vilce
vilce,
1) das Rudel, die Menge, die Reihe:
vilku vilce C., RA. (vilki) ru deņuos gājuši lielās, garās vilcēs rindās gauduodami Upīte Medn. laiki. ļaudis devās vienā vilcē nuo pagastnama uz kruogu Seibolt. vil˜cē(m) iet Nötk., = rindā, barā iet. ve̦se̦la vilce skruoderu A. v. J. 1897, S. 228;
2) der Schätze bringende Hausdrache
Wizenhof;
3) das Zögern:
tāda ilga vilce man ... nepatīk MWM. v. J. 1899, S. 529;
4) alus vilce, der Bierprober
Dr. Zu vilkt.
Avots: ME IV, 585
1) das Rudel, die Menge, die Reihe:
vilku vilce C., RA. (vilki) ru deņuos gājuši lielās, garās vilcēs rindās gauduodami Upīte Medn. laiki. ļaudis devās vienā vilcē nuo pagastnama uz kruogu Seibolt. vil˜cē(m) iet Nötk., = rindā, barā iet. ve̦se̦la vilce skruoderu A. v. J. 1897, S. 228;
2) der Schätze bringende Hausdrache
Wizenhof;
3) das Zögern:
tāda ilga vilce man ... nepatīk MWM. v. J. 1899, S. 529;
4) alus vilce, der Bierprober
Dr. Zu vilkt.
Avots: ME IV, 585