Paplašinātā meklēšana

‡ àizsvilnît Jürg., in Zorn entbrennen; ergrimmen.

Avots: EH I, 54

àizvilnît, ‡

2) sich hin-, wegschlängeln:
(čūska) aizvilnījusi pruojām Pas. V, 468; ‡

3) flink und behende hin-, weglaufen
(mit ìl ² ) Oknist: meitine aizvilnīja da lauka galam; ‡

4) hin-, wegstolzieren
(mit ilˆ ) PS.

Avots: EH I, 63

‡ I apvilnît, gierig und eilig aufessen Jürg.: izsalcis var visu tuo a.

Avots: EH I, 126

‡ II apvilnît

1) herumlaufen um
Trik. (mit ìl ), Oknist: a. ap lauku;

2) mit dem Schwanz eine wellenförmige Bewegung machen
Saikava: līdaka apvilˆnīja un pazuda dziļumā.

Avots: EH I, 126

‡ III apvilnît (?) Bauske "= apviļât 2": a. zivi (ce̦puot) miltuos.

Avots: EH I, 126

‡ atvilˆnît PS., herstolzieren.

Avots: EH I, 181

‡ izvilnît. heraus-, hinausstolzieren Ronneb., Smilt.; heraus-, hinauslaufen Oknist: zē̦ns izvilnīja nuo ustabas.

Avots: EH I, 496

nùovilˆnît, nùoviļˆņuôt, intr., dahinwogen, eine Weile Wellen werfen: viņš nuovēlās nuo kalniņa, mati vien nuovilnīja. gliemežu dīķis laistījās viņa staruos, reizu reizām nuovilnīdams, kâ kad pa apakšu zivtiņa skrietu Latv. Refl. -tiês, eine Zeit wogen: uguns nuovilnījusēs vien Etn. lI, 9. rudzu druva ik˙reizes nuoviļņuojās, kad vējiņš pāri pūta MWM. VIII, 414.

Avots: ME II, 887

I nùovilˆnît,

1): šis tūlīt ... pruom, ka mati vien nuovilnījuši Anekd. IV, 421; ‡

2) "?": niedrē kāru vainadzeņu; labāk viļņi nuovilnītu, nekai tautas rūdinātu Auleja; ‡

3) n. gaŗām PS., hochmütig vorbeigehen.

Avots: EH II, 107

‡ II nùovilnît,

1) eine Zeitlang an den Haaren reissen
Lubn., Sessw.: n. puiku;

2) zerzausen
AP.: suns kaķi nuovilnīja.

Avots: EH II, 107

I pavilnît, ‡

4) p. gaŗām Warkl., vorbeifahren.

Avots: EH XIII, 190

I pavilnît,

1) sich hie und da wellenförmig krümmen:
būs bagāts gads! kâ vejš papūš, tâ rudzi pavilnī vien. pūķis pa gaisu pavilnījis vien un izgaisis; arī zebieksta un se̦sks var pavilnīt (= aizluocīties kâ vilnis) Gr.-Buschhof. aug rudzi, aug kvieši, veldrē pavilnīdami BW. 32557 var.;

2) eine Weile wellenförmige Bewegungen machen
Nötk.: suns pavilnīja vien ar asti Ronneb.; "(wiederholt) māt ar drēbes gabalu" Schujen; eine Weile Wellen erregend schwimmen: zivs pavilnīja zem kārklu ce̦ra Sessw.;

3) "wiederholt erscheinen und verschwinden":
viņš skrienuot tikai pavilnīja Selsau, Sessw., Lös.

Avots: ME III, 138

II pavilˆnît, = pavilnuôt: p. matus, zâli Selsau, Sessw., Biržgalis, Lös.; "paburzīt": ej, pavil˜nī meitas, lai viņas negaŗlaikuojas! Degunen.

Avots: ME III, 138

III pavil˜nît "ūdeni maisīt, jaukt": puika iebrida dīķī, lai tuo pavilnītu. pavilnī drusku putru! Plm. Zu pavilnît I?

Avots: ME III, 138

IV pav˙ilˆnît " "etwas Weiches stecken (perfektiv) unter" (?) N.-Peb.

Avots: ME III, 138

V pavilˆnît (?) "adīt" (?) Kalnemois.

Avots: ME III, 138

‡ VI pavil˜nît Weissensee "atpūsties".

