Paplašinātā meklēšana

‡ àizvilt, hin-, weglocken Spr. u. a.: a. kam kalpuoni pruojām, a. kuo uz mežu. a. ar maizes gabalu suni līdz uz ganiem. jaunas sievas (acc.) . . aizviļuot vai ar varu aizve̦duot Viļņā Janš. Dzimtene V, 365. mīļākuo bij... aizvīlis maršals Ezeriņš Leijerk. II, 116.

Avots: EH I, 63

‡ apzvilt, sich lagern (vom Getreide, perfektiv) Kalz.: labība apzvilusi.

Avots: EH I, 128

atzvilˆt C., intr., sich zurücklegen, zurücksinken: puisis atzvila kā bezspēcīgs pret skapi Blaum. Sk. 191.

Avots: ME I, 213

bezvilˆtĩba, die Aufrichtigkeit, offenes Wesen ohne Falsch.

Avots: ME I, 287

ìezvilt, herein -, hineinpurzeln: Priežurāvējs pusdzīvs iezvila kaktā LP. VI, 495.

Avots: ME II, 92

izvilˆt: (viņai) izdevies vīram i. (das Geheimnis entlocken), kur... Pas. XI, 345. ‡ Refl. -tiês Segew., entfahren: man tâ izvīlās.

Avots: EH I, 496

izvilˆt (li. išvílti), tr., ablocken, entlocken: es izvīlu namniekam raibuo lūšu kažuociņu BW. 28340. kad es gribu, es izviļu visas meitas māmiņai 14737. puisim bija viltus mēle, izvils manu paduomiņu 10098. viņš izvīla pat smaidu uz Marijas lūpām Saul.

Avots: ME I, 829

‡ izviltinât, schlau, listig erforschen (?) Pēt. Av. IV, 144.

Avots: EH I, 496

[pãrzvilt, sich senkend lagern über: rudzi pārzviluši pār ceļu Warkl.]

Avots: ME III, 189

pazvilt,

2): auch Bartau; pazvila uz vieniem sāniem, pazvila uz uotriem, taču ... saprata, ka ... uz kājām tikt nevarēs Veldre Dēli un meitas 14.

Avots: EH XIII, 193

pìezvilt, sich niedersenkend lagern: lini piezviluši pie zemes.

Avots: ME III, 313

sazvilˆt ² : rati sazvil (zu einem inf. *sazvilêt?) uz vienu vai uotru pusi Janš. Līgava I, 455.

Avots: EH XVI, 468

sazvilˆt ² Dond., intr., sazviltiês Warkl., sich schief neigen: siena kaudze sazvilusi uz vieniem sāniem Dond. labība zvāllem sazvilst Celm. vītuoli sazvīluši uz ūdeņa MWM. VIII, 288. egles zari sazviluši (Var.: saguluši) uz bērziņa virsuotnīti BW. 9602 var. stipri uz vienu pusi sazvīlis krīžis Janš. Bandavā I, 230. rati bij sazvīluši uz vienu pusi Ed. Cālītis. es... biju atkal sazvilis uz suola Ezeriņš Leijerk. II, 14. lini sazviluši (haben sich gelagert) Meiran. kuoks sazvīlies Warkl.

Avots: ME III, 798

uzvilˆt,

1) mit Betrug hlnaufschaffen;

2) betrügerisch etw. an den Mann bringen
U.: viņš man zirgu uzvīlis, er hat mich durch List bewogen, ein sehlechtes Pferd zu kaufen U.

Avots: ME IV, 399

uzzvilt, = uzzveltiês: kuoks uzzvilis pāri ceļam (pāri uotram kuokam).

Avots: ME IV, 402

I zvìlt ² ,

1): pa grāvjiem un pa ce̦riem zvils ļaudis dzē̦rumā Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 96.

Avots: EH II, 815

I zvìlt ² Kl. (li. -žvilti hinter su- Jušk. LD. Nr. 12, _2), zvilstu, zvilu,

1) sich (langsam) neigen
Lennew., Nötk., Vīt., (mit ilˆ ) C., Golg., Gr. - Buschh., (mit ilˆ ² ) Wandsen, (mit ìl ² ) KatrE., Lubn., Meiran, Saikava, Sessw.: aizcirsts kuoks sāk zvilt Vīt. kuoks jau sāk zvilt uz zemi Wandsen. labība jau sāk zvilt Meiran, Vīt. ve̦zums zvilst Lennew. dzēre tik ilgi, kamē̦r sāka jau zvilt Lubn.;

2) liegen, faulenzen
(mit ilˆ ² ) Frauenb. Zu zvelt.

Avots: ME IV, 775

II zvilt "?": kalni zvila, rīti ausa V. Eglītis Eleģijas 87.

Avots: ME IV, 775

‡ izlupît,

1) schnell ausschlürfen
Lis.;

2) schnell heraus-, hinauslaufen
Warkl.: i. nuo meža;

3) "zvilt">izvilt, izkrāpt" Frauenb.

Avots: EH I, 464

[III kudums "?": nu tavu kudumu ēdīs MSil., jetzt wird es dir schlimm gehen (sage man drohend), izņemt kudumünuoslē̦pumu jeb spē̦ku kam izvilt" Tuckum; "kudums Lutriņuos apzīmē kādas parādības galve̦nuo saturu, runājuot par tuo ar uomulības nuokrāsu; kāršu spēlē pārcēlējs var izjaukt dalītāja nuoduomus, izceļuot vai izjaucuot kudumu (trumpja nuovietuojumu)."]

