uzplaiksnītuzplaiksnît, "= atspīdêt" Ar.; tagen, anbrechen: uzplaiksnīja gaismiņa Ramkau. Refl. -tiês, sich aufklären (vom Himmel) Kl. (mit aî); aufleuchten: ugunis atkal uzplaiksnās Druva I, 51.Avots: ME IV, 366