Paplašinātā meklēšana

‡ àizzvìegt,

1) wiehernd (oder ausgelassen lachend) betäuben:
a. kam ausis;

2) aufwiehern
(nach r. заржáть): aizzviegšu Pas. VI, 471 (aus Lettg.). Refl. -tiês, aufwiehern Arrasch u. a.

Avots: EH I, 65

atzvìegtiês: baltais . . . gribēja a. pazīstamiem zirgiem pretī Janš. Mežv. ļ. 1, 119.

Avots: EH I, 183

[atzvìegtiês Spr. wiehernd antworten, entgegen wiehren.]

Avots: ME I, 213

ìezvìegtiês, aufwiehern, anfangen zu wiehern: ne par kalnu nepārjāju, iezviedzās kumeliņš BW. 13730, 27. ragana iezviedzās Poruks III, 373.

Avots: ME II, 92

‡ izzvìegt, wiehernde Laute hervorbringen: nevarējuši i. Pas. III, 220.

Avots: EH I, 498

izzvìegtiês, zur Genüge wiehern, lachen: kuo nu zviedzat kâ ķēves? vai nee̦sat jau diezgan izzviegušās?

Avots: ME I, 832

nùozvìegt, gew. refl. -tiês, ein Gewieher von sich geben: man nuozviedza kumeliņš BW. 27639. ne pusceļa nenuobraucu, nuozviedzas kumeliņš 26551, 7.

Avots: ME II, 893

‡ pazvìegt, ein wenig wiehern: galva, pazviedz! Pas. VIII, 306.

Avots: EH XIII, 193

sazviegt(iês), einander zuwiehern: sazviedzās kumeliņi BW. 29387. zirgi sazviedze Pas. IV, 385.

Avots: ME III, 799

sazviegt(iês): kungu zirgam nav ne˙kāda sazviegšanās ... ar zemnieku zirģeļiem Janš. Mežv. ļ. II, 168.

Avots: EH XVI, 468

sazviegt(iês), einander zuwiehern: sazviedzās kumeliņi BW. 29387. zirgi sazviedze Pas. IV, 385.

Avots: ME III, 799

uzzvìegt,

1) aufwiehern:
zirgs uzzviedza aiz prieka;

2) jem. zuwiehern:
zirgs uzzviedza uotram zirgam.

Avots: ME IV, 402

zvìegt, ‡

3) zirpen:
circenis aizkrāsnē zviedza savu sīkuo zviegšanu Jauns. Raksti IV, 259.

Avots: EH II, 816

zvìegt (li. žviẽgti "in Angst kreischen"; von den Lauten eines Pferdes LitMnd. I, 57), -dzu,

1) wiehern:
zirgs zviedz, kad meklē citus Etn. II, 51. zirgi zviedza zaļas zâles BW. 13017, 6. zviedzin zviedza kumeliņi 598, 7; 13370;

2) übermässig, ausgelassen lachen
Ar., Wid., Dond., Dunika, Frauenb. u. a.: kuo tu zviedz kâ negudrs? Dond. zviedz kâ zirgs RKr. VI, 875. Nebst zvaigât, zveignît, zviga, zvidzinât I u. a. und li. -žvìgti "losquieken", žvỹgti "quiekend schreien" vielleicht zu mnd. "quieken". Ostle. zvìegt ² (wenn aus zviẽgt) oder westle. zviêgt ² (wenn aus zviêgt) könnte auch mit li. žvẽngti "wiehern" identisch sein.

Avots: ME IV, 782

gūruôtiês (unter gūrât ),

1): izve̦mtais (zirga līķis) sāka g., zviegt un man pakaļ skatīties Mekons Bar. M. (1870), S. 8; "tūļāties, saumselig an die Arbeit gehen" (wo?);

2): "schöntun, gegen die Männer ein herausforderndes Benehmen haben, Unzucht treiben"
P. Allunan.

Avots: EH I, 422

‡ îkšņâtiês ² Ahs., -ãjuôs "spārduoties zviegt": zirgi spãrdās un īkšņājas.

Avots: EH I, 500

plaši (li. plačiaĩ), Adv. zu plašs,

1) weit, ausgebreitet:
cel, māsiņ, plaši vārtus! BW. 13730, 10. viņa sāka plaši un aizrīdamās zviegt R. Sk. II, 135;

2) ausführlich, weitläufig:
plaši izteikt, weitläufig auseinandersetzen U.;

3) häufig, reichlich;
plaši sanākt, zahlreich zusammenkommen U., Mag. IV, 2, 135; plaši dzīvuot, sich nichts abgehen lassen, aufgehen lassen U.

Avots: ME III, 320

*te̦pinât (mit Vorbehalt erschlossen aus ostle. tapynuot, wo freilich auch gemeinle. a vorliegen kann), = tapinât II: (zirgs) sāka... zviegt un ar kājām te̦pināt Pas. V, 287 (aus Welonen).

Avots: ME IV, 165

zvaigât, -ãju, freqn. zu zviegt,

1) zvaigât U., BW. 35497, (mit aĩ ) Bl., Bauske, zvaiguôt, wiehern:
dzirdu... kumeliņu pie kruodziņa zvaigājuot BW. 13594. lai te̦k (zirgi) cauri zvaigādami 14487. kumeļš gāja zvaiguodams 15155 (ähnlich: 27638, 11). lai trīc luogi (kumeļam) zvaiguojuot 29756, 8;

2) übermässig (laut) lachen
U., Vīt., (mit aĩ ) Dond., Ruj., Usmaiten, Wandsen: zvaigā un ālējas cauru nakti Vīt. kareives... saņēma tuos (= zaldātus) ar priecīgu zvaigāšanu Veselis Daugava I, 431. Refl. -tiês, = zvaigât 2: sāksit man atkal zvaĩgāties, es jūs aizdzīšu pruom! Bauske, Dond.

Avots: ME IV, 761, 762

I zvidzinât, fakt. zu zviegt, wiehern, laut lachen lassen, machen Vīt.: nezvidzini kumeļa un ķēves: laid viņus kuopā! Vīt. puiši meitas kutina un zvidzina ders.

Avots: ME IV, 774