auļiem
aũļiem (Instr. Pl.),
auļuos Lok. Pl.,
auļam L.; A. X, 2, 66,
auliņām Essern n. U.,
aulim U.,
ar auļiem MWM., ostle. (Mar.)
àuļîm 2 RKr. XVII, 104,
im Galopp: ieraudzīja nākam nuo kalna divi aizjūgus vienuos auļuos Kaudz. M.
un tad auļiem vien pie kunga Alm. [Zu
aulis II.]
Avots: ME I,
224