Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vuc' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vuc' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
tēvucis
tè̦vucis 2 (so statt tèvucis 2 ME. IV, 178 zu lesen!): der Grossvater (tẽ̦vucis; mit u < uo?) Seyershof.
Avots: EH II, 679
Avots: EH II, 679
tēvucis
tèvucis 2 (mit u aus uo?) Pilda, der Vater des Gatten: kā vajag tè̦vučam 2 BW. 23389 (aus dem Ludsenschen Kr.).
Avots: ME IV, 178
Avots: ME IV, 178
vavucītis
vuc
vuc! Bers., Kalzenau, Oknist, Wessen, vûc! Ulanovska Łotysze 13, Interjektion, womit man Schafe ruft. Aus einem voc. s. *awuc(e)?
Avots: ME IV, 675
Avots: ME IV, 675
vucens
vucens
vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.
Avots: ME IV, 675
Avots: ME IV, 675
vucinēns
vucinieks
vucinieks
vucins
vucins (unter vuce̦ns): auch Kaltenbr., Liepna, Skaista, BW. 13017, 11 (aus Lettg.); Demin. vuciniņš BW. 30703, 12 var. (aus Līvāni), Pas. VIII, 103 (aus Preiļi), vucineņš Tdz. 57992, 4 (aus Līvāni).
Avots: EH II, 798
Avots: EH II, 798
vucs
Šķirkļa skaidrojumā (14)
atbadīt
atbadît, ‡
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡
3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,
1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;
2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;
3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;
4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;
5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.
Avots: EH I, 134
izvāķināt
‡ izvàķinât 2 Auleja "it kâ ruotaļādamies izaudzēt": es juo (= viņu) izvāķināvu; tān kaids vucins izauga!
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494
nobadīt
nùobadît, ‡
3) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
puļķus zemē n. nuo vienas vietas Dunika; ‡
4) (eine gewisse Bodenfläche) durchstochern:
lai kurmji neraktu, tad ar žautru jānuobada visa zemes platība AP. ‡ Refl. -tiês,
1) einander mit den Hönern stossend verletzen od. töten:
vucini da ašņa nuobadījās Warkl. guovis badās i[r] nuobadās ar Sonnaxt;
2) eine Zeitlang (einander) mit den Hörnern stossen:
aitas nuobadās kādu laiku un tad me̦t mieru Seyershof.
Avots: EH II, 31
3) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
puļķus zemē n. nuo vienas vietas Dunika; ‡
4) (eine gewisse Bodenfläche) durchstochern:
lai kurmji neraktu, tad ar žautru jānuobada visa zemes platība AP. ‡ Refl. -tiês,
1) einander mit den Hönern stossend verletzen od. töten:
vucini da ašņa nuobadījās Warkl. guovis badās i[r] nuobadās ar Sonnaxt;
2) eine Zeitlang (einander) mit den Hörnern stossen:
aitas nuobadās kādu laiku un tad me̦t mieru Seyershof.
Avots: EH II, 31
pabēgt
pabêgt,
3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡
4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês, ‡
2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.
Avots: EH II, 120
3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡
4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês, ‡
2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.
Avots: EH II, 120
pakratīt
pakratît, ‡
2) = pakaisît: p. klē̦vu Auleja. p. luopus ebenda. p. zirgiem Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): sich ein wenig schütteln:
viņš ... pakratās, pastaipās, vēl pažāvājas Fr. Adamovičs Rudens ziedi 239. vuciniņ, pasakrat[i]! Pas. VIII, 103.
Avots: EH II, 144
2) = pakaisît: p. klē̦vu Auleja. p. luopus ebenda. p. zirgiem Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): sich ein wenig schütteln:
viņš ... pakratās, pastaipās, vēl pažāvājas Fr. Adamovičs Rudens ziedi 239. vuciniņ, pasakrat[i]! Pas. VIII, 103.
Avots: EH II, 144
pastatīt
[pastatît (li. pastatýti), aufstellen: vilks vuciniņu... pastatīja uz kājām Pas. I, 285. vaicājumu pastatīt L. W. vom J. 1922, VII, 14. ve̦lns... pastata visas vienā strīpē Pas. III, 238.]
Avots: ME III, 107
Avots: ME III, 107
sakaut
sakaût,
1): kad vucinus sakaun (sapeŗ) ar rīksti, tad tie kādu laiku ir mierā Liepna. s. (zerschlagen)
pudeli Dunika. e̦suot viņu sakāvis (= sacirtis gabaluos) Pas. IX, 27; ‡
4) abqus"len
Strasden: kad kas kaiš, tas jau dikti var cilvē̦ku s.; ‡
5) (eine Flüssigkeit) stark durchschütteln
Seyershof: zâles labi jāsakauj un tad jādzeŗ. Refl. -tiês, ‡
3) für sich viel schlachten:
nu jau visi sakavās gaļas diezgan Frauenb.