Avots: ME II, 299

nuodabîgs, andächtig: jūs e̦sat bezviltīgs, nuodabīgs cilvē̦ks A. XII, 407. biedri nuodabīgi skatījās ugunskurā Aps.

Avots: ME II, 771

‡ *viltinât, zu erschliessen aus ‡ izviltinât.

Avots: EH II, 785

II zvelˆt ² Salis, (mit èl ² ) Wessen, zveļu, zvēlu, wälzen, fortbewegen, umwerfen U.; abbeugen U., neigen Wessen: laivu zvelt uz sāniem Salis. Intransitiv (von einer geraden Linie abweichen): kur nu zveli! Mag. V, 2, 146. Refl. -tiês, sich wälzen U.; (langsam Wessen) umfallen U.; sich schwerfällig fortbewegen U.; sich (zur Erholung) hinlegen Spr.: bangas zveļas LP. I, 133. zvelies ārā, zvina muca! BW. 18735. (suns) pie tavām kājām zvelsies JR. IV, 97. (pastnieks) iekš ratu stūŗa dziļi zvēlies Vēr. II, 1051. (laiva) zvelsies apkārt Janš. Mežv. ļ. II, 116. saule uz nuoiešanu zveļas Mag. V, 2, 152. Nebst zvalstît, zvalns, zvilt I u. a. zu li. įžvil˜nas oder pražul˜nas "schräg", nuožvelnùs "abschüssig", III p. prt. žvilavo "neigte sich wiederholt" Niemi Nr. 18, žvalùs "flink, behend", aksl. zъlь "böse", ai. hválati "geht schief, strauchelt", av. acc. s. zbarǝmnǝm "den krumm gehenden", w. - osset. zulun "schief", av. zurah- "Unrecht, Trug", gr. φαλόν· μωρόν Hes. u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 643 f., Trautmann Wrtb. 372 f. und KZ. XLIII, 173, Persson Beitr. 757, Zubaty; IF. III, 122 ^1, Wood Post-consonantal w in Indo-eur. 62, Petersson Vergl. slav. Wortstud. 54.

Avots: ME IV, 770

II zvīlêt,

1) "in schräge, halbliegende Stellung zusammenfallen"
Nötk. (mit î ); "lange liegen (vom Heu, Getreide auf dem Felde)" ebenda: ļuoti ilgi viņš zvīlēja pār luogu, kamē̦r krūtis sāka sāpēt Skuju Fr.;

2) fliessen, sich langsam schütten (vom Sand)
Alksnis- Zundulis;

3) "?": ik zieds un zâle smaršuo, kad gaŗām zvīl Rainis Gals un sākums 37. Mit sekundär gedehntem ī zu zvilt I.

Avots: ME IV, 780

zvilinât, (allmählich) in halbliegende Stellung versetzen Nötk., Vīt.: kuoku mēs pama˙zītēm zvilinājām Vīt. mēģinājām zvilināt uz mājas pusi, bet kuoks nuogāzās pa uotru pusi ders. Zu zvilt I.; vgl. auch sazvilinât.

Avots: ME IV, 775

I zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, intr., liegen (mit ilˆ ) Gr. - Buschh.; halb liegend, in ungezwungener Stellung verharren Vīt., (mit ilˆ ) Bers., KatrE. (hier auch: stehend, in gebückter Stellung), Lettihn Mar., Serben, (mit ìl ) Jürg., (mit il˜ ) Grünw.; liegend faulenzen Ellei, Sauken, Sessau, (mit ilˆ ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., (mit ilˆ ² ) Bauske, Frauenb., (mit ìl ² ) Saikava, Sussei; sich wälzen, sich rekeln Stockm. n. Etn. II, 129; ohne Arbeit leben, faulenzen Erlaa: viņš zviln gultā un neiet pie darba Gr. - Buschh. kuo tu zvilni! Golg. suns visu rītu zvilnēja klēts priekšā Bers. es nee̦smu aizmidzis, bet tâ atlaidies uz sāniem zvilnu Vīt. vāģuos gulu zvilnēja... cilvē̦ks Saul. I, 111. gultā zvilnē̦dams Austriņš Nopūtas vējā 122. zvilnēja kaut kut stūrī Daugava I, 981. lini... pie zemes pieplakuši,... zvilnēja... plē̦sumā Veselis Netic. Toma mīlest. 23. iesāniski pret galdu zvilnēja... dīvāns 98. tīruma vidū zvilnēja... akmens Austriņš M. Z. 16. pļavas stūrī zvilnēja... rati ar nuome̦stām zirga lietām 30. viņš tusnīja un klusē̦dams zvilnēja uz priekšu Turg. Pav. ūd. 100. kâ krauklis me̦lns, kur zvilnē sila mala, stāv... kapsētiņa U. b. 85, 58. Zu zvilt I.

Avots: ME IV, 775

zvilus Nötk., Vīt., zvilu, Adv., (halb) liegend: Teodōrs guļ zvilus A. v. J. 1900, S. 489. atzveltnes krē̦sls... bija mīksts, lai varē̦tu kalpuot gudrībai sē̦du un zvilu Stari II, 34. zvilus kann der alte dat. s. (s. Le. Gr. § 736) eines part. prt. von zvilt I sein.

Avots: ME IV, 776