Paplašinātā meklēšana

àizvirzît, ‡ Refl. -tiês Salisb. (mit ir̂ ² ) u. a., hin-, wegrücken (intr.): a. līdz durīm. a. pruojām.

Avots: EH I, 64

‡ II apvirzîties, sich herumbewegen um Festen: braucējs ar muokām apvirzījās žuogam apkārt Jürg., Salis u. a.

Avots: EH I, 126

atvirzît, Refl. -tiês, ‡

2) sich langsam herbewegen:
viņš atvirzījās šurpu U. (unter virzīties); ‡

3) a. vaļā, sich losmachen
U. (unter virzīties): viņš atvirzījas vaļā.

Avots: EH I, 181

atvirzît Smilt., atvirzt, tr.,

1) losbinden, lösen:
nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365;

2) her-, wegrücken, entfernen, divergieren:
ieliektās lē̦cas atvirza starus Konv. ² 442. lai atvirzītu kļūmīguo krizi Vēr. II, 50; in dieser Bedeutung auch atvirzinât. Refl. -tiês, sich abwenden, sich entfernen, sich zurückziehen: meitene atviržas nuost LP. V, 340. Pāvuls atvirzījās uz gultas pusi Kaudz. M. Anniņas balss atvirzās nuo ve̦cās mātes balss dažuos paņēmienuos.

Avots: ME I, 211

[davirzîtiês Drsth., sich hinzubewegen].

Avots: ME I, 445

[pãrvirzît, versetzen. Refl. -tiês, sich versetzen: tuvākā priekšpilsē̦tā, kur drīzumā pārvirzīsies pilsē̦tas centrs De̦glavs Rīga II, 1, 391.]

Avots: ME III, 188

pavirzît, ein wenig lenken (auch perfektiv): pavirzu acis gar zemi Jauna Raža IV, 133. Refl. -tiês, sich (hin)lenken, sich (hin)wenden (perfektiv): nepacietīgākie bij pavirzījušies tuvāk pie galda Vēr. II, 68. Miezene pavirzījās sāņis MWM. X, 925. rītu plankums pavirzījies uz vidu Populāra astr. 47.

Avots: ME III, 139

pìevirzît, tr., nähern, näher rücken. Refl. -tiês, auch pìevirztiês Celm.,Vank., sich nähern, näher rücken (intr.): trīsē̦dams viņš pievirzās saviem biedriem Jaun. mežk. 53. "nu tagad mēs e̦sam vieni", Marija sacīja, saķe̦rdama viņa ruokas un pievirzīdamās tuvāk Vēr. II, 143. (laime), pie kuras . . . sirds ar bijāšanu pievirzās Vēr. II, 90. varuot manīt, ka daba pamazām pievirzuoties puostam un iznīcībai Pūrs I, 25.

Avots: ME III, 311

savirzît, tr., eine gewisse Richtung gebend einander näher bringen: izliektās lēces savirza starus līdzte̦ku Konv. ² 442. Refl. -tiês, einander näherrücken (intr.); in einem Punkt zusammenlaufen Wid.: sastingušie gabali savirzās un atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME III, 789

uzvirzît, (hinauf)rücken, -schieben, -richten (auf etw.): uzvirzît akmeni uz mūra. uzvirzīt duomas uz citu priekšme̦tu. Refl. -tiês, (hinauf)rücken (auf etw.), die Richtung auf etw. nehmen: mākuonis uzvirzījās taisni mums virsū.

Avots: ME IV, 399

atvirzinât (unter atvirzît 2): auch Warkl., Wid.

Avots: EH I, 181

ìevirzinât, ìevirzît, tr., hineinbringen, hineinleiten: dzīvi jaunā ceļā Konv. ² 2268. viņš ievirzīja galvu tālāk krūmu paē̦nā A. XX, 651. Refl. - tiês, sich hineinbringen, geraten: zemnieki bij ievirzījušies ve̦rgu kārtā Pūrs III, 53.

Avots: ME II, 89

‡ pavirzinât, = pavirzît: p. uzmanību uz kuo B. Vēstn.

Avots: EH XIII, 191

savìrzinât ² Warkl., Gr. - Buschhof, = savirzît.

Avots: ME III, 789

tirzît -u, -ĩju, suchen, ergründen Vīt.; = tirdît, tirzât: es tuo ņēmuos... tirzīt (Reim zu virzît) MWM. VIII, 166.

Avots: ME IV, 198

I vērdzêt, vērdzinât, = virzît, wenden, kehren, lenken, drehen, langsam vorwärts schieben Infl. n. U.; vērdzināt Wessen "Richtung geben". Zu savergt ( s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 271)?

Avots: ME IV, 561

II vir̃zinât Karls.,

1) freqn. zu virzît, tr., (langsam) vorwärtsschieben
Gr.-Jungfernhof n. U., Spr., Bers., Kalzenau, Kokn., Laud., Vīt., (mit ir̂) Adl., Butzkowsky, Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, N.-Schwanb., Saikava, Selsau, (mit ìr ² ) Sessw.; sehr langsam und vorsichtig mit einer svārte etwas (z. B. einen grossen Stein od. Balken) vorwärtsschieben Kalzenau: virzini akmini ar buomi uz šuo pusi! MWM. X, 473. virzināt uz priekšu karaspē̦ku Kokn.; vorwärtstreiben Wessen;

2) richten :
es virzināju dzirdi nuo publikas čalām augšup MWM. VI, 563;

3) intr., sich langsam vorwärtsbewegen:
ve̦ctē̦vs virzina Kokn. Refl. -tiês, sich langsam vorwärtsschieben, -bewegen Spr., Meiran, Meselau: beidzuot pats sāka virzināties uz priekšu Vīt. pats tik tik varuot virzināties uz priekšu LP. VII, 1077.

Avots: ME IV, 619, 620

vir̃zît A.-Ottenhof, C., Wolmarshof, (mit ir̂) Arrasch, Jürg., N.-Wohlfahrt, Prl., Selsau, Trik., (mit ìr ² ) Erlaa, Golg., Kl., Saikava, Sessw. (mit ir̂ ² ) Frauenb., Salisb., Lin., Segewold, Selg., (in einer bestimmten Richtung) bewegen, rücken, richten Bers.: uz visām pusēm virzīt MWM. X, 895. viņš . . . skatu virza uz saviem pirkstiem Vēr. II, 332. (fig.) grāmata virzīta pret ... A. v. J. 1896, S. 244. Refl. -tiês, rücken (intr.), sich bewegen U.; sich richten; sich nähern U.: virzīties uz priekšu, atpakaļ, pruojām. virzies augšā! U. virzies šurpu! U. Nebst atvirzît (s. dies) und li. viržyti "mit Stricken binden" zur Wurzel von varza; zur Bed. vgl. auch ai. várjati und lat. vergit "wendet".

Avots: ME IV, 620

virzt Bers., = virzît. Refl. -tiês, -žuôs, -zuos U., Bers., Vīt., (mit ir̂ ² ) Lautb., = virzîtiês, hinaufrücken U.: kungs viržas viņam ar˙vien tuvāk LP. VI, 38. sāk kustēties un uz jumta virzties 150. sāc nu reiz vìrzties ² uz priekšu! Vīt. mana gaita virztuos augšup Puriņš Nauda 39.

Avots: ME IV, 620