Avots: EH XIII, 190

savilnît,

1): "sapurināt" AP., Jürg., Wallhof; ‡

2) "?": skuoteli tā ieraudzīja savilnītu zem gultas Ciema spīg. 263. aste kâ izkulstītu linu sauja, kupla un nesavilnīta 227; ‡

3) üppig in die Höhe wachsen
Heidenfeld, Lasd., Schwitten; üppig in die Höhe wachsen, wobei die Spitzen sich senken C.: zâle tur bija mīksta savilnījusi Ciema spīg. 201; ‡

4) aufessen
Lubn.

Avots: EH XVI, 466

savilnît, tr., verprügeln: kazāki tirgū viņu krietni savllnījuši - matu uz galvas vairs nee̦suot Ezeriņš Leijerk. II, 241.

Avots: ME III, 787

straujvilnĩte, Beiname eines rasch strömenden Flusses: straujvilnīte Gauja Seibolt.

Avots: ME IV, 1082

svìlnît ² Warkl. "= viļņuôt, wogen": rudzi vējā svilnī.

Avots: ME III, 1158

‡ uzvilnît, aufwallen: reizēm ... apsvē̦rtā raksturā uzvilnīja kaislību ... karstumi Veselis Cilv. sac. 28.

Avots: EH II, 739

I vilnît,

1): mit ilˆ Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148 (prs. vilnīju), mit ìl AP.; kad sniegs pavasarī kūst, tad reizām te tâ vilnī ² ; liekas, ka e̦zars ir Orellen. rudzu lauks vilnī Linden in Livl. ābuoliņš ... vilnīja tumši zaļgans Vanagu ligzda 56. labība vilnī, arī uguns liesma Kosenhof;

2): (suns) luncinādams asti un vilnīdams pie Annas kājām Anna Dzilna 12. gaŗā bārda vilnīja jau pa vidiem balta Ciema spīg. 6. pāŗi ... griezās un vilnīja Azand. 41. brīžiem ieskanējās ... smiekli, pa vidiem vilnījuot vieglai, dzieduošai teicējas balsij Anna Dzilna 186. uz ... nuoras ... lē̦kāja luopi; gans vilnīja pa vidu ar rīksti un ... suni Daugava 1939, S. 638;

4): klupām ... zirgiem mugurā un vilnījām pruojām Burtnieks 1936, S. 88.

Avots: EH II, 784

I vilnît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) wogen
(mit ilˆ ) C.,Golg., Saikava, Serben, Vīt.: viļņi vilnī Vīt. e̦ze̦rs sāk vilnīt Serben. p`avas upīte, kas mīkstā zâlē vilna U. b. 85, 80. labība vējā vilnī Drosth. (hier und anderswo neben ūdens viļņuo!, Golg., N.-Peb., (mit ilˆ ² ) Grünwald. viņš skrēja, ka mati vien vilnīja Golg. zirgam (skrienuot) krēpes vilnī N.-Peb.;

2) wellenförmige Bewegungen machen, wedeln:
kuo te vilnī ar asti?

3) flammen
Wid.;

4) sich schnell und leicht vorwärtsbewegen (z. B. vom Feuer od. vom Brennen trocknen Reisigs; auch von schnellem Lau fen od. Fahren gesagt)
Sessw.; laufen Bers., (mit ilˆ ) Kl., (mit ìl ) Trik.: bē̦rns vilnīja ("= skrēja, ka mati vien cilājās") Trik.;

5) stolz einhergehen, stolzieren
(mit ilˆ ) Ronneb., Smilt.

Avots: ME IV, 595

II vilˆnît: mit ìl AP.

Avots: EH II, 784

II vilˆnît N: Peb., -u od. -ĩju, -ĩju, viel und gierig essen: viņš vilnīt vilna maizi N.-Peb. kuo gan tas šuodien var vilnīt iekšā! ebenda. luopi (mīkstā zâlē) vilˆnīt ² vilnī Allendorf. Wohl auf vilnît III beruhend.

Avots: ME IV, 595

III vìlnît AP., (mit ìl ² ) KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Vīt., (mit ilˆ ) Kalzenau, -ĩju, reissen, raufen, zausen: suns vilnī aitu Altenwoga, Lubn., Meiran. suns vilnīja kaķi AP. suņi kaudamies vilnīja viens uotru Vīt. skuoluotājs vilnīja palaidni aiz matiem ders. Refl. -tiês, sich, einander reissen, raufen, zausen (mit ìl ² ) Ogershof: tur divi suņi vilnījās Ogershof. Wohl zu vilnât (und kaum zu lat. vellere "raufen").

