aizākstīties
‡ àizâkstîtiês, bis zu einem gewissen Grade Possen treiben, sich närrisch gebärden: a. pārāk tālu Bers.
Avots: EH I, 7
Avots: EH I, 7
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zāks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zāks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
dauzāks
izākstīt
izākstît, tr., zum Narren machen, verhunzen, verunglimpfen: bē̦rnu, valuodu. Refl. -tiês, zur Genüge sich geckenhaft gebärden, rasen, tollen, sein Wesen treiben: dziedātājs apklus, šâ tâ izākstās un turpina JR. IV, 203. putenis visādi izākstās skurstenī MWM. X, 245.
Avots: ME I, 714
Avots: ME I, 714
kazāks
kazãks, kazaks,
1) der Kosak;
2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. 1
3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;
4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]
Avots: ME II, 183
1) der Kosak;
2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. 1
3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;
4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]
Avots: ME II, 183
klumzāks
‡ klum̂zãks 2 ,
1) ein grösserer Klotz; ein grosses, hartes Stück, ein solcher Klumpen
Dunika;
2) ein ungewandter Mensch
Kruhten.
Avots: EH I, 623
1) ein grösserer Klotz; ein grosses, hartes Stück, ein solcher Klumpen
Dunika;
2) ein ungewandter Mensch
Kruhten.
Avots: EH I, 623
lumzāks
zāks
I zāks,
I) die Lästerung, Verleumdung, der Hohn
(mit ã ) C., (mit à 2 ) Vīt.: viņš izteica savu zāku un nepatiku Vīt. ar sāvu zāku tu ne˙kā laba nepanāksi ders.;
2) der Lästerer, Verleumder
(mit à 2 ) Vīt.: tu jau esi gatavais zāks Vīt.
Avots: ME IV, 696
I) die Lästerung, Verleumdung, der Hohn
(mit ã ) C., (mit à 2 ) Vīt.: viņš izteica savu zāku un nepatiku Vīt. ar sāvu zāku tu ne˙kā laba nepanāksi ders.;
2) der Lästerer, Verleumder
(mit à 2 ) Vīt.: tu jau esi gatavais zāks Vīt.
Avots: ME IV, 696
zāks
Šķirkļa skaidrojumā (21)
bunga
buñga, gew. Plur. buñgas,
1) die Trommel, Pauke:
sit, Jānīti, vaŗa bungas! Im VL. werden aus Holz verfertigte bungas erwähnt: uošu bungas. nuo celmiņa bungas taisu. nuodzīvuojis uz pēdīgām bungām (bis zur Auktion der Sachen, die ausgetrommelt wird) Upīte, Medn. laiki; tuvu pie bada un bungām ebenda 47;
2) eine runde Walze, mit der man Wäsche glättet
(= bungu vāle) Laud.
3) ein Tönnchen, in welchem flüssige Speise, namentlich Grütze, auf den Weg mitgenommen wird Dond.
n. Mag. XVII, 2, 168: pieēdis kâ bunga;
4) die Beule:
tam cilvē̦kam viss ģīmis pilns ar bungām Dond.;
5) der Schlag:
dabūj' bugas mugurā BW. 17480;
6) verächtlich von Menschen:
vīra bunga, der Knirps BW. 9397. šādi bungas, tādi bungas, visi bungas sievu grib 7317. [Ein eigensinniger Mensch U.] utu bunga,
1) der Daumen,
2) ein Lausangel
[vgl. estn. täipung "Lausbeutel, Lausangel"];
7) = krietni pieēdis mazāks luops, cūka Schwanb.;
8) genit. Verbindungen: bungu vāle od. bungvāle,
a) die Keule
LP. VI, 518; [auch: buñga Wenden u. a.];
b) ein Holzhammer, womit das eingekeilte Beil tiefer geschlagen wird, um spalten zu können;
c) Waschbdäuel
Laud., Fest., Bers., Lasd., Zirsten;
d) ein Bläuel, mit dem die Fische unter dem Eise betäubt werden
AP. [bungas "Trommel" nebst li. bunga dass. aus mnd. bunde dass.; bunga "Schlag" wohl von bungât abgeleitet; mit bunga 2 - 4 und 6 - 8 vgl. bundzis II und buncis.]
