zīža
zīža (li. žindžia "Saugstoff" ), comm.,
1) "kas zīžā" (mit ĩ ) Bauske;
2) ein Muttersöhnchen
LKVv.
Avots: ME IV, 737
1) "kas zīžā" (mit ĩ ) Bauske;
2) ein Muttersöhnchen
LKVv.
Avots: ME IV, 737
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zīža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zīža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
zīžains
zĩžaîns, in Seide gekleidet (?): pilna mūsu sētiņā zīžaiņu meitiņu, samtaiņu māmiņu Rainis Vēja n. l. 14.
Avots: ME IV, 737
Avots: ME IV, 737
zīžastīte
zīžautiņš
Šķirkļa skaidrojumā (10)
iezīst
ìezîst, tr., einsaugen: pienu, asinis. aizspriedumus cilvē̦ks iezīž kuopā ar mātes pienu Stari II, 629. Refl. - tiês, sich einsaugen: iezīdies kâ ērce mīkstumā. kâ uodze tā man aptinas, kâ lēle sirdī iezīžas Asp. iezīdies kâ glise mīkstumā Ahs. spaļi ir šķiedrā iezīdušies Fest.
Avots: ME II, 92
Avots: ME II, 92
izskats
izskats,
1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;
2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.
Avots: ME I, 798
1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;
2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.
Avots: ME I, 798
lēle
lêle C., lêlis Aps.,
1) [lêlis 2 Salis, lêlis Lis., N. - Peb., lêle Wolm., PS., Morizberg], der Blutegel: kâ uodze tā man aptinas, kâ lēle sirdī iezīžas Asp. (aus dêle?);
2) [lêlis Lis., lêle Arrsach], die Schnecke; lēles kārpiņš, kanniņa, lēļu kažuoks, das Schneckenhäuschen; [lêle PS., die Muschel];
3) lēles, Steingalle (Pferdekrankheit) L., St., Ruj. (lēls LD.).
Avots: ME II, 459
1) [lêlis 2 Salis, lêlis Lis., N. - Peb., lêle Wolm., PS., Morizberg], der Blutegel: kâ uodze tā man aptinas, kâ lēle sirdī iezīžas Asp. (aus dêle?);
2) [lêlis Lis., lêle Arrsach], die Schnecke; lēles kārpiņš, kanniņa, lēļu kažuoks, das Schneckenhäuschen; [lêle PS., die Muschel];
3) lēles, Steingalle (Pferdekrankheit) L., St., Ruj. (lēls LD.).
Avots: ME II, 459
pupzīdis
remesnīca
remesnīca, die Handwerkerin: trīs meitiņas remesnīcas: viena mete, uotra aude, treša raksta zīžautiņus BW. 13250, 25.
Avots: ME III, 510
Avots: ME III, 510
trums
I trums,
1) eine Beule
U., ein Geschwür U., Aahof, AP., Dunika, Lis., Wessen, ein Drüsengeschwür U.; eine jede Anschwellung Biel. n. U:: Sprw. špiežas virsū kâ trums bez vietas (an einer sehr ungelegenen, unbequemen Stelle Arrasch, Festen) Br. sak. v. 1276. lika tuo uz .:. trumu, un viņš kļuva ve̦se̦ls Glück II Kön. 20, 7. trums nuogurst BW. 188, izte̦k 189. (fig.) tam jausmas nav par paša dvēseles trumiem MWM. VII, 18. - zīžams trums, die Saugwarze (des Blutegels) Kawall n. U.;
2) der harte Auswuchs an beschädigten Stellen der Baumrinde
Alt.-Rahden;
3) der Bruch
U., JK. VI, 52;
4) ein noch ganz kleiner, unreifer Apfel
(budzis 2) C.;
5) "?" truma, truma tev, Māreņa, ne pieneņa bļuodeņā! BW. 29259;
6) trumu lapas, Huflattich (tussilago farfara)
U. Wenn mit m aus dm, nach Persson Beitr. 445 zu an. ƥroti "Anschwellung", ƥrútna "schwellen"
Avots: ME IV, 246
1) eine Beule
U., ein Geschwür U., Aahof, AP., Dunika, Lis., Wessen, ein Drüsengeschwür U.; eine jede Anschwellung Biel. n. U:: Sprw. špiežas virsū kâ trums bez vietas (an einer sehr ungelegenen, unbequemen Stelle Arrasch, Festen) Br. sak. v. 1276. lika tuo uz .:. trumu, un viņš kļuva ve̦se̦ls Glück II Kön. 20, 7. trums nuogurst BW. 188, izte̦k 189. (fig.) tam jausmas nav par paša dvēseles trumiem MWM. VII, 18. - zīžams trums, die Saugwarze (des Blutegels) Kawall n. U.;
2) der harte Auswuchs an beschädigten Stellen der Baumrinde
Alt.-Rahden;
3) der Bruch
U., JK. VI, 52;
4) ein noch ganz kleiner, unreifer Apfel
(budzis 2) C.;
5) "?" truma, truma tev, Māreņa, ne pieneņa bļuodeņā! BW. 29259;
6) trumu lapas, Huflattich (tussilago farfara)
U. Wenn mit m aus dm, nach Persson Beitr. 445 zu an. ƥroti "Anschwellung", ƥrútna "schwellen"
Avots: ME IV, 246
zīdaste
zĩdaste Karls., U., Brasche, RKr. VIII, 91; Natur. XXXVII, 81; Konv. 2 2319, zīdastĩte U., RKr. VIII, 91, zīžastĩte U., RKr. VIII, 91, der Seidenschwanz (bombycilla garrula L.).
Avots: ME IV, 731
Avots: ME IV, 731
zīdauts
zĩdàuts Spr., (mit ì 2 ) Kl., Demin. zĩdàutiņš, zĩžàutiņš, ein seidenes Tuch: raksta zīdautiņu (Var.: zīžauteņu > ostle. zaižauteņu und ostle. zeižuteņu, verkürzt aus zeižūteņu < zīžuoteņu?) BW. 13250, 2. es savam mīļajam zīdautiņu nuorakstīju 7171 var. zīdautiņu balināja 24277 var. pirks tautietis zīdautiņu 5796, 1. pirmā nesa zīdautiņu (Var.: zīžautiņu) 7876, 1. zīžautiņa ne̦zdaugā 11709, 1.
Avots: ME IV, 731
Avots: ME IV, 731
zīds
zĩds,
1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;
2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;
3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.
Avots: ME IV, 732
1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;
2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;
3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.
Avots: ME IV, 732
zīst
zîst (li. žísti "saugen""), zîžu (3. praes. zīd [= li. žìnda] Janš. Dzimtene V, 436 und Līgava I, 234), zîdu, saugen: Sprw. zīž kâ dêle JK. II, 119. mīļš teļš divas guoves zīž Br. sak. v. 1254. - Part. praes. pass. zîžamais, die Muttermilch Frauenb., Siuxt. Refl. -tiês, sich (aus)saugen (wie Kühe zuweilen zu tun pflegen) Siuxt: kad guovs zīžas, tā nav glābjama kaite Siuxt. - Subst. zîšana, das Saugen; zîdẽjs, wer saugt, der Säugling: kur tu liki zīdējiņu? BW. 35093. Vielleicht (s. Bechtel Lexil. 233 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 552) zu gr. νεογιλλός "seit kurzem saugend".
Avots: ME IV, 736
Avots: ME IV, 736