Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zuvs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zuvs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
zuvs
zuvs: auch Blieden, Daudsewas, Fehteln, Fest., Marzen,, Nerft, BW. 19389 var. (aus Wilzen).
Avots: EH II, 812
Avots: EH II, 812
zuvs
zuvs (li. žuvìs) St., U., Spr., Mag. XIII, 70, Aahof n. FBR. IV, 45; Aiviekste, Kokn., Odensee und Stockm. n. FBR. VIII, 84; Lis. n. RKr. XVII, 93; N. - Rosen n. FBR. VIII, 27; Serbigal n. FBR. IV, 53; Dünaburg n. Manz. Lettus, Lng., U., AP., Golg., Heidenfeld, Jakobstadt, Kabillen, Lubn., Oppek., Saikava, Selsau, Sessw., zuve Rothof n. FBR. VIII, 111; Ugalen n. FBR. VII, 14; Zabeln n. FBR. IV, 65, C., Dunika, Frauenb., Grobin, Nogallen, Rutzau, Schnehpeln, Stenden, = zivs (s. dies), der Fisch: iesim zuvu kaut (fischen, Fische stechen) Golg. In der Aussprache wird zuvs oft zu zūs.
Avots: ME IV, 753
Avots: ME IV, 753
Šķirkļa skaidrojumā (10)
zivs
zivs, -s (li. žuvìs "der Fisch"), dial. zuvs, zuve, zive, zivis Manz. Lettus, Demin. zivtiņa Glück Markus 8, 7; Janš. Bandavā I, 188, zivtiņa L., U., Spr., der Fisch: Sprw. mē̦ms kâ zivs Kav. kur nu zivtiņa bez ūdeņa ies, kur putniņš bez spārniem skries! Br. sak. v. 1543. kur nu iesi, zivs, bez ūdeņa! JK. II, 485. zivis nenāk bez darba laivā Br. s. v. p. 124. zivis sliņķu negaida 123. lai tās zivis, kur tās zivis, bet kur tad tā zupa! Br. sak. v. 1540. nu brauc maiznieki kâ zivis pa Daugavu Br. 39. viņš gribēja mežā tikt kâ zivs ūdenī Kra. Vīt. 115. tī zivteņa zvejniekam, kuŗ[a] e̦ze̦ra dibinā BW. 12361, 2. mazā zivtiņa 12057, 3. zivis me̦tas (Kav.), ķeŗas, die Fische lassen sich fangen. - baltā z., der Weissfisch (leuciscus) Konv. 1 182; vēju z., der Hornhecht (belone vulgaris Flem.) Natur. XXXVII, 57: bradāju... pa dīķi vaikādama vēja zivtiņas Janš. Bandavā I, 188. Aus einem urbalt. žūs, wozu auch le. zveja (und zutis?), zvīnas "Fischschuppen", li. žúti "fischen", apr. suckis (a. pl. suckans) "Fisch" u. a., s. Specht KZ. LIX, 228 f. und 281, Trautmann Wrtb. 373, Būga Tiž. I, 427, Walde Vrgl. Wrtb. I, 664.
Avots: ME IV, 730
Avots: ME IV, 730
zuitiņa
zuitiņa Setzen n. Mag. XIII, 3, 70, (mit uî 2 ) Preekuln, Demin. zu zuvs, das Fischlein.
Avots: ME IV, 750
Avots: ME IV, 750
zuja
zutis
zutis,
1) der Aal (anguilla vulgaris
Flem.): tas nebija upes zutis BW. 34633. zuša ādas zābaciņus BW. 16868. zuša kurpes šūdināja 16984 var. zutis nārstuojas jūŗā RKr. IX, 94. zvejš iet uz zušis Kur. Nehrung. Sprw.: pliks kâ zutis Br. sak. v. 1552. peŗas kâ zutis pa smiltīm 1553. pa vienu caurumu tu zuti gūsi, pa uotru tas aiziet 159. vagars ir tik glums kâ zutis Alm. Meitene no sv. 28. ve̦lni guļ kâ zuši gaŗšļaukus LP. IV, 141. - kviešu zutītis, tylenchus scandens Latv.; smilšu zutis Konv. 2 3667, der Sandaal; zušu māte, die Aalmutter (zoarces viviparus) RKr. IX, 93; zušu bē̦rni, Quappen Bielenstein Holzb. 651;
2) (naudas) zutis, die Geldkatze
U., der Geldbeutel BW. 30907, 3, Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Memelshof, Trik., Wolmarshof. Dürfte zu zuvs gehören, s. BB. XXVII, 190.