Avots: EH XVI, 416
1): kad vucinus sakaun (sapeŗ) ar rīksti, tad tie kādu laiku ir mierā Liepna. s. (zerschlagen)
pudeli Dunika. e̦suot viņu sakāvis (= sacirtis gabaluos) Pas. IX, 27; ‡
4) abqus"len
Strasden: kad kas kaiš, tas jau dikti var cilvē̦ku s.; ‡
5) (eine Flüssigkeit) stark durchschütteln
Seyershof: zâles labi jāsakauj un tad jādzeŗ. Refl. -tiês, ‡
3) für sich viel schlachten:
nu jau visi sakavās gaļas diezgan Frauenb.
Avots: EH XVI, 416
sariet
sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.
Avots: EH XVI, 442
Avots: EH XVI, 442
sperāties
‡ speŗâtiês, zankend zappeln (?): ilceņi ar suni sperājās ap... vuceneņu Tdz. 51898.
Avots: EH II, 548
Avots: EH II, 548
stakle
stakle,
1): "eine Gabel
(= dakša)" Für.; die Gabelung eines Baumes od. Astes Bauske: stakles nuocē̦rt nuo alkšņiem un nuoasinātuo galu iedze̦n zemē; uz tām tad uzliek kārtiņas un gar kārtiņām stāvus saliek balinātus linus, lai tie labāk izžūst Frauenb.;
3): "VL." ME. III, 1041 zu ersetzen durch "BW. 2686, 2";
7): brālīt, staklīšu cirstu! Minīte, snaušķene, nuosagāzs Tdz. 57563; ein Eckpfosten (am Bett, an einer Kiste, am Webstuhl u. a.)
Grob.: ze̦lta stakles (gultai) BW. 24869. piesietu tē̦vuci pie dzirnu stakles 23402. gultas stakles Bers., Lubn., Siuxt. galds uz stakļu kājām Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. s. ir katrā stūrī kastei, kur ieliek guovīm ē̦damuo Frauenb.;
8): auch Kaltenbr.;
11): ein Geizhals
Warkl.
Avots: EH II, 569
1): "eine Gabel
(= dakša)" Für.; die Gabelung eines Baumes od. Astes Bauske: stakles nuocē̦rt nuo alkšņiem un nuoasinātuo galu iedze̦n zemē; uz tām tad uzliek kārtiņas un gar kārtiņām stāvus saliek balinātus linus, lai tie labāk izžūst Frauenb.;
3): "VL." ME. III, 1041 zu ersetzen durch "BW. 2686, 2";
7): brālīt, staklīšu cirstu! Minīte, snaušķene, nuosagāzs Tdz. 57563; ein Eckpfosten (am Bett, an einer Kiste, am Webstuhl u. a.)
Grob.: ze̦lta stakles (gultai) BW. 24869. piesietu tē̦vuci pie dzirnu stakles 23402. gultas stakles Bers., Lubn., Siuxt. galds uz stakļu kājām Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. s. ir katrā stūrī kastei, kur ieliek guovīm ē̦damuo Frauenb.;
8): auch Kaltenbr.;
11): ein Geizhals
Warkl.
Avots: EH II, 569
trūda
*II trūda od. *trūds "?" : kāzas trūdu (Var.: krūdu, grūdu) padarīja: kāzu dēļ es nuokāvu pe̦lē̦kuo vuceniņu BW. 19469, 3 var. Zu trūdêt II (vgl. das Ersatzwort bē̦du 19469, 1)? Oder t- d- aus k- d-??
Avots: ME IV, 250
Avots: ME IV, 250
ucens
vislīdz
vislīdz, Adv.,
1) zugleich, zumal
Für. I (unter līdz);
2) auch vis˙līdza, dessen ungeachtet, so wie so:
vislīdz tē̦vs vucinam neticēja Pas. IV, 123 (aus Lixna). policija vis˙līdza ni˙kā nepadarīs L. W. 1921, № 43, 1 1 ; 3 vis.-lìdza 2 Zwirgzdine, einerlei: vislīdza man, vai tuo, vai citu darbu darīt Zvirgzdine. In der Bed. 2 und 3 gleieh li. vislygu (bei Miežinis) dem r. всё-равнó nachgebildet.
Avots: ME IV, 623
1) zugleich, zumal
Für. I (unter līdz);
2) auch vis˙līdza, dessen ungeachtet, so wie so:
vislīdz tē̦vs vucinam neticēja Pas. IV, 123 (aus Lixna). policija vis˙līdza ni˙kā nepadarīs L. W. 1921, № 43, 1 1 ; 3 vis.-lìdza 2 Zwirgzdine, einerlei: vislīdza man, vai tuo, vai citu darbu darīt Zvirgzdine. In der Bed. 2 und 3 gleieh li. vislygu (bei Miežinis) dem r. всё-равнó nachgebildet.
Avots: ME IV, 623
vuška
I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kur,š... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.
Avots: ME IV, 677
Avots: ME IV, 677