Paplašinātā meklēšana

zvirgzda,

1) = zvirgzde 1 (mit ir̂ ² ) Schibbenhof;

2) "?": sniega zvirgzdas Gads 30. Vgl. li. žvirgždos bei Kurschat unter žvizdra.

Avots: ME IV, 777

zvirgzdaine Spr., kiesiges Land; eine mit Kieselsteinen bedeckte Stelle.

Avots: ME IV, 777

zvirgzdains: z. akmens - auch Liepna, Mahlup. dažam luopam ir (pēc izskata) zvìrgzdainas aknas AP.

Avots: EH II, 815

zvìrgzdains C., zvirgzdans A. XXI, 29, grandig V., kiesicht L., St., U.: zvirgzdains upes dibe̦ns. zvirgzdaina zeme. ar zvirgzdainu granti JR. VII, 140. dzirdama... pastalu žvirkstēšana uz zvirgzdaiņā... ceļa Janš. Bandavā I, 327. zvirgzdains akmens Konv. ² 309, ein grobkörniger Stein, der leicht bröckelt Frauenb. zvirgzdainās aļģes Konv. 76. zvirgzdaina maize. zvirgzdains (körnicht geworden nach einem Tauwetter) sniegs C., Trik.

Avots: ME IV, 777

zvir̂gzdakmens ² Ahs., bröckelnder Stein Salis: ar sasmalcinātu zvirgzdakmeni berž nama traukus Ahs.

Avots: ME IV, 777

I ràibît: auch Serbig., (mit aî) Ermes: "spaiduot apvārduot" (mit aî ² ) Seyershof; "ar pirkstiem apvilkt" Wessen; "ārstēt kādu auguoni, veļu kaulu, apve̦lkuot ap slimuo vietu trīs reizes ar drēbju velējamuo vāli vai zvirgzdakmeni" Kaltenbr.

Avots: EH II, 350

uzkuôst (li. užką "aufbeissen"),

1) beissend auf etw. geraten, aufbeissen:
uzkuost (ē̦duot) zvirgzdu;

2) etwas geniessen, einen Imbiss nehmen
U.: ieies kruodziņā uzkuost LP. V, 68. viesi steigšus uzkuoda un iedzēra BW. I, S. 178. uzkuoda, kuo dieviņš svētījis III, 1, S. 76. Part. praes. uzkuožami(e), der Imbiss: paņe̦muot līdz brandvīnu un uzkuožamuos BW. III, 3, S. 875. brūte pasniedz par uzkuožamuo (als Imbiss) riku plāceņa III, 1, S. 23. uzkuožamiem (als Imbiss) pasnieguši de̦su LP. VII,, 619. viņš iekuoda aukstus uzkuožamus Vēr. II, 438. Refl. -tiês,

1) = uzkuôst 2: tas dabūja gabaliņu siera uzkuosties BW. III, 1, S. 100. uzkuožuos kumuosiņu BW. 8100;

2) anbeissen (vom Fisch):
zivs uzkuodās uz makšķeres;

3) geraten auf:
izkapts uz akmens uzkuodusies (beim Mähen). sliece uzkuodusies uz plika akmens (beim Fahren). uzkuosties zvirgzdam (beim Essen);

4) gehässig verfolgen; sich erbosen:
viņš ir uz mani uzkuodies Sessw. uzkuosties savam ienaidniekam Bauske;

5) u. kam, auf jem. mit Forderungen eindringen
Segew. - Subst. uzkuôdumi, der Nachtisch V.

Avots: ME IV, 349

zvira "rupja, akmeņaina (upes) grants" Stom. Aus wruss. жвир + le. zvirgzda?

Avots: ME IV, 776

zvirgzdãjs,

1) Subst., = zvirgzdaine">zvirgzdaine, kiesiges Land, eine kiesige Stelle (mit ìr ) Wolmarshof, (mit ir̃ ) Nötk., (mit ìr ² ) Saikava, Schwanb., Sessw., (mit ir̂ ² ) Bauske.;

2) Adj., kiesig, grobkörnig, bröcklig
(mit ir̃ ) Nötk.

Avots: ME IV, 777

zvirgzdẽjs,

1) Subst., zvirgzdējs U., Vīt., zvirgzdēja Mag. IV, 2, 150, U., = zvirgzdaine">zvirgzdaine: Zalaviņa zvirgzdējā, Kalnamuiža rāvējā BW. 31416;

2) Adj., = zvirgzda%C3%AEns">zvirgzdaîns Vīt., (mit ir̂ ² ) Bauske: zvirgzdēja zeme Bauske, Vīt. tīrumam ir zvirgzdēja grunte Vīt. zvirgzdējs akmins ders.

Avots: ME IV, 777

zvir̂gzdiena ² Bauske, zvìrgzdiene ² Saikava, = zvirgzdaine">zvirgzdaine.

Avots: ME IV, 777

‡ zvirgzdijs FBR. XIV, 71, kiesicht, (Kies od. Kieselsteine enthaltend): z. tīrums (aber: zvirgzdains upes dibe̦ns).

Avots: EH II, 815

zvirgzduojs, = zvirgzda%C3%AEns">zvirgzdaîns: zvirgzduojā upītē BW. 13630 var.

Avots: ME IV, 778

zvirgzduôts (li. žvirgžduotas "kiesig"),

1) = zvirgzda%C3%AEns">zvirgzdaîns (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: zvirgzduots laukumiņš lieveņu priekšā Straumes Jānis;

2) fein, klein:
zvir̂gzduots ² (= sīki rakstīts) raksts cimdiem, dvielim Bauske.

Avots: ME IV, 778

zvirksnuots PlKur. "zvirgzdains">zvirgzdains".

Avots: ME IV, 778

žvir̃kstêt Sassm. ("klirren"), Stenden, = zvirkstêt, švirkstêt: zirņi, akmeņi beŗuot žvirkst Lis. pārgatavuojušies rudzi pļaujuot birst, ka žvir̃kst Sassm. celiņa grants zem kājām žvir̃kst Stenden, N. - Wohlfahrt. dzirdama... pastalu žvirkstēšana un zvirgzdaiņā... ceļa Janš. Bandavā I, 327. ja būs rudzi, tad žvirkstēs BW. 25853, 1 var. (Var.: refl. žvirkstējās 25853 var.). zuobe̦ns kaujuoties žvirkst Sassm., atslē̦gas, nauda kabatā žvirkst Sassm. žvir̃kst de̦guot sausi paegļi Frauenb. cirvji (strādājuot) žvirkstēja Jaun. mežk. 63. vicinādams pātagu, tâ ka aukla žvirkstē̦dama gaisā luocījās 153. žvirkst smiltis ar barību nuokļuvušas starp zuobiem AP., Meselau.

Avots: ME IV, 846