Avots: ME IV, 753
1) der Aal (anguilla vulgaris
Flem.): tas nebija upes zutis BW. 34633. zuša ādas zābaciņus BW. 16868. zuša kurpes šūdināja 16984 var. zutis nārstuojas jūŗā RKr. IX, 94. zvejš iet uz zušis Kur. Nehrung. Sprw.: pliks kâ zutis Br. sak. v. 1552. peŗas kâ zutis pa smiltīm 1553. pa vienu caurumu tu zuti gūsi, pa uotru tas aiziet 159. vagars ir tik glums kâ zutis Alm. Meitene no sv. 28. ve̦lni guļ kâ zuši gaŗšļaukus LP. IV, 141. - kviešu zutītis, tylenchus scandens Latv.; smilšu zutis Konv. 2 3667, der Sandaal; zušu māte, die Aalmutter (zoarces viviparus) RKr. IX, 93; zušu bē̦rni, Quappen Bielenstein Holzb. 651;
2) (naudas) zutis, die Geldkatze
U., der Geldbeutel BW. 30907, 3, Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Memelshof, Trik., Wolmarshof. Dürfte zu zuvs gehören, s. BB. XXVII, 190.
Avots: ME IV, 753
zuve
zuvetiņa
zuvetiņa Pas. VII, 411 (aus N. - Bartau), zuvitiņa, Demin. zu zuvs, das Fischlein: zuvetiņas (Var.: zuvitiņas), kas e̦ze̦ra dube̦nā BW. 15615, 4.
Avots: ME IV, 753
Avots: ME IV, 753
zuvitele
zuvtiņa
zveja
zveja (li. žvejà "Fischerei"),
1) zvejs Dahlen, die Fischerei, der Fischfang:
šuodien bija laba zveja, labi ķērās Frauenb. zvejas saimnieks Etn. II, 106. zvejas nams BW. 28257 var. zveja vieta Dahlen, eine Stelle, wo man fischt;
2) der Ort, wo gefischt wird (?):
jāja... brāliņi zvejas malā (Var.: gar upīti, upes malu, jūru malu) raudādami BW. 13650 var. Zu zuvs.
Avots: ME IV, 769
1) zvejs Dahlen, die Fischerei, der Fischfang:
šuodien bija laba zveja, labi ķērās Frauenb. zvejas saimnieks Etn. II, 106. zvejas nams BW. 28257 var. zveja vieta Dahlen, eine Stelle, wo man fischt;
2) der Ort, wo gefischt wird (?):
jāja... brāliņi zvejas malā (Var.: gar upīti, upes malu, jūru malu) raudādami BW. 13650 var. Zu zuvs.
