Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vuc' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vuc' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

stāvucis

stāvucis "Alltagsgast" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "alltags" ).

Avots: EH II, 575


tēvucis

tè̦vucis 2 (so statt tèvucis 2 ME. IV, 178 zu lesen!): der Grossvater (tẽ̦vucis; mit u < uo?) Seyershof.

Avots: EH II, 679


tēvucis

tèvucis 2 (mit u aus uo?) Pilda, der Vater des Gatten: kā vajag tè̦vučam 2 BW. 23389 (aus dem Ludsenschen Kr.).

Avots: ME IV, 178


vavucītis

vavucītis Ieviņš Putras Dauķis II, 218, = kuce̦ns.

Avots: EH II, 760


vuc

vuc! Bers., Kalzenau, Oknist, Wessen, vûc! Ulanovska Łotysze 13, Interjektion, womit man Schafe ruft. Aus einem voc. s. *awuc(e)?

Avots: ME IV, 675


vucens

vuce̦ns: auch BW. 19363, 4 var. (aus Lubn.).

Avots: EH II, 798


vucens

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675


vucinēns

vucinē̦ns Lubn., Demin. zu vucins.

Avots: EH II, 798



vucinieks

vucinieks Sussei n. FBR. Vll, 140 "?"

Avots: ME IV, 675


vucins

vucins (unter vuce̦ns): auch Kaltenbr., Liepna, Skaista, BW. 13017, 11 (aus Lettg.); Demin. vuciniņš BW. 30703, 12 var. (aus Līvāni), Pas. VIII, 103 (aus Preiļi), vucineņš Tdz. 57992, 4 (aus Līvāni).

Avots: EH II, 798


vucs

vucs Oknist, Interjektion, womit man Schafe wegtreibt.

Avots: ME IV, 675

Šķirkļa skaidrojumā (14)

atbadīt

atbadît, ‡

2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡

3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,

1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;

2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;

3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;

4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;

5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.

Avots: EH I, 134


izvāķināt

izvàķinât 2 Auleja "it kâ ruotaļādamies izaudzēt": es juo (= viņu) izvāķināvu; tān kaids vucins izauga!

Avots: EH I, 494


nobadīt

nùobadît, ‡

3) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
puļķus zemē n. nuo vienas vietas Dunika; ‡

4) (eine gewisse Bodenfläche) durchstochern:
lai kurmji neraktu, tad ar žautru jānuobada visa zemes platība AP. ‡ Refl. -tiês,

1) einander mit den Hönern stossend verletzen od. töten:
vucini da ašņa nuobadījās Warkl. guovis badās i[r] nuobadās ar Sonnaxt;

2) eine Zeitlang (einander) mit den Hörnern stossen:
aitas nuobadās kādu laiku un tad me̦t mieru Seyershof.

Avots: EH II, 31


pabēgt

pabêgt,

3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡

4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês,

2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.

Avots: EH II, 120


pakratīt

pakratît, ‡

2) = pakaisît: p. klē̦vu Auleja. p. luopus ebenda. p. zirgiem Kaltenbr. Refl. -tiês,

1): sich ein wenig schütteln:
viņš ... pakratās, pastaipās, vēl pažāvājas Fr. Adamovičs Rudens ziedi 239. vuciniņ, pasakrat[i]! Pas. VIII, 103.

Avots: EH II, 144


pastatīt

[pastatît (li. pastatýti), aufstellen: vilks vuciniņu... pastatīja uz kājām Pas. I, 285. vaicājumu pastatīt L. W. vom J. 1922, VII, 14. ve̦lns... pastata visas vienā strīpē Pas. III, 238.]

Avots: ME III, 107


sakaut

sakaût,

1): kad vucinus sakaun (sapeŗ) ar rīksti, tad tie kādu laiku ir mierā Liepna. s. (zerschlagen)
pudeli Dunika. e̦suot viņu sakāvis (= sacirtis gabaluos) Pas. IX, 27; ‡

4) abqus"len
Strasden: kad kas kaiš, tas jau dikti var cilvē̦ku s.;

5) (eine Flüssigkeit) stark durchschütteln
Seyershof: zâles labi jāsakauj un tad jādzeŗ. Refl. -tiês,

3) für sich viel schlachten:
nu jau visi sakavās gaļas diezgan Frauenb.

Avots: EH XVI, 416


sariet

sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.

Avots: EH XVI, 442


sperāties

speŗâtiês, zankend zappeln (?): ilceņi ar suni sperājās ap... vuceneņu Tdz. 51898.

Avots: EH II, 548


stakle

stakle,

1): "eine Gabel
(= dakša)" Für.; die Gabelung eines Baumes od. Astes Bauske: stakles nuocē̦rt nuo alkšņiem un nuoasinātuo galu iedze̦n zemē; uz tām tad uzliek kārtiņas un gar kārtiņām stāvus saliek balinātus linus, lai tie labāk izžūst Frauenb.;

3): "VL." ME. III, 1041 zu ersetzen durch "BW. 2686, 2";

7): brālīt, staklīšu cirstu! Minīte, snaušķene, nuosagāzs Tdz. 57563; ein Eckpfosten (am Bett, an einer Kiste, am Webstuhl u. a.)
Grob.: ze̦lta stakles (gultai) BW. 24869. piesietu tē̦vuci pie dzirnu stakles 23402. gultas stakles Bers., Lubn., Siuxt. galds uz stakļu kājām Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. s. ir katrā stūrī kastei, kur ieliek guovīm ē̦damuo Frauenb.;

8): auch Kaltenbr.;

11): ein Geizhals
Warkl.

Avots: EH II, 569


trūda

*II trūda od. *trūds "?" : kāzas trūdu (Var.: krūdu, grūdu) padarīja: kāzu dēļ es nuokāvu pe̦lē̦kuo vuceniņu BW. 19469, 3 var. Zu trūdêt II (vgl. das Ersatzwort bē̦du 19469, 1)? Oder t- d- aus k- d-??

Avots: ME IV, 250


ucens

I uce̦ns Oberl. n. U., Sessw., BW. 19950 var., uceuis Laud., ucins Ostlivl. (z. B. Bers., Laud., Saikava), der Hammel: pate nāca balt aitiņa uceniņa (Var.: aveniņu) me̦klē̦dama BW. 1912 var. Vgl. vuce̦ns.

Avots: ME IV, 293


vislīdz

vislīdz, Adv.,

1) zugleich, zumal
Für. I (unter līdz);

2) auch vis˙līdza, dessen ungeachtet, so wie so:
vislīdz tē̦vs vucinam neticēja Pas. IV, 123 (aus Lixna). policija vis˙līdza ni˙kā nepadarīs L. W. 1921, № 43, 1 1 ; 3 vis.-lìdza 2 Zwirgzdine, einerlei: vislīdza man, vai tuo, vai citu darbu darīt Zvirgzdine. In der Bed. 2 und 3 gleieh li. vislygu (bei Miežinis) dem r. всё-равнó nachgebildet.

Avots: ME IV, 623


vuška

I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kur,š... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.

Avots: ME IV, 677