Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'švirkstêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'švirkstêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)

aizšvirkstēties

àizšvirkstêtiês, für eine kurze Zeit zu prasseln (knistern) anfangen: paeglis aizde̦gts aizšvirkstējās.

Avots: EH I, 57


nošvirkstēt

nùošvirkstêt, nùožvirkstêt Zalkt., intr., einen prasselnden, zischenden, rauschenden Schall von sich geben: sausais kadiķis sadega, ka nuošvirkstēja vien [Vank., Nötk.] nuošvirkstē̦dama pašķīst balta zibeņa strāva Saul.

Avots: ME II, 871


uzšvirkstēt

uzšvirkstêt, in Erregung geraten: Arvis uzšvirkstēja A. Brigader Daugava I, 13.

Avots: ME IV, 390

Šķirkļa skaidrojumā (6)

novirkšķēt

nùovir̃kšķêt, nùovir̃kšêt,

[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;

2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]

Avots: ME II, 887


nožvirkstēt

nùožvir̃kstêt [PS., Saus, MSil., nùožvir̂kstêt Lis.], = nùošvirkstêt: [brauca tik ātri pa ceļu, ka akmeņi vien nuožvir̃kstēja Jürg., Ermes. sabēra zirņus uz pannas, ka nuožvir̃kstēja vien C. kâ aizdedza paegli, tâ nuožvirkstēja vien PS., (mit "ir̃") Naud., Behnen. "nuožvir̂kstēja" vien ar ragavām pa kāpeni braucuot Serben, Peb., Lös., Sessw. maizi kuožuot nuožvir̃kstēja kāds smilšu graudiņš Autz, Grünh.].

Avots: ME II, 895


švirkšēt

švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117


švirkšķēt

švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117


švurkstēt

švurkstêt Oppek. n. U. "= smurkstēt" (für smurkšêt 2?); = švirkstêt, schwirren Wessen; švurk- aus švirk + smurk-?

Avots: ME IV, 120


žvirkstēt

žvir̃kstêt Sassm. ("klirren"), Stenden, = zvirkstêt, švirkstêt: zirņi, akmeņi beŗuot žvirkst Lis. pārgatavuojušies rudzi pļaujuot birst, ka žvir̃kst Sassm. celiņa grants zem kājām žvir̃kst Stenden, N. - Wohlfahrt. dzirdama... pastalu žvirkstēšana un zvirgzdaiņā... ceļa Janš. Bandavā I, 327. ja būs rudzi, tad žvirkstēs BW. 25853, 1 var. (Var.: refl. žvirkstējās 25853 var.). zuobe̦ns kaujuoties žvirkst Sassm., atslē̦gas, nauda kabatā žvirkst Sassm. žvir̃kst de̦guot sausi paegļi Frauenb. cirvji (strādājuot) žvirkstēja Jaun. mežk. 63. vicinādams pātagu, tâ ka aukla žvirkstē̦dama gaisā luocījās 153. žvirkst smiltis ar barību nuokļuvušas starp zuobiem AP., Meselau.

Avots: ME IV, 846