Avots: ME I, 351
1) die Trommel, Pauke:
sit, Jānīti, vaŗa bungas! Im VL. werden aus Holz verfertigte bungas erwähnt: uošu bungas. nuo celmiņa bungas taisu. nuodzīvuojis uz pēdīgām bungām (bis zur Auktion der Sachen, die ausgetrommelt wird) Upīte, Medn. laiki; tuvu pie bada un bungām ebenda 47;
2) eine runde Walze, mit der man Wäsche glättet
(= bungu vāle) Laud.
3) ein Tönnchen, in welchem flüssige Speise, namentlich Grütze, auf den Weg mitgenommen wird Dond.
n. Mag. XVII, 2, 168: pieēdis kâ bunga;
4) die Beule:
tam cilvē̦kam viss ģīmis pilns ar bungām Dond.;
5) der Schlag:
dabūj' bugas mugurā BW. 17480;
6) verächtlich von Menschen:
vīra bunga, der Knirps BW. 9397. šādi bungas, tādi bungas, visi bungas sievu grib 7317. [Ein eigensinniger Mensch U.] utu bunga,
1) der Daumen,
2) ein Lausangel
[vgl. estn. täipung "Lausbeutel, Lausangel"];
7) = krietni pieēdis mazāks luops, cūka Schwanb.;
8) genit. Verbindungen: bungu vāle od. bungvāle,
a) die Keule
LP. VI, 518; [auch: buñga Wenden u. a.];
b) ein Holzhammer, womit das eingekeilte Beil tiefer geschlagen wird, um spalten zu können;
c) Waschbdäuel
Laud., Fest., Bers., Lasd., Zirsten;
d) ein Bläuel, mit dem die Fische unter dem Eise betäubt werden
AP. [bungas "Trommel" nebst li. bunga dass. aus mnd. bunde dass.; bunga "Schlag" wohl von bungât abgeleitet; mit bunga 2 - 4 und 6 - 8 vgl. bundzis II und buncis.]
Avots: ME I, 351
davuikt
gotēns
‡ guõtẽ̦ns Siuxt, ein weniger als 2 Jahre altes Kalb: kam divi gadi, tā ir tele: mazāks ir guotēniņš.
Avots: EH I, 424
Avots: EH I, 424
izderbelēt
‡ II izderbelêt PV. "flüchtig, hastig oder übereilt (etwas) verrichten oder aussprechen". Refl. -tiês "zur Genüge derbelêt(ies)" PV., "izākstīties" (mit er̂ ) AP.
Avots: EH I, 441
Avots: EH I, 441
izmādīties
[izmādîtiês,
1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;
2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]
Avots: ME I, 769
1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;
2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]
Avots: ME I, 769
izplenderēt
izpleñderêt, tr., vertun, verprassen: kad ieduotais izple̦nde̦rē̦ts, tad nabagi žē̦luojas, ka jāmirstuot badā MWM. III, 103, Kand. Refl. - tiês ["sinlos zur Genüge die Zeit vergeuden" Domopol]: vai vakar visu nakti diezgan neizplenderējās MWM. VII, 506; ["izdzīvuoties, iedzīvi izautināt, nejēdzīgi iztērēties, izdzerties, izākstīties" Bers., Roop, Golg., Marzenhof u. a.; "bez darba vazāties, izklaiņuoties, ļurbuoties" Stenden; in Weinsch. dafür izpļenderêtiês].
Avots: ME I, 782
Avots: ME I, 782
izsveibināt
‡ izsveibinât eine Zeitlang (zur Genüge) schwenken: kazāks ... rīksti ... izsvelbināja pa gaisu, ka svelpa vien Kaudz. Izjurieši 192.
