zāģu
zãģu (gen. plur.), zãģa (gen. s.), gesägt; zum Sägen bestimmt: šķē̦rsām vilku zāģa baļķi BW. 10642. zāģu (Var.: zāģa, zāga) dēļu klēti daru 3489, 1. es redzēju... zāģa kūti būvējam 16424.
Avots: ME IV, 695
Avots: ME IV, 695
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zāģu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zāģu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
ass
baļķis
baļ˜ķis: krustiem laidu priedes baļķi BW. 10557, 2. par lieluo zāģu baļķi 10557, 6. rijas baļķus 34366 var.
Avots: EH I, 203
Avots: EH I, 203
cirst
cìrst: praes. ciršu Pas. V, 294 (aus Welonen), (mit ìr 2 ; neben cḕ̦rtu 2 ) Mahlup, Zvirgzdine;
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
sudmalas
sudmalas Rutzau, Dunika, um Libau, Gramsden, Kalleten, Ahswikken, Wirginalen, Auermünde, Selg., Kurs., Frauenb., Wandsen, Memelshof, Gr. - Buschhof, Siuxt, Römershof, Selb., Pixtern, Neugut, Bielenstein Holzb.253, sudmālas N. - Sessau n. U., Bershof, Würzau, Lieven - Bersen, sudmala Bl., L., St., sudmalis Manz. Lett., (um Wolmar u. a. dafür dzir̃navas) die Mühle: ūdens s., Wassermühle, vēja sudmalas, Windmühle, tvaika s., Dampfmühle Wid., zirgu s., Pferdemühle Wid., zāģu s., Sägemühle Wid., kafijas s., Kaffeemühle Wid. Im VL. sind die sudmalas (Wassermühle) nur sehr selten erwähnt, im Gegensatz zu den sehr häufig genannten dzirnavas oder dzirnus (Handmühle): dzirnutiņas, padariet lielu kaunu lielūdeņu sudmalām! BW. 8236 var. tais[i], bāliņ, sudmaliņas ezeriņa maliņā! 22555. tautu dē̦ls lielījās maizīt[i] malt sudmalās; manas ruokas, grūtas dzirnus - tās tautieša sudmaliņas 22560 var. sudmaliņas, ein Spielchen Etn. II, 15, Druva I, 783, Janš. Bandavā II, 46; 264. - sudmalas Warkl. "eine Anstalt zum Herstellen von vadmalä. -sudmaliņas, eine Winde, Spule zur Herstellung von Stricken Bielenstein Holzb. 570 (mit Abbild.). Wenn sudmalas ursprünglich eine Wassermühle war, mit dm aus tm zu suta "Dampf" und malt "mahlen", s. Streitberg - Festgabe 45. Dagegen meint J. Loja (brieflich) mit einem Hinweis auf le. patmala (woneben padmalis Elger Dict. 637) "Mühle" (zu pats "selbst"), dass in sudmalas dm dissimilatorisch aus bm entstanden sei, und *submalas zu apr. subs "selbst" gehöre. Doch wäre wegen le. dial. megnis aus mednis oder Dignāja aus *Dubnāja eher ein gm aus bm zu erwarten, und im Le. - Li. gibt es sonst kein dem apr. subs entsprechendes Wort. - Der Anklang an av. suδuš "Mühle" ist wohl rein zufällig.
Avots: ME III, 1114
Avots: ME III, 1114
zāģēt
zãģêt, -ẽju,
1) sägen:
kuokus, dēļus, baļķus. guotiņu zāģē̦tiem radziņiem BW. 16424;
2) stark schnarchen; schnurren; geräuschvoll atmen:
naktīs viņš šad, tad zāģēja Saul. III, 37. saimnieks... reizēm zāģē kâ zāģu sudmalas MWM. X, 81. kaķis zāģē U. ar krūtīm zāģēt, den Dampf haben, schwer und geräuschvoll atmen U. viņam bija slimīgas krūtis, un viņš zāģēja Apsk. v. J. 1903, S. 671;
3) heftig weinen
Grenzhof;
4) "?": kur tad tu zāģēsi tik vē̦lu? A.XX, 654.Subst. zāģē̦tāji, eine Schwimmvogelart (mergus)
Konv. 2 3132. Nebst zãgât
I li. zogúoti und estn. sāgima dass. aus mnd. sagen.
Avots: ME IV, 695
1) sägen:
kuokus, dēļus, baļķus. guotiņu zāģē̦tiem radziņiem BW. 16424;
2) stark schnarchen; schnurren; geräuschvoll atmen:
naktīs viņš šad, tad zāģēja Saul. III, 37. saimnieks... reizēm zāģē kâ zāģu sudmalas MWM. X, 81. kaķis zāģē U. ar krūtīm zāģēt, den Dampf haben, schwer und geräuschvoll atmen U. viņam bija slimīgas krūtis, un viņš zāģēja Apsk. v. J. 1903, S. 671;
3) heftig weinen
Grenzhof;
4) "?": kur tad tu zāģēsi tik vē̦lu? A.XX, 654.Subst. zāģē̦tāji, eine Schwimmvogelart (mergus)
Konv. 2 3132. Nebst zãgât
I li. zogúoti und estn. sāgima dass. aus mnd. sagen.
Avots: ME IV, 695