pārkavēties
pãrkavêtiês, sich zu lange aufhalten: cits kruogā... pārkavē̦damies, juo ātri skriedams, zirgu nuobendē St.
Avots: ME III, 160
Avots: ME III, 160
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kavēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kavēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (12)
apstomot
apstuomuôt,
1) "apstulbt" Druva I, 392; ‡
2) = apstùtbinât, verwirren: suns trenca guovi tik ilgi, kamē̦r tuo apstuomuoja: nezināja ne˙kuo darīt, stāvēja uz vietas Druva I, 392; ‡
3) "stuomīties, kavēties, vilcināties" Druva I, 393.
Avots: EH I, 118
1) "apstulbt" Druva I, 392; ‡
2) = apstùtbinât, verwirren: suns trenca guovi tik ilgi, kamē̦r tuo apstuomuoja: nezināja ne˙kuo darīt, stāvēja uz vietas Druva I, 392; ‡
3) "stuomīties, kavēties, vilcināties" Druva I, 393.
Avots: EH I, 118
dūlēt
dũlêt,
2): auch AP., N.-Peb., (mit ù 2 ) Saikava;
3): dùlē 2 caurām naktīm KatrE. šie laikam dùlēs 2 visu nakti pa pļavu Saikava; mit der Arbeit nicht vorwärtskommen
(mit ù 2 ) Sauken; bei der Arbeit faulenzen Saikava: kuo tu tā dūlē̦dams esi padarījis? "kavēties" Bers., Erlaa, Kalz., Prl., Saikava; ‡
4) andauern
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 347
2): auch AP., N.-Peb., (mit ù 2 ) Saikava;
3): dùlē 2 caurām naktīm KatrE. šie laikam dùlēs 2 visu nakti pa pļavu Saikava; mit der Arbeit nicht vorwärtskommen
(mit ù 2 ) Sauken; bei der Arbeit faulenzen Saikava: kuo tu tā dūlē̦dams esi padarījis? "kavēties" Bers., Erlaa, Kalz., Prl., Saikava; ‡
4) andauern
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 347
kavēt
kavêt, - ẽju, tr.,
1) [die Zeit] vertreiben, verbringen:
laiku kavē̦t, die Zeit vertreiben. dziedu sirdi re̦mdē̦dama, dziedu laiku kavē̦dama (Var.: īsu laiku kavē̦dama, gaŗu laiku kavē̦dama, die Langweile vertreibend) BW. 126. [viens uotru var kavēt " einer mit dem andern die Zeit vertreiben kann" Für. I.] vari jau pērties, lai velti laika nekavē̦tum, um nicht umsonst die Zeit zu vergeuden LP. II, 13. kuo dzīvuošu tautiņās, vakariņu kavē̦dama BW. 16536. galvas naudas dēļ jau arī negribi kavēt dienas Aps.;
2) aufhalten, verzögern, hindern, stören:
nāc, gaismiņa, lē̦ni, lē̦ni, aust(i), rītiņu kavē̦dama BW. 6784. nekavē ļaudis pie darba! lieta nav kavējama Kaudz. M. lai pieguļniekiem nebūtu miegs daudz jākavē LP. VII, 315. Refl. - tiês,
1) sich aufhalten, verweilen:
tam kavēties nebij vairs vaļas JR. IV, 63. tur brītiņu kavējuos BW. 30461;
2) zögern, zaudern:
ve̦lns kavējās viņai teikt Dīcm.;
3) in die Länge gezogen werden, nicht von statten gehen:
man pašai kavējas ruokas darbi istabā BW. 8043;
4) spielen, tändeln:
puikām tavs revolveris, un ar tuo viņi tagad dārzā kavējas. Blaum. saulītē sē̦dē̦dams ar puķīti kavējuos (Var.: spēlējuos) BW. 11423. Subst. kavẽjums, das Auf -, Hinhalten: kur mātei villainīte par miedziņa kavējumu? RKr. XVI, 210; kavê̦tãjs, jem., der aufhält, stört: ganiņam ganiņuos pulks darbiņa kavē̦tāju BW. 29316. [Am ehesten wohl zu kautra (s. dies) und vielleicht aus zu klr. куняти " schläfrig, saumselig sein", čech. okouněti se " zaudern, zögern, tändeln" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 645). Anders (zu la. cavēre) Persson Beitr. 726.]
