apstomot
apstuomuôt,
1) "apstulbt" Druva I, 392; ‡
2) = apstùtbinât, verwirren: suns trenca guovi tik ilgi, kamē̦r tuo apstuomuoja: nezināja ne˙kuo darīt, stāvēja uz vietas Druva I, 392; ‡
3) "stuomīties, kavēties, vilcināties" Druva I, 393.
Avots: EH I, 118
1) "apstulbt" Druva I, 392; ‡
2) = apstùtbinât, verwirren: suns trenca guovi tik ilgi, kamē̦r tuo apstuomuoja: nezināja ne˙kuo darīt, stāvēja uz vietas Druva I, 392; ‡
3) "stuomīties, kavēties, vilcināties" Druva I, 393.
Avots: EH I, 118