Avots: EH I, 484
Avots: EH I, 484
kazēks
kazēt
maka˙nītiņš
maka+nĩtiņš, sehr winzig, klein Irl.: ve̦se̦li septiņi (bērniņi) - mazini, maka˙nītiņi Vēr. II, 1306. cepu, cepu kukulīšus, citus lielus, citus mazus: kas lielāks, tam lielāks, kas mazāks, tam mazāks, bē̦rnam maka˙nītiņš Blieden n. Etn. III, 12. [Dies mak- eine Nebenform von mag- (in mač)? 1
Avots: ME II, 554
Avots: ME II, 554
māsiņa
‡ *II mãsiņa,
1) ein gewisses Muster für Gewebe, woraus man Säcke anfertigt
Seyershof (gespr.: mãsina): māsiņās auda ar divām paminām un četrām nītīm; tâ ruodas biezāks aude̦kls Seyershof. māšiņās auž kādu specialu audumu Salis;
2) "strīpa, kas ruodas vienkāršā aude̦kla, kad pārtrūkst kāda me̦tu dzija" Salis.
Avots: EH I, 793
1) ein gewisses Muster für Gewebe, woraus man Säcke anfertigt
Seyershof (gespr.: mãsina): māsiņās auda ar divām paminām un četrām nītīm; tâ ruodas biezāks aude̦kls Seyershof. māšiņās auž kādu specialu audumu Salis;
2) "strīpa, kas ruodas vienkāršā aude̦kla, kad pārtrūkst kāda me̦tu dzija" Salis.
Avots: EH I, 793
mazs
mazs: tas ir mazi gadi (wenig Jahre) atpakaļ atskatuoties, kad sāka ar mašīnām kult. Linden in Kurl. apcirkņi, pilni ... mazās labības (Kleinkorn?) Janš. Apsk. 1903, S. 192. mazā pratā būt (palikt), blödsinnig, unnormal sein (werden) Kand. ar sēšanu nu mēs jau e̦sam pie maza, es ist wenig übriggeblieben zu säen Sessw. m. cilvē̦ks (ein Armer, Geringer, Knecht; Häusler) nevar daudz guovis turēt Frauenb. mazākiem stāvēja kuopā zirgi un guovis; saimniekiem bij zirgu staļļi Salis. kas jau mazāks (ärmer) dzīvuotājs, tas iesāla aitu gaļu Seyershof. mazie ļaudis, Bauersleute Diet. mazais puisis Frauenb., ein junger Arbeiter. mazā puse ebemda "tā istabas puse, kas nav sē̦tā". - Subst. mazums,
1): tev maizītes mazumiņš (Var.: drīz pietrūka) BW. 21508 var: kuo ... bē̦dājies ... par mantas mazumiņu? 3652. kartupeļiem mazumu jemt, nach der Kartoffelernte auf dem aufgeeggten Felde übriggebliebene Kartoffeln aufsammeln
Linden in Kurl. nepruot vēl klēpja sajemt, tik mazumus (= paliekas) kaš Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56. mazumā (wenig) ir: tik divi vien tie bē̦rni; ‡
2) = mazatne Salis n. FBR. XV, 63.
Avots: EH I, 788
1): tev maizītes mazumiņš (Var.: drīz pietrūka) BW. 21508 var: kuo ... bē̦dājies ... par mantas mazumiņu? 3652. kartupeļiem mazumu jemt, nach der Kartoffelernte auf dem aufgeeggten Felde übriggebliebene Kartoffeln aufsammeln
Linden in Kurl. nepruot vēl klēpja sajemt, tik mazumus (= paliekas) kaš Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56. mazumā (wenig) ir: tik divi vien tie bē̦rni; ‡
2) = mazatne Salis n. FBR. XV, 63.
Avots: EH I, 788
plainīt
II plaînît 2, -īju Bauske, schlagen, züchtigen: kazāks plainī japāņus ar nagaiku RA. Wurzelgleich (mit dem n von pluinīt?) mit li. plíekti dass.?
Avots: ME III, 315
Avots: ME III, 315
purviens
purviens: auch (mit ur̂ 2 Iw.; "mazāks purva gabals" (> puôriens 2 ) Frauenb.; "eine nasse Stelle im Sumpf" Dunika.
