Paplašinātā meklēšana

‡ apdzeldinât Frauenb., = ‡ apdzaldît.

Avots: EH I, 79

apzelˆdinât, tr., ein wenig ringsum verbrennen: viņš nātrēs pirkstus apzeldinājis Lauva, Buschh. (dzeldinât).

Avots: ME I, 137

‡ atdzeldinât (?) Bauske "= sadzelˆdinât": a. nagus (pirkstus) ar nātrēm.

Avots: EH I, 140

atzeldinât [li. atžéldinti], tr., von neuem grün machen, wieder zu Kraft, Blüte bringen: labību.

Avots: ME I, 212

dzeldinât, ‡

2) härten;
rūdīt Trik., (mit elˆ ) Meselau: dz. izkapti.

Avots: EH I, 353

dzelˆdinât ² [Mesoten], ein Stechen, Brennen verursachen, quälen: kas viņa sirdi krimta, dzeldināja? Līdumnieks. vēl bij man nātrai būt, dzeldināt ravē̦tāju BW. 24548. Refl. -tiês. sich stechen, brennen, versengen lassen: mums nav vaļas pagātnes nātrās dzeldināties Apsk. I, 1.

Avots: ME I, 541

‡ izdzeldinât Warkl., = izdzeldêt (ar nātrēm).

Avots: EH I, 444

nùodzeldinât: auch (mit el˜ ) Pampeln. (mit elˆ ² ) Mesoten.

Avots: EH II, 42

[nùodzeldinât, mit Nesseln versengen (perfektiv): meitas viņu pamatīgi nuodzeldināja nātrēm Lennew.; dafür auch nùodzelˆdît Sessw., Lös., Selsau.]

Avots: ME II, 779

nùozeldinât,

[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el˜"), Lennew., Grünwald; ("mit elˆ ² ") Mesoten;

2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]

Avots: ME II, 890

[padzeldinât, ein wenig dzeldinât: p. ar nātrēm Warkl.]

Avots: ME III, 21

sadzelˆdinât, sadzelˆdît, s. sadzelˆdêt.

Avots: ME III, 620

sazeldināt, tr., zerstechen, verbrennen (von Nesseln): nātrās var sazeldināt ruokas, kājas Grünw. (nātru) sazeldinātās vietas... samazgājamas ar uožamuo spirtu Janš. Dzimtene ² I, 233.

Avots: ME III, 795

uzdzeldinât, ein Stechen, Brennen verursachend zum Vorschein kommen lassen: ar nātrēm pūtes uzdzeldināt Wandsen.

Avots: ME IV, 328

zeldinât Wid., Brucken, Lennew., Stelpenhof, (mit elˆ ² ) Dunika, Mesoten, Schnehpeln, (mit el˜ ) Ellei, Sessau, = dzeldinât: nātre muti zeldināja BW. 14675, 1. neiešu tur kājas zeldināt ² Siuxt. Refl. -tiês, sich mit Nesseln stechen Wid.

Avots: ME IV, 703

sadzelˆdêt,

1) auch sadzelˆdît, sadzelstît, sadzelˆdinât, tr., freqn., wiederholt zerstechen, versengen, verletzen: seja sūkstēt sūkstēja, kâ nātrēm sadzeldīta Saul. III, 89. ruokas sadzeldēsi Zalktis I, 68. nātras sadzelstīja kājas Lis.;

2) (vom Winde) dicht zusammengedrückt und hart werden:
sniegs sadzeldējis N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617 (vgl. nùodzeldêt 2). Refl. -tiês, sich zerstechen, sich versengen: sadzeldināties nātrēm Pampeln.

Avots: ME III, 620

samazgât,

1) spülen
Neik. n. U.: sazeldinātās vietas... samazgājamas ar uožamuo spirtu Janš. Dzimtene ² I, 233;

2) das Waschen zu Ende bringen
U.

Avots: ME II, 681