

2) ein Schallverbum Nötk.: pļauj, ka žvikst vien Golg., Saikava, Sessw. kupla mums pļauja, lai žvikst un žvakst Deglavs Rīga II, 1, 163. tā amzierējas, ka žvikst vien, ar tuo jaunkungu Zobgala kal. v. J. 1910, S. 58;

3) "?": tu mūžīgi žviksti tuo de̦gunu pa avīzēm Latvis Nr. 1856. Vgl. švikstêt und žvidzêt.

Avots: ME IV, 845

žvikstinât Stenden, = žvidzinât II: ž. rīksti guovij gar acīm. Refl. -tiês Ahs., Stenden, schnell hin und her schwingen, schwenken: kuo tu te ar pātagu žvikstinies?

Avots: ME IV, 845

žvikstiņš Dond. u. Sassm. n. RKr. XVII, 67, = žvika I.

Avots: ME IV, 845

žviksts, ein Hitzkopf Jürg.

Avots: ME IV, 845

baravĩka: baravika Golg., baravika BW. 2834; 24310 var., viks">baraviks ² Oknist, viks">baraviks Janš. Dzimtene IV, 196, nom. plur. baraviki BW. 20745, barvikas BW. 12242, nom. s. bârvĩks ² Dunika.

Avots: EH I, 205

buņ̃ģis,

1) eine Büchse
(= bunduls): vikses b.; [alus b., eine kleine Biertonne Bers.];

2) der Bienenstock
Stockm., Bers.: apaļš kâ buņģis;

3) ein Bündel:
linu buņģītis AP., [Bers.];

4) der Bauch, Schmerbauch
Dobl. (= bundzis);

5) der Inhaber eines solcher Bauches, ein junger Ochs, ein Junge, ein Mensch mit einem gehörigen Schmerbauch, der Vielfrass:
tad ta liels buņģis: piegāja pie putras un visu izbuņģīja Etn. II, 1, III, 161, IV, 65, A. XI, 166; vīra buņģis (Var.: bunga), ein Knirps BW. 9397, 26418, 3

[6) ein festvermummter Knabe, der einem Flachsbündel ähldich sieht
Bers.].

Avots: ME I, 352

buņķis [Serben],

1) Büchse:
[sviesta buņķis Smilt.]; vikses buņķītis;

2) Bündel:
linu buņķis A. XI, 166;

3) sāls bunkāt]; Salzgefäss
A. IX, 2, 182;

4) Kleister im Brote
Mag. III, 1, 120, Wid.

Avots: ME I, 352

I ķepe: maza ķepīte (picka) vikses Ahs.; guovs ķ. - auch Siuxt.

Avots: EH I, 696

kùtrums, die Trägheit, Faulheit: kamašas nuoviksēt pašam ir kūtrums MWM. XI, 276.

Avots: ME II, 338

nùošvĩkstêt, nùošviukstêt, nùošviukš(ķ)êt, vikst%C3%AAt">nùožvikstêt, intr., dahinsausen, dahinrauschen, einen knallenden, rauschenden Schall von sich geben: pātaga asi nuošvīkstēja gar zirga sāniem Vēr. II, 423. te pār galvu viņam nuošvīkst spārni JK. III, 75. es atvedu tautu meitu, krūmi vien nuošvīkstēja BW. 17183 (krūmi vien nuožvīkstēja A. XX, 491). aizgāja, ka svārki nuošvīkstēja vien. nuošviukš drēbes Duomas II, 1025. žvīks, žvīks, nuožvīkstēja vice MWM. X, 4. vējš vien nùožvīkstējis gar ausīm LP. V, 60.

Avots: ME II, 871

vaksêt Spr., wichsen. Aus r. ваксить dass. mit dem ē von viksêt dass.

Avots: ME IV, 449

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î ² ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î ² ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne ² Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne ² Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne ² Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna ² Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne ² Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne ² Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn ² Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste ² Lautb., varvîkste ² Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. ² 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484

vidžêt

1) = vidžinât L., U.;

2) "zvidzēt, zvīdzēt, vikst%C4%93t">žvikstēt" Ahs.: vējsudmalas iet, ka vidž vien Ahs. n. RKr. XVII, 63.

Avots: ME IV, 581

I vika Dubena, Oknist, viks Spr., Kaltenbrunn, Plur. viki Spr., die Wicke (hieraus auch li. vìkis und estn. wikk).

Avots: ME IV, 584

vikšât, -ãju, grosse Bissen nehmend essen Mar. n. RKr. XV, 143. Vgl. viksêt 3.

Avots: ME IV, 584

I vîksne, s. viksna.

Avots: ME IV, 636

vîksteklis (> vikstektis) Golg., ein Trödler.

