uzplaiksnît, "= atspīdêt" Ar.; tagen, anbrechen: uzplaiksnīja gaismiņa Ramkau. Refl. -tiês, sich aufklären (vom Himmel) Kl. (mit aî); aufleuchten: ugunis atkal uzplaiksnās Druva I, 51.

Avots: ME IV, 366

uzplaiksnît, Refl. -tiês: pēkšņi uzplaiksnījušās duomas Daugava 1939, 818.

Avots: EH II, 730