Paplašinātā meklēšana

I zvirgzde (li. žvirgždė "kiesiger Boden" ),. zvìrgzds I.

Avots: ME IV, 777

II zvirgzde, alsine media (eine Pflanze) Mag. IV, 2, 45.

Avots: ME IV, 777

zvirgzdenis, in der Verbind. dzelzs zvirgzdenis, iron pyrite Antrop. II, 79.

Avots: ME IV, 777

màltuve ² , ein Verleumder ("aprunīgs cilvēks") Zvirgzdene n. FBR. X, 28. Identisch mit maltuve 1?

Avots: EH I, 781

pļak, in Verbind. mit pļik, Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Schalles: lietus pilkās pļik, plak lejup šļāc Zvirgzdes I, 119.

Avots: ME III, 365

plìekšt ² -šu. hämmernd flach schlagen; hämmem, schlagen Warkl., Zvirgzdene. Zu li. pliekti "prügeln"?

Avots: ME III, 351

pļik! Interj. zur Bezeichnung efnes klatschenden Lautes: lietus pilkās pļik, pļak! lejup šļāc Zvirgzdes 1, 119.

Avots: ME III, 370

pomelnieks, Ofenkrücke Zvirgzdene, ein Besenstiel, ein Stock zum Schlagen Warkl.: zinu, kā vajag tē̦vučam, mātīcai: skuķa... tē̦vučam, mātīcai pemelnieka BW. 23389. vfsu dienu māršas gaidu, platas juostas gribē̦dama; man iedeve kaķpēdiņu, pomeļnieka ("?") sienamuo 25422. Aus r. помéльникъ "помело; хвойник на помелья".

Avots: ME III, 375

praũslât "leise, verstohlen lachen" Sessau; pràuslât ² Warkl., Zvirgzdene, praûsluôt ² Lautb., prusten. Wohl zu pusnas, prūšļuôt.

Avots: ME III, 379

prulˆt, prulstu, prûlu (mit ostle. ū < uo) Zvirgzdene, = prapult.

Avots: ME III, 400

purins,

1) puriņi Zvirgzdene, purini Warkl., die Dotterblumen;

2) = purenis III: uz krietna, veikla puikas saka: puika kâ purins Etn. II, 31, KI.

Avots: ME III, 417

samarags "?": bija suskas. bija pe̦skas, samaraga vien nebij BW. 19143; "jem., der etwas zu tun übernimmt, aber sein Wort nicht hält" Zvirgzdene. Etwa aus r. саморохъ "Possenreisser" entstellt?

Avots: ME II, 680

saretêt,

1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;

2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;

3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.

Avots: ME II, 715

I velme,

1) vel˜me PS., velˆme Kaltenbrunn, das Gewölbe
Kurl. und Lems. n. U., Bewern: apbrīnuoju lieluos stabus un dižuo velmi A. v. J. 1892, S. 312. bēdz nuo pekles velmes! Zvirgzdes I, 122;

2) ein erhöhter Morast;

3) der Speckhals (beim Pferde)
St., U. Dissimiliert aus velve ?

Avots: ME IV, 531

viekšā (?) "?": tavā priekšā uguns viekšā Zvirgzdes I, 121.

Avots: ME IV, 655

zārķêt "?": gaisma tumsu zãrķēja Zvirgzdes I, 124.

Avots: ME IV, 700

zvirgzda,

1) = zvirgzde">zvirgzde 1 (mit ir̂ ² ) Schibbenhof;

2) "?": sniega zvirgzdas Gads 30. Vgl. li. žvirgždos bei Kurschat unter žvizdra.

Avots: ME IV, 777

I zvìrgzds (li. žvir̃gždas "Kies") Wolm., (mit ìr ² ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Mahlup, N. - Laitzen, Schwanb., Sessw., (mit ir̂ ² ) Dond., zvirgzds Hochrosen, Memelshof, zvirgzde Hochrosen, (mit ir̂ ² ) Schibbenhof, Demin. zvirgstiņš Glück II. Sam. 17, 13, der Kieselstein; zvirgzde St., U., (mit ir̃ ) Bl., Plur. zvirgzdi L., Spr., Dond., (mit ìr ) Neuenb., PS., (mit ìr ² ) Kl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., nom. pl. zvìrgzdis C., Kies, Grand, grober Sand; zvirgzde Vīt., (mit ir̂ ² ) Schibbenhof, Kieserde; zvir̃gzde Nötk., eine kiesichte Stelle; zvir̂gzdi ² "smalki akmens sadrupumi" Frauenb., Siuxt, "dedzinuot smiltīs sairis akmens" Nigr.: zirņi cieti kâ zvirgzdi Golg. zvirgzdiņš iekrita acī Lubn. druoši bridu pār upīti, zinu zvirgzdus (Var.: uolas) dibinā BW. 11095, 1 var. jūŗas zvirgzdus izlasīt 10034. čirkst... zvirgzdi 32931, 7 var. dieviņš jāj zvirgžu tiltu 33672. sīkuo zvirgzdiņu putriņu vārīja 33591. ar zvirgzdiem berž traukus Dond. zvirgzde iekritusi zirņuos Bauske. kungs kuoda... maizi, it kâ e̦suot zvirgzde Stāsts Kraukļu kr. 92. viņš ir manus zuobus ar zvirgzdiem sagrūdis Glück Klagelied. 3, 16. mēness atspīdēja nuobē̦rdams... lielceļu kâ ar sidraba zvirgzdiem Domas II, 1439. viss bij pārklāts kâ dimanta zvirgzdiem Apsk. v. J. 1903, S. 284. pēc lietus zvirgzdi dzied Zalktis Nr. 3, S. 47. zniega zvìrgzdi Jürg., körnichter Schnee (als Folge von Tauwetter). zvirgzdu akmins sadrupa, kad sita; tas neplīsa Siuxt. zvirgzdes zeme Vīt. mūsu zvirgzdē (Kieserde) aug labi ders. Nebst zvirgt, zvirgžņi, zvirksnis und li. žvirždas, žvir̃zdai "grober Sand" zu serb. zvr̂st "eine Art weichen Steines", s. Trautmann Wrtb. 375. Zum Suffix vgl. apr. sixdo "Sand". Der -ì Stamm in zvìrgzdis wohl nach smìltis.

Avots: ME IV, 777, 778