Avots: ME IV, 637

vîkstuôklis A. - Ottenhof, vîkstùoklis Zvirgzdine n. FBR. X, 27, (mit î ² , uô ² ) Frauenb., Siuxt, vīkstuokls, vikstuõls C., Jürg., (mit î ² ) Ramkau, vīkstuolis, = vistuõls: lupatu vīkstuoļi Etn. III. 24. iedevis papīra vīkstuolu LP. VI, 72. naudas vīkstuoliņu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, I2. lapu vīkstuoklā Bārda. ietīsim vīkstuolī BW. 1162. vīkstuoļi ar saknēm Stari III, 235.

Avots: ME IV, 637

zàbaks,

1) der Stiefel:
kuces ādas zābaciņi BW. 20513. viksē̦ti zābaki 26732. zābaks dubļu bridējiņš 19990 var. dievs šūdina zābaciņus 29351, 1. darvas zābakiem 7292. ūdens zābaki, Wassersfiefel. jūdžu zābaki LP. I, 59, Meilenstiefel. zābaki ar atluocītiem stāviem Kaudz. M. 50. zābakiem jaunas galvas piešūt, Stiefel vorschuhen U. dzērves zābaki, zerplatzte, rissige Füsse, wie sie kleine Kinder im Frühjahr barfuss umherlaufend bekommen Wolm., Ermes;

2) verächtl. Bezeichnung für einen dummen Menschen:
tīrais zābaks! muļķis tu biji, ka nenāci - zābaks! Saul. III, 149, dumjš kâ zābaks Frauenb. u. a.;

3) eine Röhre von Brettern, durch welche Futter vom Boden in den Stall geschüttet wird
Biel. n. U., Memelshof, Sessw., Siuxt, Stockm.; eine solche Röhre in der Mühle, wodurch das Korn in den Mühlstein geschüttet wird Frauenb., Konv. ² 708: milti bira pa˙visam iz cita zābaka A. v. J. 1899, S. 109. Nebst zābags L. und li. zopagas "Stiefel" aus dem Russischen (vgl. aruss. запогъ und сабогъ dass. bei Soboľevskij РФВ LXV, 414).

Avots: ME IV, 694

žvakstêt, -u, -ẽju Kl., Stom., Wessen,

1) = zvakstêt; schwirren U.: (metala) nauda kabatā vai makā (kratīta) žvakst Adl., Arrasch, Bolwen, Bauske, Dunika, Fehsen, Fehteln, Fockenhof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lemsal, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Mahlup, Peb., PS., Ruj., Ramkau, Schibbenhof, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Spr., Stenden, Tirsen, Trik., Vīt., Wessen u. a. jāj, ka (zirgam pakavi vai īkstis) žvakst vien Jürg., Nötk. pakavi žvakst LP. I, 135. pulkstenis iet, ka žvakst vien Kosenhof. ķēdes kustinātas žvakst Fehteln, Kalz., Kokn., Kosenhof, Kreuzb., Stockm. iemaukti čigānam braucuot žvakst Fehteln, Kreuzb. ar dazādiem sīkiem, cietiem priekšme̦tiem pildītas kabatas skrienuot žvakst Bers., Nötk. žvakst sē̦rkuociņi, tē̦rauda spalvas, nepilnu kastīti kratuot, arī maguoņu galviņā gatavās sēkliņas (kratītas) Bers. žvakst (es schallt) vien, kâ cē̦rt N. - Peb. dancuo, lai kauli vien žvakst Plūd. LR. III, 48. zuobe̦ni nu žvinkst un žvakst Lautb. Ind. u. Arija 26. dzirdēja guovju žvakstuošuo ("?") ēšanu Veselis Saules kaps. 107. kupla mums pļauja; lai žvikst un žvakst! Deglavs Rīga II, 1, 163;

2) = zvakšêt 2: smagas ķēdes zemē sviestas žvakst Burtn., Druw., Erlaa, Gotthardsberg, Grünw., Launekaln, Lennew., Mar., Marzenhof, Schrunden, Serben, Sermus, Smilten, Wessen. ābuoli krita nuo ābeles žvakstē̦dami Lems. žvakst pupu kule, kad krītuot atsitas pret zemi Bers., Preekuln; krachen (wie gefällte Bäume) U., Warkl. duod par muti, lai tik žvakst U.;

3) = zvakšêt 3 Frauenb., Plm., U. Refl. -tiês, = žvakstêt 2: žvakstējās tautu meita, kad iesviežu kamanās BW. 17977.

Avots: ME IV, 840, 841

žvigule, ein Mädchen, das ausgelassen lacht Allunan n. U.; "kas žvikst" (?) Nötk.; vgl. zvigulis I.

Avots: ME IV, 844

žvikš, žvikt, = viks">žviks: šis tam virsū ar zuobinu - žvikš! Pas. V, 484. citi zvē̦ri tuo padzirdējuši žvikt nuo alas ārā LP. IV, 51.

Avots: ME IV, 845