Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zvēri' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zvēri' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
nezvēris
nozvērināt
nùozvẽrinât, tr., einem einen feierlichen Eid abnehmen: kučieris nuozvērinājis meitu tē̦vam me̦luot LP. VI, 725.
Avots: ME II, 893
Avots: ME II, 893
sazvērināt
sazvẽrinât,
1) viele oder eine gewisse Zeit hindurch beeidigen
Bauske: s. daudz liecinieku; s. lieciniekus ve̦se̦lu stundu;
2) aufhetzen:
s. citus pret viņu Ar., Arrasch.
Avots: ME III, 798
1) viele oder eine gewisse Zeit hindurch beeidigen
Bauske: s. daudz liecinieku; s. lieciniekus ve̦se̦lu stundu;
2) aufhetzen:
s. citus pret viņu Ar., Arrasch.
Avots: ME III, 798
uzzvērināt
uzzvērinât,
1) glimmen machen
(perfektiv): uzzvērināt uogles Widdrisch;
2) (auf einem Spiess über glimmenden Kohlen) aufbraten:
uzzvērināt reņģes uz zvē̦ruojuošām uoglēm Adiamünde.
Avots: ME IV, 402
1) glimmen machen
(perfektiv): uzzvērināt uogles Widdrisch;
2) (auf einem Spiess über glimmenden Kohlen) aufbraten:
uzzvērināt reņģes uz zvē̦ruojuošām uoglēm Adiamünde.
Avots: ME IV, 402
zvēri
I zvẽ̦ri C., Frauenb., auch Sing. zvē̦rs Wid., der Eid U.: liks iet priekš zvē̦riem, man wird ihn zum Eide kommen Lassen Biel. n. U. uzticības zvē̦ri MW.
Avots: ME IV, 772
Avots: ME IV, 772
zvēri
zvēriete
zvērināt
I zvẽrinât, fakt. zu zvẽrêt,
1) vereidigen
L., U.: zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;
2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ), jem. etwas scharf ansagen, einschärfen:
Sprw. vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390. kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34. viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.
Avots: ME IV, 772, 773
1) vereidigen
L., U.: zvērināts advokāts, vereidigter Rechtsanwalt. zvērinātuo tiesa, das Geschworenengericht. zvērinātie, die Geschworenen, Mitglieder des Geschworenengerichts. zaldātiem jāiet pie zvērināšanas Schwitten;
2) tr., intr. (in Gr. - Buschh. mit dem Dativ), jem. etwas scharf ansagen, einschärfen:
Sprw. vepri trīsreiz dienā zvērini, tuomē̦r kartupeļuos ies Br. sak. v. 1390. kuo nu manis tik daudz zvērini! Blaum. Pazud. dēls 34. viņš mani visu laiku zvērināja, lai neizpaužu nuoslē̦pumu.
Avots: ME IV, 772, 773
zvērināt
II zvērinât, fakt. zu zvē̦ruôt,
1) anfeuern, Feuer aufblasen
L.;
2) (Hering) braten:
kad siļķi liek uz uoglēm cept, saka: nu es tevi zvẽrināšu! Frauenb. sausi rāceņi ar zvērinātu siļķi Janš. Dzimtene IV, 198.
Avots: ME IV, 773
1) anfeuern, Feuer aufblasen
L.;
2) (Hering) braten:
kad siļķi liek uz uoglēm cept, saka: nu es tevi zvẽrināšu! Frauenb. sausi rāceņi ar zvērinātu siļķi Janš. Dzimtene IV, 198.
Avots: ME IV, 773
zvērināt
‡ III zvẽrinât kaũpiņu AP. "eine Kröte auf ein Ende eines Brettes (unter die Mitte dessen etwas untergelegt ist) legen und auf das andere Ende mit einer Keule schlagen, so dass die Kröte emporschnellt".
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
zvēris
I zvēris: mit ê Fest., Marienhausen, Weissensee; Demin. zvērītis Jāsmuiža n. Latv. Saule, S. 1056, Višķi Pas. XII, 352.
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
zvēris
zvēris
zvērišķība
zvērisks
zvêrisks (li. žvėriškas Miežinis, slav. zvěrьskъ Vīt., (mit ê 2 ) Ahs., zvērišķs, tierisch, bestialisch; grausam Ahs.: Uoļiņietes izskats bij zvērišķi briesmīgs Kaudz. M. 107. - Subst. zvêriskums, die Brutalität, Bestialität: neapmierinājams zvēriskums Latv.
