Paplašinātā meklēšana

I vuška: auch Atašiene, Kaltenbr., Liepna, N.-Laitzen, Skaista, Višķi; Demin. vušķiņa BW. 23678, 2 var. (aus Lubn.).

Avots: EH II, 799

I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kur,š... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 _3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.

Avots: ME IV, 677

II vuška N.-Peb., Smilt., = uts, die Laus. Aus r. вóшка "Läuschen"?

Avots: ME IV, 677

‡ èlsinât ² Mahlup, Schnell und schwer atmen, keuchen: karstā laikā suns, vuškas elsina; "atmen" Warkl.

Avots: EH I, 369

gluds,

1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.

Avots: EH I, 394

gul˜t: prs. gùlstu ² Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt,

1): kārkli sāk g. upē Kaltenbr. cūkām tīk g. nedziļā ūdenī Sonnaxt, g. pār slieksni Segew. svārkiem mugura plata, (krūtis) guļ uz pŗiekšu (steht hervor)
ebenda; einsinken: tur zirgs gulstuot (stieguot) vidā (= iekšā) Kaltenbr.;

2) sich stürzen:
Krancis gribēja g. vēršam stilbuos Saikava. g. kam matuos, krūtīs Sonnaxt. guovs gula (lēca) citām mugurā ebenda. vuškas, kâ gula miežuos, tâ nuoēde pamatīgi Auleja. kad gulsim pie pļaušanas, nuopļausim drīz ebenda. Refl. -tiês: mit ul auch N.-Wohlfahrt, Salisb., mit ulˆ ² auch AP., Ramkau,

1): sich legen (z. B. von Wellen)
Segew.; tur guļas viņam labākā zeme ebenda, dorthin erstreckt sich sein bestes Areal. tur viss šis gals guļas pāri ebenda, dort hinüber wird das Vieh aller hiesigen Gesinde auf die Weide getrieben; ‡

2) einsinken
Warkl.: pa pļavu bŗaucuot, zirgs gulās vidā (= iekšā). Zur Etymologie s. auch Būga KZ. LII, 276.

Avots: EH I, 417, 418

‡ iztrankât, = iztre̦ñkât: iztrankāti zirgi ... skrēja pa tīrumu Pas. IV, 369. iztrankā vuškas Evang. 1753, S. 40.

Avots: EH I, 490

izturêt,

2): ve̦cāki tevi iztur un lutina tik ļuoti Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 273; ‡

6) eine Zeitlang (ein Haustier) halten; = izmitinât: vienu gadu mēs izturējam zirgu, bet tad pārdevām Seyershof. kai siena bij pē̦rn, piecas vuškas izturējām Auleja. muļķis nevavarēja jā (= vērša) i. Pas. XII, 346. Refl. -tiês,

1): es svaigi izturuos Pas. XI, 330; ‡

2) "den Verlockungen widerstehen, in alte Fehler nicht verfallen, sich konservieren"
P. Alūnāns.

Avots: EH I, 491

‡ kacanājs Mahlup, ein abgeerntetes Kohlfeld: kad kāpuosti nuoņe̦mti, tad uz kacanāja laiž vuškas, lai nuokre̦mt kacanus.

Avots: EH I, 572

kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.

Avots: EH I, 661

lêkšaîns: lēkšaina vuška Liepna.

Avots: EH I, 736

III maût [Kr., L., Bers., Lis., C., Trik., N.-Peb., Arrasch, màut Neuenb., Serbigal, Jürg., Wolmarshof, maût ² Tr., Bauske, Dond., Wandsen, Lautb., Kand., Ruj., Salis], mauju od. maunu, māvu brüllen, blöken (meist von Kühen): guovis mauj, kad meklē citas Etn. II, 51. mauniet, guovis, izdze̦nuot! BW. 16519. vai tu māvi ze̦lta kūti, vai sudraba laidariņu? 28902, 18. balta vuška jūŗas māva 7419. teļš maujis [ungewöhnlich für māvis] kâ maujis gribē̦dams dzert JK. V, 1, 64. - Das Partizip maujamais bedeutet in Dond. das Maul: tu dabūsi par maujamuo, kad nestāvēsi klusi! Sassm. - Subst. mâviens, das einmalige Brüllen, Blöken [Zu čech. myjati "muhen", mhd. muwen "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 498.]

Avots: ME II, 570

‡ pacila Auleja "ein sehr unruhiges Lebewesen": tī vuška neē̦d uz vietas, bet cilājas kai p.