Avots: EH II, 329
Avots: EH II, 329
raukt
ŗaûkt 2 Iw., Lautb., Wandsen, Gr.Essern, Kurs., Behnen, U., ŗaũkt Līn., Dunika, raûkt 2 Dond., raukt (li. raũkti "enger machen; runzeln") Karls., Sunzel, -cu, tr., enger machen, zusammenziehen: pieri (runzeln), uzacis. aduot zeķei pēda jārauc, lai aizadītu ciet Dond.,Kav. es jau raucu savu cimdu Dond. re̦dz grābējus gan stieptās rindās, gan ŗauktuos baruos nākam nuo darba Lautb. Refl. -tiês, sich zusammenziehen, kleiner (enger, kürzer) werden, einspringen (von Stoffen) Karls.: tavas uzacis raucās MWM. XI, 177. tas raucas mazāks un mazāks Vēr. I, 783. dienas ŗaucas U., die Tage nehmen ab. - Subst. ŗaukšana, raukšana, das Engermachen, Zusammenziehen; ŗaukšanâs, raukšanâs, das Zusammenschrumpfen, Einspringen; ŗaukums, raukums,
1) die einmalige Tätigkeit des Engermachens, Zusammenziehens;
2) das Engergemachte, Zugespitzte
U.: ja (sc.: zeķes) purnā vai papēdī ŗaukums ticis vaļām Janš.; ŗaucẽjs, wer enger macht, zusammenzieht. Dazu rukt, ŗukt; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 353.
Avots: ME III, 587
1) die einmalige Tätigkeit des Engermachens, Zusammenziehens;
2) das Engergemachte, Zugespitzte
U.: ja (sc.: zeķes) purnā vai papēdī ŗaukums ticis vaļām Janš.; ŗaucẽjs, wer enger macht, zusammenzieht. Dazu rukt, ŗukt; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 353.
Avots: ME III, 587
reibt
rèibt,
1): acis rèibst 2 - auch Auleja; ‡
2) rauschbringend sein, berauschen:
ka[d] tik alus rèibtu 2 ! Kaltenbr . seņāk skaistāks bija alus, biezāks, a (= aber) r. nereiba Auleja. vīns viņā nuorūdzis, reibstuošs Skalbe Raksti I (1938), S. 323.
Avots: EH II, 363
1): acis rèibst 2 - auch Auleja; ‡
2) rauschbringend sein, berauschen:
ka[d] tik alus rèibtu 2 ! Kaltenbr . seņāk skaistāks bija alus, biezāks, a (= aber) r. nereiba Auleja. vīns viņā nuorūdzis, reibstuošs Skalbe Raksti I (1938), S. 323.
Avots: EH II, 363
režģis
režģis,
1): kas šuo pirti bija uztaisījis? lūk, tas jau bija tas r˙! ne˙viens tā nezināja Aps. Raksti I2, 95 f. kas tā par valuodu, kas par režģi (Verworrenes),
kuo tu man te naktī priekšā muj? Ciema spīg. 190;
2): eine Strohdecke (im Winter vor die Fenster gedeckt)
Seyershof;
3): Flechtwerk auf der Ragge Frauenb. (bei der Einfuhr von Strauchwerk gebraucht),
Siuxt;
5): auch Stockm.; "lielais rijas siets" Ramkau; "liels lûku siets rijā" Fest., Salis; "liels, apaļš vētījams siets, mazāks par resni" Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein feineres Kornsieb (im Unterschied von
sarvis) Livl. n. BielU.; ‡ 7 "?": bāz, guotiņa, pilnu režģi (Bauch?), ej mājā ste̦nē̦dama! BW. 28967.
Avots: EH II, 368
1): kas šuo pirti bija uztaisījis? lūk, tas jau bija tas r˙! ne˙viens tā nezināja Aps. Raksti I2, 95 f. kas tā par valuodu, kas par režģi (Verworrenes),
kuo tu man te naktī priekšā muj? Ciema spīg. 190;
2): eine Strohdecke (im Winter vor die Fenster gedeckt)
Seyershof;
3): Flechtwerk auf der Ragge Frauenb. (bei der Einfuhr von Strauchwerk gebraucht),
Siuxt;
5): auch Stockm.; "lielais rijas siets" Ramkau; "liels lûku siets rijā" Fest., Salis; "liels, apaļš vētījams siets, mazāks par resni" Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein feineres Kornsieb (im Unterschied von
sarvis) Livl. n. BielU.; ‡ 7 "?": bāz, guotiņa, pilnu režģi (Bauch?), ej mājā ste̦nē̦dama! BW. 28967.