Avots: ME IV, 773
Avots: ME IV, 773
Šķirkļa skaidrojumā (16)
aizvērt
àizvẽrt, tr.,
1) zumachen, schliessen:
miegs aizvēris acis LP. VI, 225. viņa aizveŗ aiz sevis durvis Vēr. I, 1091. aizver vārtus Ltd. 1098. aizvērt adatu, die Nadel, nachdem sie durch die Oberläche des Knäuels so gesteckt ist, dass ihre beiden Enden hervorragen, in der 8 mit dem Faden umschlingen Hug. Mag. III, 1, 86;
2) [schnell weglaufen. Rujen].
Refl. -tiês, sich zumachen, schliessen: acis, durvis, vārti. tavs kaps uz mūžu aizvērsies Pav. pirtiņā ieiedama, durtiņām aizvēruos BW. 1095, 1.
Avots: ME I, 59, 60
1) zumachen, schliessen:
miegs aizvēris acis LP. VI, 225. viņa aizveŗ aiz sevis durvis Vēr. I, 1091. aizver vārtus Ltd. 1098. aizvērt adatu, die Nadel, nachdem sie durch die Oberläche des Knäuels so gesteckt ist, dass ihre beiden Enden hervorragen, in der 8 mit dem Faden umschlingen Hug. Mag. III, 1, 86;
2) [schnell weglaufen. Rujen].
Refl. -tiês, sich zumachen, schliessen: acis, durvis, vārti. tavs kaps uz mūžu aizvērsies Pav. pirtiņā ieiedama, durtiņām aizvēruos BW. 1095, 1.
Avots: ME I, 59, 60
apzvērēt
izdarīt
izdarît (li. išdarýti), tr.,
1) zustande, zuwege bringen, ausführen, vollbringen, zu Ende bringen:
trīs darbiņus izdarīju (Var.: padarīju) BW. 6796. kuo tie ļaudis neizdara ar savām valuodām 8546. kas daudz kuo grib izdarīt, tas maz panāk. viņš izdarīja savu gribu Vēr. I, 1463. nevaru tavu prātu izdarīt BW. 3597. nevar dievs, nevar ve̦lns svešai mātei izdarīt (recht machen) 4151;
2) ausbrauen:
gaidi, māte, kâ tu vari, kamē̦r alu izdarīšu BW. 15981;
3) kastrieren:
ērzeli;
[4) ausgerben:
viņš man tuo ādu izdarījis Für. I.] Refl. - tiês,
1) vollbringen, verfahren:
kuo tas visu nav izdarījies LP. VI, 19. puisis izdarījies gan šâ, gan tâ VII, 503. izstāstījis visas tās brīnuma lietas, tâ tur izdarījies VI, 318;
2) izdarīties ar, mit jem. fertig werden, verfahren, jem. bezwingen:
ja pats esi padarījis, tad arī pats ar sevi izdaries LP. VII, 252. laidi mani tik ar zdē̦riem iekšā, gan jau izdarīsimies IV, 140. es ar viņu izdarīšuos V, 375. druošinieks, kas apņēmies ar ve̦lnu izdarīties VI, 377. kuŗš tik zvēriski izdarās ar savējiem MWM. XI, 216;
3) sich ausleeren, seine Notdurft verrichten:
zīdaiņi mē̦dz izdarīties 1 - 2 - 3 reiz dienā Konv. 2 1375. Mit dem Zusatz sevis pēc: kad raganas paē̦dušas, tad tās mē̦dzuot sevis pēc izdarīties Etn. III, 45.
Avots: ME I, 725
1) zustande, zuwege bringen, ausführen, vollbringen, zu Ende bringen:
trīs darbiņus izdarīju (Var.: padarīju) BW. 6796. kuo tie ļaudis neizdara ar savām valuodām 8546. kas daudz kuo grib izdarīt, tas maz panāk. viņš izdarīja savu gribu Vēr. I, 1463. nevaru tavu prātu izdarīt BW. 3597. nevar dievs, nevar ve̦lns svešai mātei izdarīt (recht machen) 4151;
2) ausbrauen:
gaidi, māte, kâ tu vari, kamē̦r alu izdarīšu BW. 15981;
3) kastrieren:
ērzeli;
[4) ausgerben:
viņš man tuo ādu izdarījis Für. I.] Refl. - tiês,
1) vollbringen, verfahren:
kuo tas visu nav izdarījies LP. VI, 19. puisis izdarījies gan šâ, gan tâ VII, 503. izstāstījis visas tās brīnuma lietas, tâ tur izdarījies VI, 318;
2) izdarīties ar, mit jem. fertig werden, verfahren, jem. bezwingen:
ja pats esi padarījis, tad arī pats ar sevi izdaries LP. VII, 252. laidi mani tik ar zdē̦riem iekšā, gan jau izdarīsimies IV, 140. es ar viņu izdarīšuos V, 375. druošinieks, kas apņēmies ar ve̦lnu izdarīties VI, 377. kuŗš tik zvēriski izdarās ar savējiem MWM. XI, 216;
3) sich ausleeren, seine Notdurft verrichten:
zīdaiņi mē̦dz izdarīties 1 - 2 - 3 reiz dienā Konv. 2 1375. Mit dem Zusatz sevis pēc: kad raganas paē̦dušas, tad tās mē̦dzuot sevis pēc izdarīties Etn. III, 45.
