Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'virzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'virzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

aizvirzties

I àizvirztiês, sich hinbewegen: aizvirzās līdz . . . ūdens malai Pas. VII, 36.

Avots: EH I, 64


aizvirzties

II aîzvir̂ztiês 2 Dond., sich mit einem dünnen, grünen Häutchen beziehen (von stehenden Gewässem): dīķis aizvirzies ar zaļu plogu.

Avots: EH I, 64


novirzties

nùovir̂ztiês, sich abwenden, ablenken: viņa nedrīkstēja nuovirzties nuo līdzšinējā dzīves celiņa A. XI, 145. tiklīdz kuģis nuovirzās nuo ša ceļa... MWM. X, 636.

Avots: ME II, 888


pavirzties

pavirztiês, sich (ein wenig) lenken, sich wenden (perfektiv): e̦ze̦rs pavirzies sāņus LP. VII, 1289. pavirzušies nuost LP. VI, 21.

Avots: ME III, 139


virzt

virzt: wenden Lng.; virzdami ... bultas virsū viņa dzīvībai Zal. līg. 56 f. Refl. -tiês: "sich kehren, wenden" Lng. Vgl. li. atviržt "отпустить" Daukša Kal. 59, 7.

Avots: EH II, 789


virzt

virzt Bers., = virzît. Refl. -tiês, -žuôs, -zuos U., Bers., Vīt., (mit ir̂ 2 ) Lautb., = virzîtiês, hinaufrücken U.: kungs viržas viņam ar˙vien tuvāk LP. VI, 38. sāk kustēties un uz jumta virzties 150. sāc nu reiz vìrzties 2 uz priekšu! Vīt. mana gaita virztuos augšup Puriņš Nauda 39.

Avots: ME IV, 620

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

aizvirzīties

àizvirztiês, wegrücken: viņš aizvirzās tāļāk C.

Avots: ME I, 60

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atvirzīt

atvirzît Smilt., virzt">atvirzt, tr.,

1) losbinden, lösen:
nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365;

2) her-, wegrücken, entfernen, divergieren:
ieliektās lē̦cas atvirza starus Konv. 2 442. lai atvirzītu kļūmīguo krizi Vēr. II, 50; in dieser Bedeutung auch atvirzinât. Refl. -tiês, sich abwenden, sich entfernen, sich zurückziehen: meitene atviržas nuost LP. V, 340. Pāvuls atvirzījās uz gultas pusi Kaudz. M. Anniņas balss atvirzās nuo ve̦cās mātes balss dažuos paņēmienuos.

Avots: ME I, 211


izvirzīt

izvir̂zît, tr., hinaus -, herausrücken, hinausschieben: kūmiņš nuo tuove̦ra zivtiņas izvirzīt sāk Dünsb. Refl. izvir̂zîtiês, izvirztiês, sich ausbeugen, sich hervordrängen, hervorkommen: baļķa gals izvirzies uz āru LP. VII, 215. sabiedriski jautājumi pie mums izvirzušies visu duomu un centienu priekšgalā Vēr. II, 1261. lielceļš pamazām izvirzījās nuo priežu sila Egl. Smilt.

Avots: ME I, 830


pievirzīt

pìevirzît, tr., nähern, näher rücken. Refl. -tiês, auch pìevirztiês Celm.,Vank., sich nähern, näher rücken (intr.): trīsē̦dams viņš pievirzās saviem biedriem Jaun. mežk. 53. "nu tagad mēs e̦sam vieni", Marija sacīja, saķe̦rdama viņa ruokas un pievirzīdamās tuvāk Vēr. II, 143. (laime), pie kuras . . . sirds ar bijāšanu pievirzās Vēr. II, 90. varuot manīt, ka daba pamazām pievirzuoties puostam un iznīcībai Pūrs I, 25.

Avots: ME III, 311