aûdẽjs, f. -ẽja [li. audėjas, f. -ėjà), der Weber, die W-in: zēģelīšu BW. 13279, 1, raibu deķu audējiņas 13655, 2.

Avots: ME I, 215

‡ II audējs, = āvējs, avējs, wer die Füsse bekleidet: atduod mani netiklim par kājiņu audējiņu VL. aus Grobin.

Avots: EH I, 183