virzt

virzt Bers., = virzît. Refl. -tiês, -žuôs, -zuos U., Bers., Vīt., (mit ir̂ 2 ) Lautb., = virzîtiês, hinaufrücken U.: kungs viržas viņam ar˙vien tuvāk LP. VI, 38. sāk kustēties un uz jumta virzties 150. sāc nu reiz vìrzties 2 uz priekšu! Vīt. mana gaita virztuos augšup Puriņš Nauda 39.

Avots: ME IV, 620


virzt

virzt: wenden Lng.; virzdami ... bultas virsū viņa dzīvībai Zal. līg. 56 f. Refl. -tiês: "sich kehren, wenden" Lng. Vgl. li. atviržt "отпустить" Daukša Kal. 59, 7.

Avots: EH II, 789