Avots: ME I, 725
izgandēt
izgandêt, intr.,
1) verderben, zugrunde gehen:
tu izgandēsi pats LP. V, 415;
2) verkommen, ausgehungert sein:
ve̦cs, izgandējis zirgs LP. IV, 67. Neben izgandējis sehr oft izgandis, f. - usi, verkommen, ausgehungert: diezin, kas nuoticis manam teļam, paliek tāds izgandis, skaidri izdilst Naud., Siuxt. izgandis kâ vilks Naud. izgandusi kāre (Heisshunger) pēc ievārījuma Kleinb. Subst. izgandums, der Heisshunger: nelāgais, zvēriskais izgandums pieaug Kleinb.
Avots: ME I, 736
1) verderben, zugrunde gehen:
tu izgandēsi pats LP. V, 415;
2) verkommen, ausgehungert sein:
ve̦cs, izgandējis zirgs LP. IV, 67. Neben izgandējis sehr oft izgandis, f. - usi, verkommen, ausgehungert: diezin, kas nuoticis manam teļam, paliek tāds izgandis, skaidri izdilst Naud., Siuxt. izgandis kâ vilks Naud. izgandusi kāre (Heisshunger) pēc ievārījuma Kleinb. Subst. izgandums, der Heisshunger: nelāgais, zvēriskais izgandums pieaug Kleinb.
Avots: ME I, 736
izglābējs
izglâbẽjs, der Erlöser, Erretter V, Mos. 28, 29: viņš nuozvērinājis meitu tē̦vam me̦luot savu brāli par izglābiņu LP. IV, 29.
Avots: ME I, 738
Avots: ME I, 738
izšķīru
izvērt
izvẽrt (li. išvėrti),
1) ausfädeln:
diegu nuo adatas;
2) durchziehen:
es tevi izvēršu caur lāča nāsi Tr. IV, 367. nesēji izvēra pa zārka apakšu dvieļus A. IX, 346. Refl. - tiês, sich ausfädeln: diegs izvēries nuo adatas od. adata izvē̦rusies.
Avots: ME I, 828
1) ausfädeln:
diegu nuo adatas;
2) durchziehen:
es tevi izvēršu caur lāča nāsi Tr. IV, 367. nesēji izvēra pa zārka apakšu dvieļus A. IX, 346. Refl. - tiês, sich ausfädeln: diegs izvēries nuo adatas od. adata izvē̦rusies.
Avots: ME I, 828
lāsica
[lāsica, [="zebiekste Biržgalis, Welonen u. a.], foetorius vulgaris [Schneewiesel?]: lāsica apmē̦ram žurkas lielumā, tumši pe̦ele̦ks, lāsains zvēriņš, bē̦rnus perina vis˙vairāk kuokā - ligzdā, bet dažreiz arī uz zemes Oberkurl. lāsica žurkai līdzīgs kustuonītis Oppek.; [In Nerft sei làsica 2 der Dachs. - Aus r. лáсица "Schneewiesel".]
Avots: ME II, 441
Avots: ME II, 441
nozvērdināt
piesēdēt
pìesêdêt,
1) beisitzen
Spr.;
2) sich setzen
(?) U.;
3) sitzend erreichen:
"pabrauksimies", viņš saka: "kuo nu tâ mierā piesēdēsim?" Ezeriņš Leijerkaste II, 43;
4) sitzend hier und da niederdrücken od. Spuren hinterlassen:
bē̦rni piesēdējuši kaņepes PS. - Subst. pìesê̦dê̦tãjs, der Beisitzer, Assessor U.: tiesas piesē̦dē̦tājs Sadz. viļņi 113. pagasta piesē̦dē̦tājs Zeif. II, 182. zvērināts piesē̦dē̦tājs Konv. 2 385.