Avots: EH II, 124

‡ pakrùpinis ² Liepna "pakrūte": vus˙necīstāka vilna vuškai ze̦m vē̦de̦ru un ze̦m pakrūpini.

Avots: EH II, 145

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plenderêt Spr., pleñderêt Ruj., Dond., Wandsen, Arrasch, Bauske, Salis, -ẽju, auch refl. plenderêtiês, sich herumtreiben, schlendern, ein unsolides Leben führen: vuška plenderē (bried) pa dubļiem Sakstagala. es tagad plenderēju bez darba apkārt A. v. J. 1901, S. 102, AP., Golg, kas tas būtu par vare̦nu puisi, ja tâ neple̦nde̦rē̦tu! V. Egl. nu es varu Rīgā braukt un pa kruogu plenderēt! BW. 3134. plenderējās, kamē̦r labi izplenderējies aizgāja, tēriņa nesamaksājis Fest., Stelp. Reimt zu kleñderêt.

Avots: ME III, 336

V repis,

3): mazas vuškas kai repīši Zvirgzdine.

Avots: EH II, 366

ruzgs: r. zirgs, suns A.-Schwanb. vasaru me̦lnās vuškas paliek ruzgas Mahlup.

Avots: EH II, 386

sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.

Avots: EH XVI, 442

‡ *se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.

Avots: EH XVI, 474

sḕ̦rga: mit e̦r̃ Autz n. FBR. XVI, 142; kas nu viņiem par sē̦rgu uznākuse? ne˙viens vairs negrib ēst piena putras! AP. puišiem s. uznākuse BW. 12752, 2 var. bērniņi apsirga vē̦de̦ra sē̦rgā 2898. bija iegājuse s.; visas vuškas nuosprāga Zvirgzdine.

Avots: EH II, 482

‡ skaba (von einem mageren Lebewasen) Auleja "?": kad jē̦ri nuozīž. vuška paliek kai s.

Avots: EH II, 496

‡ spìrât ² Auleja, Zvirgzdine, (zur Abwehr mit den Füssen) ausschlagen, zappeln: s. kājas Auleja. guovs sāka s. ar kājām Zvirgzdine. Refl. -tiês (s. ME. III, 1004): auch (mit ì ) C., (mit ì ² ) Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Pilda, Preiļi, Warkl.: vepris spìrājas ² Sonnaxt. bē̦rns mātes miesās spìrājas ² ebenda. vuška spìrājas ² , kad cē̦rp Auleja. kliedza in spīrājās pa zē̦nu apašku Jauns. Raksti VIII, 324.

Avots: EH II, 553, 554

‡ I stùopât ² "ātri e̦lsāt": zirgs stuopā Linden in Kurl. vuškas stuopā nuo karstuma Zvirgzdine. piekusis vai nuobijies cilvē̦ks stuopā kai vuška ebenda; husten (verächtlich) Warkl. Vgl. stùopuôt ² .

Avots: EH II, 598

svēpt,

1): "kūpināt" (mit ê ) Līvāni; s. (mit ê; "kvēpināt" ) vuškas Auleja; bites s. (mit ê; "kūpināt" ) Sonnaxt; s. (mit ê ) visus ve̦lnus nuo istabas laukā Heidenfeld; in Saikava auch: "ar ļaunu dzīt laukā nuo dzīvuokļa vai nuo vietas" (mit ê ); ‡

3) "spēji, aši sist" Auleja: kai svêpe zuobuos, taî tam zuobi nuo mutes laukā.

Avots: EH II, 616

I uška Seltingshof, = vuška, das Schaf.

Avots: ME IV, 310

vecine: auch Atašiene, Daudsewas, Nerft,

1): auch Kaltenbr.;

2): auch Kaltenbr.; v. (älter als 1 Jahr)
vista, vuška Pilda; ‡

3) = veciene 3: (akmentiņus) pa vecini lasīdami Tdz. 42312 (aus Sonnaxt).

Avots: EH II, 766

vekšêt, ‡

2) schreien (von Schafen):
lai vuškas paē̦dušas ni˙kad nevekšē̦tu Lttic. 243.

Avots: EH II, 768

vervele,

1): vuškai vilna vervelēs ("?") sagriezusies Warkl.

Avots: EH II, 772

vìlnîgs ² Zvirgzdine, wollig, mit (dichter) Wolle bedeckt: vilnīgas vuškas Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 595

voška (?) BW. 25168, 1 (aus Lubn.), vuška I.

Avots: ME IV, 675

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675