Paplašinātā meklēšana

‡ ẽzelīte;

1) ein Schaf mit feiner; krauser Wolle
Gramsden;

2) "weiche, feine, krause Wolle"
Dunika, Gramsden, Mesoten: vilna tāda sīka ē. Janš. Dzimtene ² II, 202.

Avots: EH I, 374

ìezelîtiês, sich einsaugen, ansaugen, - von Blutegeln; vom Flachse, wenn der Bast sich so an den Stengel ansaugt, dass er nicht zu trennen ist U.

Avots: ME II, 91

vizelīte "?": ai, Ventīte vizelīte! BW. 381, 10.

Avots: ME IV, 630

zelît(iês), zu erschliessen aus ìezelîtiês.

Avots: ME IV, 704

zelît, 1) = zelinât I Ruhental, Salis;

2) = zelêt 4: zelī vienā zelīšanā Gr.-Sessau;

3) fortwährend schelten,
urdīt 1 Ruhental (kuo tu mani pastāvīgi zelī); "= langāt" Ellei, Sessau.

Avots: ME IV, 704

zelît(iês), zu erschliessen aus ìezelîtiês.

Avots: ME IV, 704

čùoksts ² Mar. n. RKr. XV, 111, [Lis.], der Hintere: smuka mamzelīte, skalu kūlis čuokstā RKr. VII, 1361. duod pa čuokstu RKr. XV, 111.

Avots: ME I, 426

‡ dzêdzele ² Lems., Wainsel "?": kas tā, nu,˙par meitu, - tāda kâ dz˙! (von einem mageren, schwächlichen Mädchen). bē̦rns kâ dzēdzelīte.

Avots: EH I, 356

I ḕrzelis: čigāna ērzeļam BW. 20280, 8. jājamu ērzelīti 33485.

Avots: EH I, 374

grendzele "?": labāk būtu apsējusi sivēniņa grendzelīti BW. 20437 [aus Lubahn].

Avots: ME I, 650

grezele A. 1893, I, 289 u. 386, auch grezelis Konv ² 2106, [Borchow], ein aus Pergeln geflochtener Korb K., Laud., Sawensee, Aahof : uzvāžam jaunu vāku ve̦cajam grezeļam (Var. : grežeļam) BW. 22155. pie manim puiši nāca kâ pie uogu grezelītes 10892. Līzes pūrs e̦suot viegls kâ vilnas grezelītis Neik. ve̦ca grezele (als Schimpfwort), alte Schachtel : kas tev pēc tā prasa, ve̦cā grezele! Blaum. [ Deckelschachtel von Borke Bielenstein Holzb. 354. - Būga РФВ. LXVII, 242 erinnert an žem. krẽžis "Korb".]

Kļūdu labojums:
10892 = 10899, 1

Avots: ME I, 650

II kamene, kamiens, kamiene, kamiena, kamins Mar., kamine, die Tannenborke, auch wohl Eichenrinde Biel. H. 218: piesēja kameni (nuoplē̦stu egles mizu) pie kuoka Etn. III, 61. viņa iemukuse kameņu būdā LP. VI, 557. ar kamienu izlabuojuši jumtus PS. es būtu tādu vēdzelīti uz akmeni atvilkusi BW. 21225, 8. lubas, kas gul uz egles mizām jeb kamienās Plutte. [Nach Miklosisch Etym. Wrtb. 126 zu serb. kömina "grüne Nussschalen"(?); vgl. auch serb. kòmiti "enthülsen" bei Berneker Wrtb. I, 557.]

Avots: ME II, 149, 150

mam̃zele, die Mamsell, Mademoiselle: Rīgas mamzelītes BW. 30975, l.

Avots: ME II, 560

mìzelis, f. - le,

1) ein Pisskind, auch als Schimpfwort füreinen noch nicht völlig erwachsenen Menschen, der grünschnabel
Etn. IV, 147; Mar. n. RKr. XV, 126: šuodien jāja mīzelei dižanie precinieki BW. 15670, 1; [35679, 3;

2) = mīziens: laida gaŗu mīzelīti BW. 35054, 1.]

Avots: ME II, 649, 650

pempele "?": velcies, pempele (Var.: pesele), pār nama slieksni! BW. 18831 var. es būt[u] tādu pempelīti (Var.: vēdzelīti, neveiklīti, svilpastīti, snaudulīti u. a.) uz krijiņa atvilkusi BW. 21225, 8 var. Wohl das Femininum zu pempelis, vgl. auch pempis.

Avots: ME III, 199

pezele Lettin, pezelīte BW. 35001 var., = peža.

Avots: ME III, 204

‡ pinzele, = piñdzele 1: sudraba pinzelīte BW. 34203.

Avots: EH XIII, 235

sasprandzêt Planhof, Podsem, sasprañdzêt Ahs., sasprangât U., Selsau, Sessw., saspranguôt Rutzau, N.-Bartau, saspraņģêt, tr., zu(sammen)schnallen, mit Schnallen, Spangen versehen: sasprandzē man kažuoka siksnu cietāk! Ahs. sasprandzē viņu dūšīgi ap viduci! Podsem. saspraņģēju, apse̦gluoju savu bē̦ru kumeliņu BW. 13257. sasprandzē̦tu kumeliņu 33654, 1. saspranguot ve̦zumu Rutzau, N.-Bartau. Refl. sasprangâtiês, saspranguôtiês Saikava, sich fest einschnüren (in ein Korsett z. B.): tad nu sasprangājas kâ mamzelīte! Selsau, Sessw.

Avots: ME III, 742

stērdzele Ostlivl., = stērdele I: pa mucas dibe̦nu sāk skriet ve̦se̦la stẽrdzele Jürg. te te̦k maza stḕrdzelīte (= strūkliņa) Arrasch.

Avots: ME IV, 1063

vêdzele, ‡

2) ein Schimpfname
Lettihn: sveša māte mani sauca: rumba, rumba, vēdzelīte! tev pašai meitas auga, - vai būs rumbas vai vēdzeles? BW. 4833, 10.

Avots: EH II, 774

vẽrdzeles Kokenhof, = vērzeles, das Pferdegeschirr Edwalen, Popen, Schwanb.: zirgi ar sudraba vērdzelēm BW. 27416 var. - vērdzelītes Pilkalne "ķēdītes".

Avots: ME IV, 561

vẽrzeles: auch Blieden, Grob., Iw., Rutzau; Demin. vērzelītes BW. 17889, 3; divkārt manu augumiņu vērzelēs ("?") vizināja 27465. Auch der Sing.; seši zirgi vērzelē ("?") BW. I, S. 884, № 13281; ‡

2) Hosenträger
Rutzau. Aus nd. värsel "Vordersiele" nach Sehwers Unters. 157.

Avots: EH II, 779