Avots: ME III, 288
1) beisitzen
Spr.;
2) sich setzen
(?) U.;
3) sitzend erreichen:
"pabrauksimies", viņš saka: "kuo nu tâ mierā piesēdēsim?" Ezeriņš Leijerkaste II, 43;
4) sitzend hier und da niederdrücken od. Spuren hinterlassen:
bē̦rni piesēdējuši kaņepes PS. - Subst. pìesê̦dê̦tãjs, der Beisitzer, Assessor U.: tiesas piesē̦dē̦tājs Sadz. viļņi 113. pagasta piesē̦dē̦tājs Zeif. II, 182. zvērināts piesē̦dē̦tājs Konv. 2 385.
Avots: ME III, 288
saritināt
saritinât Spr., tr., fakt., zusammenrollen. Refl. -tiês, sich zusammenringeln, -rollen: Sprw. saritinājies kâ sē̦tas rīkste. guli kâ kaķīte, kâ pelīte saritinājusies savā midzenī! Br. 6. sunītis gul pe̦lnuos saritinājies Sassm. čūska gulēja saritinājusēs Etn. III, 15. ezis nebija vairs sarîtinājies MWM. X, 11. zvēriņi saritinājas kamuolā JR. III, 45.
Avots: ME II, 717, 718
Avots: ME II, 717, 718
vai
II vaĩ: auch Kl.-Roop; v. ve̦lna! kâ tu pie šāda zvēriņa tiki? Janš. Dzimtene V, 382.
Avots: EH II, 747
Avots: EH II, 747
ziņa
ziņa,
1): "gefliessentlich" ME. IV, 724 zu verbessern in "geflissentlich". svešu zemju z., vienuota ar tālavju amatnieka ... gudrību Vindedze 174. mūsu z. (Kenntnis)
tur maza Orellen. strādāt ar ziņu (mit Bedacht) Kaltenbr. viņai kāda piena z.: tik vājas guovis un piena daudz! Frauenb. runāja, pat pa divi, trīs reizē, ziņā vai neziņā Jauns. Raksti IV, 33. Miķelis visur iekšā jaucas, z. vai neziņa III, 39. z., neziņa, - nevajaga runāt ("dummes Zeug soll man nicht sprechen") Lubn. bez ziņas (ohne den Preis zu kennen) jau nemaksā Frauenb. gardumi tika ē̦sti bez ziņas (masslos), juo naudas bija diezgan Jauns. Raksti IV, 30;
3): dievam nav z. par liêtu Frauenb.;
4): tikām vārda pilnā ziņā mieluoti Jauns. Raksti III, 25;
5): par ziņu "krietni" Daudsewas: viņš par ziņu ("gut")
nesamūrēs Wessen. es vēl nebiju par ziņu (= lāgā) durvis aizvēris Jauns. R., dz. un j. 33. ne viņa par ziņu ēda, ne dzēra Raksti III, 157. izkapts ... vēl jauna, par ziņu neieplāta 52.
Avots: EH II, 808
1): "gefliessentlich" ME. IV, 724 zu verbessern in "geflissentlich". svešu zemju z., vienuota ar tālavju amatnieka ... gudrību Vindedze 174. mūsu z. (Kenntnis)
tur maza Orellen. strādāt ar ziņu (mit Bedacht) Kaltenbr. viņai kāda piena z.: tik vājas guovis un piena daudz! Frauenb. runāja, pat pa divi, trīs reizē, ziņā vai neziņā Jauns. Raksti IV, 33. Miķelis visur iekšā jaucas, z. vai neziņa III, 39. z., neziņa, - nevajaga runāt ("dummes Zeug soll man nicht sprechen") Lubn. bez ziņas (ohne den Preis zu kennen) jau nemaksā Frauenb. gardumi tika ē̦sti bez ziņas (masslos), juo naudas bija diezgan Jauns. Raksti IV, 30;
3): dievam nav z. par liêtu Frauenb.;
4): tikām vārda pilnā ziņā mieluoti Jauns. Raksti III, 25;
5): par ziņu "krietni" Daudsewas: viņš par ziņu ("gut")
nesamūrēs Wessen. es vēl nebiju par ziņu (= lāgā) durvis aizvēris Jauns. R., dz. un j. 33. ne viņa par ziņu ēda, ne dzēra Raksti III, 157. izkapts ... vēl jauna, par ziņu neieplāta 52.
