apsmiet
apsmiêt, tr., verlachen, verspotten: kas apsmēja guodu manu? BW. 6530. Sprw.: smejies, bet neapsmej. meitu apsmiet U., ein Mädchen zu Falle bringen. Refl. c. dat. u. acc.: visi apsmejas maniem rēķiniem Niedra; vaiņagam Ar. 501. meita meitu apsmējās (Var.: dial. apsasmēja) BW. 5997.
Kļūdu labojums:
Var.: dial. = = dial.
Avots: ME I, 124
Kļūdu labojums:
Var.: dial. = = dial.
Avots: ME I, 124