Avots: ME II, 181, 182
1) [die Zeit] vertreiben, verbringen:
laiku kavē̦t, die Zeit vertreiben. dziedu sirdi re̦mdē̦dama, dziedu laiku kavē̦dama (Var.: īsu laiku kavē̦dama, gaŗu laiku kavē̦dama, die Langweile vertreibend) BW. 126. [viens uotru var kavēt " einer mit dem andern die Zeit vertreiben kann" Für. I.] vari jau pērties, lai velti laika nekavē̦tum, um nicht umsonst die Zeit zu vergeuden LP. II, 13. kuo dzīvuošu tautiņās, vakariņu kavē̦dama BW. 16536. galvas naudas dēļ jau arī negribi kavēt dienas Aps.;
2) aufhalten, verzögern, hindern, stören:
nāc, gaismiņa, lē̦ni, lē̦ni, aust(i), rītiņu kavē̦dama BW. 6784. nekavē ļaudis pie darba! lieta nav kavējama Kaudz. M. lai pieguļniekiem nebūtu miegs daudz jākavē LP. VII, 315. Refl. - tiês,
1) sich aufhalten, verweilen:
tam kavēties nebij vairs vaļas JR. IV, 63. tur brītiņu kavējuos BW. 30461;
2) zögern, zaudern:
ve̦lns kavējās viņai teikt Dīcm.;
3) in die Länge gezogen werden, nicht von statten gehen:
man pašai kavējas ruokas darbi istabā BW. 8043;
4) spielen, tändeln:
puikām tavs revolveris, un ar tuo viņi tagad dārzā kavējas. Blaum. saulītē sē̦dē̦dams ar puķīti kavējuos (Var.: spēlējuos) BW. 11423. Subst. kavẽjums, das Auf -, Hinhalten: kur mātei villainīte par miedziņa kavējumu? RKr. XVI, 210; kavê̦tãjs, jem., der aufhält, stört: ganiņam ganiņuos pulks darbiņa kavē̦tāju BW. 29316. [Am ehesten wohl zu kautra (s. dies) und vielleicht aus zu klr. куняти " schläfrig, saumselig sein", čech. okouněti se " zaudern, zögern, tändeln" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 645). Anders (zu la. cavēre) Persson Beitr. 726.]
Avots: ME II, 181, 182
kult
kul˜t,
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
1): sviestu k. auch BielU., Siuxt u. a.; miltus klāt k. (hineinrühnen),
lai nav par šķidru AP.; drẽbes k. ar vāli Saikava;
2): auch Orellen, Salis, Seyershof; Wolm. u. a.;
3): niekus k. Siuxt, faseln;
‡
4) dengeln
Warkl.: izkapti kuldams BW. 33612. Refl. -tiês,
1): vàle vàlē jāsit, tad labāk kuļas klājiens Ramkau;
2): jāsāk k. (= braukt): nevaram vairs kavēties Saikava. k. citiem pa kājām Strasden. aitas sāka k. (= kuļāties, spārdīties) pa ratiem ebenda;
3): man sāp kājas, tuomē̦r kuļuos uz priekšu Orellen; ‡
5) (Getreide) dreschen
(intr.) Orellen: kad sāks k., vairs nebūs vaļas; ‡
6) sich mit etwas abgeben:
nav vaļas k. ar taviem zuobiem Pas. VIII, 265.
Avots: EH I, 672
kūsnīties
noputlēties
‡ nùoputlêtiês Liepna,
1) "uzkavēties": miestā ilgi nuoputlējuos ar vienu, ar uotru:
2) nuomaldīties": kâ es te nuoputlējuos! ni˙kâ nevarēju ārā tikt.
Avots: EH II, 79
1) "uzkavēties": miestā ilgi nuoputlējuos ar vienu, ar uotru:
2) nuomaldīties": kâ es te nuoputlējuos! ni˙kâ nevarēju ārā tikt.
Avots: EH II, 79
pamānēties
trukt
II trukt,
1) "izturēt, paciest(ies)" Wessen;
2) (angeblich nur im Präteritum gebraucht)
"(aiz)kavēties" Dunika, Rutzau: es par daudz ilgi truku Dunika. Wahrscheinlich entlehnt aus li. trùkti "dauern, währen; мѣшкать, медлить".
Avots: ME IV, 245
1) "izturēt, paciest(ies)" Wessen;
2) (angeblich nur im Präteritum gebraucht)
"(aiz)kavēties" Dunika, Rutzau: es par daudz ilgi truku Dunika. Wahrscheinlich entlehnt aus li. trùkti "dauern, währen; мѣшкать, медлить".
Avots: ME IV, 245
turēt
turêt,
1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;
2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;
3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;
4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;
5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;
6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡
7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡
8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,
1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;
2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;
3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);
4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;
5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;
‡
8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas; ‡
9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet; ‡
10) kalben
Diet. Subst. turêšana,
1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.
Avots: EH II, 704
1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;
2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;
3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;
4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;
5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;
6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡
7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡
8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,
1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;
2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;
3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);
4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;
5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;
‡
8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas; ‡
9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet; ‡
10) kalben
Diet. Subst. turêšana,
1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.
Avots: EH II, 704
uzkavēt
uzkavêt,
1) aufhalten, (eine Zeitlang) zurückhalten:
Juosis steidzās pie durvīm, lai savus biedrus uzkavē̦tu Alm. Kaislību varā 90. trešā iztecēja svešus ļaudis uzkavēt BW. 14363 var.;
2) verschieben
L., suspendieren Brasche. Refl. -tiês, sich (eine Zeitlang oder zu Iange) aufhalten: viņš labu brīdi uzkavējies ve̦cāku starpā LP. VII, 451. mēs varē̦tu uzkavēties kādu laiciņu Zalcburgā Vēr. II, 295.
Avots: ME IV, 340
1) aufhalten, (eine Zeitlang) zurückhalten:
Juosis steidzās pie durvīm, lai savus biedrus uzkavē̦tu Alm. Kaislību varā 90. trešā iztecēja svešus ļaudis uzkavēt BW. 14363 var.;
2) verschieben
L., suspendieren Brasche. Refl. -tiês, sich (eine Zeitlang oder zu Iange) aufhalten: viņš labu brīdi uzkavējies ve̦cāku starpā LP. VII, 451. mēs varē̦tu uzkavēties kādu laiciņu Zalcburgā Vēr. II, 295.
Avots: ME IV, 340
vataļāt
II vataļât, -ãju,
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486