Avots: EH II, 808
zvērāks
zvērot
zvērs
I zvê̦rs,
1) zvḕ̦rs Serbigal, hochle. zvêris (z. B. in Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kaunata, Kl., Lös., Lubn., Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Zvirgzdine; nur zvê̦rs hingegen in A. - Laitzen, Memelshof, Schwanb.), zvèris 2 Mar. (n. RKr. XVII, 108 daneben zvê̦rs), Mahlup (nur im Vergleich viņš ir kâ zvèris 2; sonst zvê̦rs), zvêris 2 (li. žvėrỹs LitMnd. I, 267 und Altpr. Monatsschr. XV, 470) PlKur., das wilde Tier, die Bestie
U.: plēsīgs zvē̦rs, ein Raubtier U. meža zvē̦ri apē̦duši BW. 27116 var. tā nebēdza vilka zvē̦ra 13167, 17. suņi zvē̦rus tre̦nkā Kra. Vīt. 47. miesīgi brāļi kavās kâ zvē̦ri 60. ve̦lns apmetēs par vilku, par tārpu un par visaidu zvēri Pas. III, 43 (aus Kapiņi). es tev ierādīšu zvēri, kam gaļa lielāka I, 188 (aus Kolup). zvērīši viņu apsargā III, 316 (aus Lixna). e̦ze̦rā... ar že̦be̦rklu izcēlu zvēri Jauns. Pakans ar Duksi kâ zvē̦ri tam uzkrita Lapsa-Kūm. 13. Pēternieki zvē̦ra ļaudis (tierische, bestialische Menschen) BW. 12825, 1. kaut tevi zvē̦rs! Kaudz. M. 157, hol's der Teufel!
2) ein starker Mensch oder ein solches Pferd
Frauenb.;
3) zvēris Stockm., ein wilder, tierischer Mensch.
Zu li. žvèris (acc. s. žvė˜ri, in Dusetos, sonst žvė`rį, gen. pl. žvèrũ, An. 11), apr. acc. pl. swīrins, aksl. zvěrь (plur. zvěrije), gr. ϑήρ "wildes Tier", lat. ferus "wild", s. Trautmann Wrtb. 374 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 642 f. Der o- Stamm in le. zvê̦rs beruht auf dem ererbten gen. pl. zvê̦ru (= li. žvèrũ,, gr. ϑηρῶν
Avots: ME IV, 773
1) zvḕ̦rs Serbigal, hochle. zvêris (z. B. in Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kaunata, Kl., Lös., Lubn., Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Zvirgzdine; nur zvê̦rs hingegen in A. - Laitzen, Memelshof, Schwanb.), zvèris 2 Mar. (n. RKr. XVII, 108 daneben zvê̦rs), Mahlup (nur im Vergleich viņš ir kâ zvèris 2; sonst zvê̦rs), zvêris 2 (li. žvėrỹs LitMnd. I, 267 und Altpr. Monatsschr. XV, 470) PlKur., das wilde Tier, die Bestie
U.: plēsīgs zvē̦rs, ein Raubtier U. meža zvē̦ri apē̦duši BW. 27116 var. tā nebēdza vilka zvē̦ra 13167, 17. suņi zvē̦rus tre̦nkā Kra. Vīt. 47. miesīgi brāļi kavās kâ zvē̦ri 60. ve̦lns apmetēs par vilku, par tārpu un par visaidu zvēri Pas. III, 43 (aus Kapiņi). es tev ierādīšu zvēri, kam gaļa lielāka I, 188 (aus Kolup). zvērīši viņu apsargā III, 316 (aus Lixna). e̦ze̦rā... ar že̦be̦rklu izcēlu zvēri Jauns. Pakans ar Duksi kâ zvē̦ri tam uzkrita Lapsa-Kūm. 13. Pēternieki zvē̦ra ļaudis (tierische, bestialische Menschen) BW. 12825, 1. kaut tevi zvē̦rs! Kaudz. M. 157, hol's der Teufel!
2) ein starker Mensch oder ein solches Pferd
Frauenb.;
3) zvēris Stockm., ein wilder, tierischer Mensch.
Zu li. žvèris (acc. s. žvė˜ri, in Dusetos, sonst žvė`rį, gen. pl. žvèrũ, An. 11), apr. acc. pl. swīrins, aksl. zvěrь (plur. zvěrije), gr. ϑήρ "wildes Tier", lat. ferus "wild", s. Trautmann Wrtb. 374 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 642 f. Der o- Stamm in le. zvê̦rs beruht auf dem ererbten gen. pl. zvê̦ru (= li. žvèrũ,, gr. ϑηρῶν
Avots: ME IV, 773