Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apsẽj' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apsẽj' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
apsējas
apsẽjas, (Stelpenhof u. a.) apsẽjĩbas,
1) Pl., die Beendigung des Säens im Frühling:
apsējības senāk svinēja pavasaŗuos, kad beidza apsēties Konv. 1;
2) apsẽja, ein Stückchen Feld, das aus Versehen unbesät geblieben ist; ein schlimmes Zeichen nach dem Aberglauben, weil dann ein Todesfall im Gesinde eintreten muss
U.
Avots: ME I, 119
1) Pl., die Beendigung des Säens im Frühling:
apsējības senāk svinēja pavasaŗuos, kad beidza apsēties Konv. 1;
2) apsẽja, ein Stückchen Feld, das aus Versehen unbesät geblieben ist; ein schlimmes Zeichen nach dem Aberglauben, weil dann ein Todesfall im Gesinde eintreten muss
U.
Avots: ME I, 119
apsējības
Šķirkļa skaidrojumā (4)
apseja
II apsèja (s. unter apsẽjas 2; in der dort gegebenen Bed. auch in Warkl.) Ramkau, eine wenigstens teilweise anbesät gebliebene bìrze 3.
Avots: EH I, 112
Avots: EH I, 112
apsēt
apsẽt [li. apsė´ti], tr.
1) besäen:
ar divi zirņi visu laiku apsēj (Rätsel);
2) ringsum säen, s.
apsẽja 2;
3) das Säen beendigen:
baznīckungs apsējis zirņus. Refl. -tiês,
1) das Säen beendigen:
vai jūsu tē̦vs jau apsējies? Stari II, 350;
2) von sich selbst besäen:
zeme pate apsējas LP. III, 9.
Avots: ME I, 119
1) besäen:
ar divi zirņi visu laiku apsēj (Rätsel);
2) ringsum säen, s.
apsẽja 2;
3) das Säen beendigen:
baznīckungs apsējis zirņus. Refl. -tiês,
1) das Säen beendigen:
vai jūsu tē̦vs jau apsējies? Stari II, 350;
2) von sich selbst besäen:
zeme pate apsējas LP. III, 9.
Avots: ME I, 119
apsviest
mērcamais
mḕ̦rcamais, ‡
2) ein dickflüssiger, aus Grütze (mit Fleisch
Siuxt) gekochter Brei Lesten n. FBR. XV, 31: kad apsẽja miežus, tad vārīja mē̦rcamuo; vārīja astes kaulu ar mē̦rcamuo Siuxt.
Avots: EH I, 807
2) ein dickflüssiger, aus Grütze (mit Fleisch
Siuxt) gekochter Brei Lesten n. FBR. XV, 31: kad apsẽja miežus, tad vārīja mē̦rcamuo; vārīja astes kaulu ar mē̦rcamuo Siuxt.
Avots: EH I, 807