Avots: ME IV, 595

‡ IV vìlnît AP. "schlagen".

Avots: EH II, 784

I zvilnît,

1) = zvilnêt I, ohne Schlaf (im Bett) liegen Bewershof, (mit ilˆ ² ) Frauenb.; pe̦lê̦ks ūdens zvilna ("?") Stari II, 31;

2) sich herumtreiben, faulenzen
Bewershof. Refl. -tiês "pagāzties pazvilus, gāzelēties" Nötk.; "guļavāt" (mit ilˆ ) Lubn.; faulenzen (mit ilˆ ) Lubn.

Avots: ME IV, 775

II zvilˆnît Bers., -ĩju, flammen, rauchlos brennen.

Avots: ME IV, 775

ìegurkstêtiês,

[1) aufplätschern]:
kāds vilnītis diktāk iegurkstējās Blaum. MWM. III, 673;

[2) ein wenig knirschen od. knistern (vom Schnee):
braucuot zem kamanām šad un tad iegurkstējās siengs Jürg.].

Avots: ME II, 20

pavizêt, ein wenig, hin und wieder, eine Zeitlang schimmern: paviz vilnīt[i]s pret sauli A. XX, 473. naudiņa pavizēja (Var.: pažibēja, laistījās) BW. 7734.

Avots: ME III, 139

pludinât Treiden, Zögenhof, Selg., Kandau, Wandsen, Dond., Dunika, Behnen, Lautb., Gr.-Buschhof, plûdinât, fakt. zu plūst, tr.,

1) ergiessen, machen, dass sich etwas ergiesst,strömt, flutet:
avuots plūdina savus ūdeņus pa V. upi LP. VII, 361. aukstums straujāk plūdina asinis caur ādas asinstraukiem Pūrs III, 75. asariņas pludinuot Seif. III, 2, 184. saule gar mājas stūri plūdināja savu gaismu Zalktis II, 30. ziedi plūdinci ap viņu savu smaŗšu JR. IV, 158;

2) wässern; begiessen; fruchtbar machen
U.;

3) schwimmen tassen, schwimmen:
pl. malku, Holz flössen. būvkuoki un malka tuop paŗ viņu (Gauju) pludināti Plutte 7. ūdens matus plūdināja BW: 30894,10. vilnītis pludināja ziedu tālāki Mācitāja meita 43. daži pludināja ar spieķi dzelzcela grāvī . . . izkurcējušuo le̦du Vēr. II, 1031;

4) zirņus plūdināt, Erbsen weichen
St., U. Refl. pludinâtiês, schwimmen: šķirsts pludinājās jau nedēļām JK. V, 1, 13; Pas. I, 409 (aus Krons-Behrshof). grima, grima, nenuogrima, uz ūdeņa pludinājās JK. I, 153.

Avots: ME III, 353, 354

saplakt, intr.,

1) zusammenfallen, zerfallen
U.; abnehmen, niedriger werden: lai sapluok pampums kâ vilnas lēkša! Br. 414. sapluoc kâ ciņa cē̦rps! Br. 31. saplakt kâ pārdurts pūslis Krišs Laksts 26. Vītuols... saplaka zem kādas smagas nastas Vēr. I, 1037. pirms es zem smagā spaida nesapluoku Asp. sapluokat... kâ be̦ka nuo savas galvas smaguma A. XX, 931. vilnītis saplaka uz krasta smiltīm 809. ūdens saplacis ze̦ms, ze̦ms MWM. X, 245. sniegs saplacis, hat sich gesenkt, gesetzt U. - zaķis sapluok, der Hase duckt sich St. kaķis saplakst (= salīkst) Cibla. sieva saplakusi, das Weib ist niedergekommen Umgegend von Talsen. viņš saplacis miesās, er hat an Körpergewicht abgenommen, ist abgemagert;

2) den Mut verlieren
U.: ķēni0ņiene sapluok nuo bē̦dām LP. IV, 188. nabadzīgais, tik daudz re̦dzē̦dams, tīri sapluok ebenda S. 25. visi saplakuši, ieraudzīdami dimantu princesi 104. ķēniņa dē̦ls tīri saplacis, dzirdē̦dams tādu runu VI, 315. visi saplaka par tik lielu spēju 380. zemnieks par tādu bagātību tīri saplaka 461. viņš izskatās tik saplacis un nuospiests Vēr. II, 529. sirds sapluok, das Herz wird gerührt St.: sapluok Pētera un Līzes sirdis Purap. Kkt. 47. dūša nu pa˙visam sapluok LP. VI, 303. dvēsele... nevarīgās bailēs saplaka R. Sk. II, 111.