Avots: ME IV, 769
zvīna
zvĩna C., zvìna 2 Kl., Plur. zvĩņas (li. žvýnios Kurschat D. - li. Wrtb. unter schuppenartig) N. - Wohlfahrt, zvìņas 2 Nerft, Prl., zvîņas 2 Ruj., zvìņi Serbigal, zvĩņi Iw., Līn.,
1) zvīna Wid., (mit ĩ ) PlKur., PS., zvìne 2 (li. žvỳnė) Sessw., zvĩnis Bl., Stenden, gew. Plur. zvīnas L., U., AP., Gotthardsberg, Linden, Linden in Livl., Memelshof, Smilt., Vīt., (mit ĩ ) C., Nötk., (mit ì 2 ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, Schwanb., zvìnes 2 Lös., Saikava, Sessw., zvīņas Kokn., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Burtn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Wolm., zvīņi L., St., U., (mit ĩ ) Dond., Frauenb., Nötk., Stenden, Wandsen, (mit ì ) PS., (mit ì 2 ) Kr., die Schnuppen, Fischschuppen:
siļķu zvīņu BW. 30709. zuvju zvīņu 30709, 1. zvejniekam zvīņu kre̦kli 9546. jāme̦t zvīnas kaudzītē 10377. ieraudzījis upē.. zivtiņu spuožām zvīņām LP. VI, 482. vēdzelei nav zvīņu Vīt. raga zvīniņas Māc. p. dz. 17. ieduod vienu zvīnu Pas. VII, 334. zvīņu bruņas Kra. Vīt. 12. lapas līdzīgas biezām zvīņām Konv. 2 359. uz muguras zvīņas tām MWM. VII, 702. naudu skaituot šis tas pielipis pirkstiem, un tās tās saucamās zvīņas LP. VII, 1038. zvīņas nuokasīt, schuppen Brasche. nuokrīt kâ zvīņas (zvīņi VII, 242; Pas. IV, 254; zvĩnes Nötk.) nuo acīm LP. II, 1, er wird sehend, begreift;
2) zvĩna PS., Plur. zvĩnas PS., zvīnes U., (mit ì 2 ) Kr., zvīņas Konv. 2 2665, (mit ĩ ) Burtn., (mit ì ) Wolmarshof, zvīņi Burtn., Schinn, Schelfer: zvīna(s) ir galvā PS. Zu zivs (zuvs), s. Leskien Nom. 411, Lohmann KZ. LVII, 241, Trautmann Wrtb. 373.
Avots: ME IV, 780, 781
1) zvīna Wid., (mit ĩ ) PlKur., PS., zvìne 2 (li. žvỳnė) Sessw., zvĩnis Bl., Stenden, gew. Plur. zvīnas L., U., AP., Gotthardsberg, Linden, Linden in Livl., Memelshof, Smilt., Vīt., (mit ĩ ) C., Nötk., (mit ì 2 ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, Schwanb., zvìnes 2 Lös., Saikava, Sessw., zvīņas Kokn., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Burtn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Wolm., zvīņi L., St., U., (mit ĩ ) Dond., Frauenb., Nötk., Stenden, Wandsen, (mit ì ) PS., (mit ì 2 ) Kr., die Schnuppen, Fischschuppen:
siļķu zvīņu BW. 30709. zuvju zvīņu 30709, 1. zvejniekam zvīņu kre̦kli 9546. jāme̦t zvīnas kaudzītē 10377. ieraudzījis upē.. zivtiņu spuožām zvīņām LP. VI, 482. vēdzelei nav zvīņu Vīt. raga zvīniņas Māc. p. dz. 17. ieduod vienu zvīnu Pas. VII, 334. zvīņu bruņas Kra. Vīt. 12. lapas līdzīgas biezām zvīņām Konv. 2 359. uz muguras zvīņas tām MWM. VII, 702. naudu skaituot šis tas pielipis pirkstiem, un tās tās saucamās zvīņas LP. VII, 1038. zvīņas nuokasīt, schuppen Brasche. nuokrīt kâ zvīņas (zvīņi VII, 242; Pas. IV, 254; zvĩnes Nötk.) nuo acīm LP. II, 1, er wird sehend, begreift;
2) zvĩna PS., Plur. zvĩnas PS., zvīnes U., (mit ì 2 ) Kr., zvīņas Konv. 2 2665, (mit ĩ ) Burtn., (mit ì ) Wolmarshof, zvīņi Burtn., Schinn, Schelfer: zvīna(s) ir galvā PS. Zu zivs (zuvs), s. Leskien Nom. 411, Lohmann KZ. LVII, 241, Trautmann Wrtb. 373.
Avots: ME IV, 780, 781