Avots: EH II, 368
saaust
II saaûst, Refl. -tiês,
1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡
2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.
Avots: EH II, 395
1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡
2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.
Avots: EH II, 395
sakukt
sakukt Wid., Golg., refl. sakuktiês, sich krümmen, bücken, ducken, zusammenkauern (besonders häufig das Part. praet. sakuci(e)s gebraucht): He̦rta uz priekšu sakuca, kâ... triekas ķe̦rta MWM. VIII, 165. Vīcupu tē̦vs sakukst aizvien mazāks Ezeriņš Leijerk. I, 65. Andža sarāvās, sakuka II, 27. ... kas nāca nuo sevī sakukušās sievietes lūpām A. v. J. 1896, S. 650. pati sakukusies pa˙visam uz zemi ebenda 731. sakucis uz spieķīša, staigāja... ve̦cais Kristaps Ezeriņš Leijerk. l, 168. es sēdēju... mierīgs, smagi sakucis U. b. 110, 26. stipri uz priekšu sakucies sēdēja ve̦cais vīrs Druva III, 1. viņš sēd sakucies pār ceļiem Stari III, 18. ābele drusku uz priekšu sakukusēs A. Upītis. tiem cāļiem aukst, visi sakukuši Für. I. vista stāv sakukusi U.
Avots: ME II, 657, 658
Avots: ME II, 657, 658
tītiņš
uzrādīt
uzrãdît (li. užródyti "hinaufweisen"),
1) aufweisen, vorweisen, vorzeigen
LKVv.: u. pasi. varēja uzrādīt visuos aruoduos Bjernsona r. I, 12 (ähnlich Etn. III, 17). uzrādīja, kâ viņš uz tuo skatās J. R. V, 155. var tikai uzrādīt pārkāpumu Konv. 2 1159;
2) spezifizieren
Brasche; aufzeigen, bestimmen, andeuten: nuogājuši pie uzrādītās vietas LP. VII, 1121. tā cilts, kuo... kungs uzrādīs Jos. 7, 14. mazāks, nekâ vidējie skaitļi tabulā uzrāda Mazvērs. Lopkopība 3, 100;
3) bezeugen, beweisen
Spr. Refl. -tiês, sich oder einander angeben, vorweisen: zaglis pats uzrādījies policijai. zagļi cits citu uzrādās. Subst. uzrãdîšana, das Aufweisen: dibinātu ieme̦slu uzrādīšana R. Sk. II. 164. uzrãdîtãjs, wer aufzeigt: bez uzrādītāja tās gŗūti atrast Melnalksnis Mazsal. 22.
Avots: ME IV, 372
1) aufweisen, vorweisen, vorzeigen
LKVv.: u. pasi. varēja uzrādīt visuos aruoduos Bjernsona r. I, 12 (ähnlich Etn. III, 17). uzrādīja, kâ viņš uz tuo skatās J. R. V, 155. var tikai uzrādīt pārkāpumu Konv. 2 1159;
2) spezifizieren
Brasche; aufzeigen, bestimmen, andeuten: nuogājuši pie uzrādītās vietas LP. VII, 1121. tā cilts, kuo... kungs uzrādīs Jos. 7, 14. mazāks, nekâ vidējie skaitļi tabulā uzrāda Mazvērs. Lopkopība 3, 100;
3) bezeugen, beweisen
Spr. Refl. -tiês, sich oder einander angeben, vorweisen: zaglis pats uzrādījies policijai. zagļi cits citu uzrādās. Subst. uzrãdîšana, das Aufweisen: dibinātu ieme̦slu uzrādīšana R. Sk. II. 164. uzrãdîtãjs, wer aufzeigt: bez uzrādītāja tās gŗūti atrast Melnalksnis Mazsal. 22.
Avots: ME IV, 372