Paplašinātā meklēšana

‡ apdzaldît Warkl., ringsum (mit Nesseln) zerstechen (versengen): a. ruokas ar nātrēm.

Avots: EH I, 79

‡ atdzeldinât (?) Bauske "= sadzel̂dinât": a. nagus (pirkstus) ar nātrēm.

Avots: EH I, 140

‡ dzal̂dît, -u; -ĩju,

1) = dzel̂dêt I: nātres, bites dzalda Auleja. meitas puišus ar nātrēm dzalda Warkl.;

2) "schneideh, mähen"
Heidenfeld: izkapts dzalda. Refl. -tiês, = dzel̂dinâtiês: kam dzaldies ar nātres? Auleja.

Avots: EH I, 352

ìedzal̂stît Lis., = iedzeldêt: iedzalstīt uotram ar nātrēm].

Avots: ME II, 12

izdzeldêt ar nātrēm Domopol, = izdzilināt.]

Avots: ME I, 731

‡ izdzeldinât Warkl., = izdzeldêt (ar nātrēm).

Avots: EH I, 444

nùodzelkstît Warkl., = nùodzeldinât: kāju ar nātrēm nuodzelkstīs.]

Avots: ME II, 779

nùodzeltinât,

1) = nùodzeldinât: n. miesu ar nātrēm Bers.;

2) gelb färben:
n. dzijas Ruj.; (ohne Absicht) gelb werden lassen: viņa sunīšuos svārkus nuodzeltinājusi Bauske.]

Avots: ME II, 779, 780

nùošàust, tr., abprügeln, stäupen: nuošauš mani māmuliņa, iesviež nātres krūmiņā BW. 3042. miesas tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II, 136.

Avots: ME II, 865

padzeldinât, ein wenig dzeldinât: p. ar nātrēm Warkl.]

Avots: ME III, 21

padzildinât Warkl. "ein wenig (mit Nesseln) versengen": p. ar nātrēm kājas.]

Avots: ME III, 22

I plĩtêt,

1): "pērt" Orellen; ar nātrēm kāju p. Seyershof; (mit einer Peitsche) knallend schlagen
Wessen;

2): "lieliski dzert" Wessen; sivȩ̄ni plītē (dzeŗ) putru vien Seyershof. Refl. -tiês: aizȩlsušies plītējās (schlugen)
ar ruokām Dantes Diev. kom. 70.

Avots: EH II, 298

‡ sadzal̂dît Auleja, Warkl., = sadzel̂dêt 1: ruokas ar nātrēm sadzaldītas.

Avots: EH II, 406

sadzilinât, mit Nesseln versengen: s. ruokas ar nātrēm Dond.

Avots: ME III, 620

saģilinât, tr., zerstechen, versengen (mit Nesseln). Refl. -tiês, sich (mit Nesseln) zerstechen, versengen: ādas sapampumi, . . kas izceļas ar nātrēm saģilinuoties Konv. ² 1391.

Avots: ME III, 634

I smeldzinât,

3): auch (s. ar nātrēm) Kalz.; ‡

5) "?": (vijuolnieks) sāka gauži s. savu instrumentu Līg. medn. 104.

Avots: EH II, 535

smeldzinât,

1) "?" : (tuvības sajūta) tīksmīgi smeldzināja A. Brigader Daugava I, 1205;

2) staubregnen
(mit el̂ ) Festen, (mit el̃ ) Siuxt; besprengen, anfeuchten (vor dem Beuteln) Arrasch (mit el̂ );

3) "stechen
(dzel̂t)" Tadaiken: nātres smeldzina; smel̃dzinât ( dzeldinât) ar nātrēm A.-Autz;

4) "schmerzen"
(mit el̃ ) Luttringen. Zur Bed.2vgl. sme̦lganât und smildzinât I, zur Bed. 3 - li. smel̃gia "stichelt" KZ. LII, 253.

Avots: ME III, 956, 957

uzdzeldinât, ein Stechen, Brennen verursachend zum Vorschein kommen lassen: ar nātrēm pūtes uzdzeldināt Wandsen.

Avots: ME IV, 328

‡ uzsvil̃dinât Seyershof, = uzdzeldinât: ar nātrēm u. pumpas uz stilbiem.

Avots: EH II, 735

I uzzilinât Stenden, mit Nesseln stechend, versengend hervorrufen: uzzilināt ar nātrēm stuldzi Stenden.

Avots: ME IV, 401

viênulaũku, über eine ganze Fläche hin (ohne Zwischenräume): slimībā cilvē̦ka miesas e̦suot vienulauku ar sīkām... pumpiņām, tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II,? 36.

Avots: ME IV, 667

II zilinât: auch Iw.; sals kâ ar nātrēm zilina Stenden. tāds auksts laiks, tâ zilina, ka bail; viss ģīmis sazilējis Kand., Ruhental n. Etn. I, 31.

Avots: EH II, 807