Avots: ME II, 701

uzšļakstinât, uzšļakstît,

1) aufspritzen
(tr.); viņš man uzšļakstināja (uzšļakstīja) ūdeni. zē̦ns uzšļakstinājis... vīram... ūdeni LP. VII, 896;

2) uzšļakstît, = uzšļakstêt: (fig.) mazs truoksnis uzšļakstīja kâ vilnītis A. Brigader Daugava I, 162. Refl. -tiês: man negribuot ūdens uzšļakstinājās uz grāmatas, versehentlich spritzte ich Wasser auf das Buch.

Avots: ME IV, 389

vilne, = vilna II, vilnis, die Welle: ūdens vilnes kauks Manz. Post. I, 12. putu nītes, niedru šķiets, vilne pati audējiņa (Var.: audējiņa vilnīte, viļņu meita audējiņa) BW. 31003,1.

Avots: ME IV, 594

II vilˆnis AP., Bers., Golg., Gr.Buschh., Heidenfeld, Kalzenau, KatrE., Lös., Mahlup, Ramkau, Saikava, Selsau, vìlnis Arrasch, Wolm., vilˆnis Burtn., C., PS., Siuxt, Zögenhof, vilˆnis ² Karls., N.-Salis, Salis, Widdrisch, vilnis U., Lindenberg, vìlnītis (li. vilnytis ) A.Ottenhof, Arrasch, Jürg., vilˆnītis ² N.Salis, Salis, Ulpisch, vilnītis L., U., Plur. vilˆnīši AP., Saikava, vil˜nīši C., vilniņi U., BW. 2834, ein Pilz; vilnīši St., eine Art wollichter Erdschwämme; vil nīši Birsman, vilniņi ders., agaricus vellereus; viļņi Bers., Trik., vilnīši Trik., vilniņi Naud., lactarius torminosus: vilnīt[i]s kundziņš, bē̦rzlapa gaspažiņa BW. 2842. Sprw.: dzīvuo kâ vilnis zem egles (Wohlstand ausdrückend) Kalzenau n. Kronw. Wohl zu vilnis I resp. vil˜na "Wolle" (s. FBR. XI, 1971); anders (von der schleimigen Haut ausgehend) Lidén Göteborgs Högskolas Arsskrift XXVI, 92 ff.: zu apr. wilnis und schwed. dial. ylla "Quappe"; der vilnis sei aber nicht schleimig!

Avots: ME IV, 595

I vizinât,

1) (im Wagen od. Schlitten, im Boot
Salis) spazieren führen U.; treiben lassen: brālītis tautu meitu vizināja BW. 12410, 1. (līgaviņu) pār nuovadu vizināja 12409. strautā metu vainadziņu, lai vizina strauta viļņi 6150, vilnīt[i]s laivu vizināja 31031, 2, augsti kalni, gari meži, tie balstiņu vizināja 227 var.;

2) "?": pati tiesa viņu vizināja, tamdēļ tik maz viņam piesprieda (das Gericht war auf der Seite des Angeklagten)
Frauenb.; "zum guten wenden": kad kas taisās bārties, bet uotrs runā tâ, ka ne˙kas nuo bāršanās neiznāk, tad saka: "nu jau tu atkal vizināji, kamē̦r nuovizināji" Heidenfeld;

3) treiben, schwimmen
(?) Bergm. n. U.;

4) fortrutschen lassen
L. Refl. -tiês, eine Spazierfahrt machen U.; im Schlittchen vom Berge fahren, rodeln Frauenb.; zivis vizinājas (zu vizinât II?), die Fische springen an die Luft in der Sonne U. Zu ve̦zums: zum Vokalismus s. Le. Gr. § 18 c.

Avots: ME IV, 631