Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'brĩkšķêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'brĩkšķêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

aizbrīkšķēties

àizbrĩkšķêtiês, auch àizbrĩkšêtiês, anfangen etwas zu knacken, krachen; einen knackenden, krachenden Laut von sich geben: zars aizbrīkšķējās A. XIV, 2, 95.

Avots: ME I, 20

Šķirkļa skaidrojumā (8)

brikšķēt

brikšķêt, brikšêt, brikstêt, - u, - ēju, intr., inch., knistern, knachen; brĩkstêt, brĩkšêt, brĩkšķêt, - u, - ēju, knattern, krachen - zur Bezeichnung eines mit einem Bruche verbundenen länger andauernden Schalles, während brikstêt usw. einen kurzen Schall bezeichnet: sudmalu dambis sācis brikšķēt un brakšķēt LP. III, 103. ve̦lns lauž kuokus, ka brikst un brakst I, 47. vē̦tra lauž mežā kuokus, ka brikst Ahs. mati brikst un brakst JR. IV, 8. uguns de̦g, ka brikšķ LP. IV, 147. le̦dus upē sāk brikšēt A. XII, 204. zirgs spārdās, vīrs strādā, ka brīkšķ vien Refl. - ties, poltern, krachen: brikšķējās, brakšķējās sieva ar tīni pakaļā BW. 21083, 2. Subst. brikšķiens, brīkšķiens, der Krach.

Avots: ME I, 332

brīkstēt

brĩkstêt, brĩkšķêt, s. brikšķêt.

Avots: ME I, 334

brīšķēt

brīšķêt, brīšķis A. XX, 842 (hochle.), = brĩkšķêt, brĩkšķis.

Avots: ME I, 335

iebrīkstēties

ìebrīkstêtiês, ìebrĩkšķêtiês, auch iebrīkšķêt, = iebrikš(ķ)ēties: kaut kas iebrīkšķ un krīt U. b. 61, 50. krē̦sls iebrīkšķējās Saulietis R. I, 11.

Avots: ME II, 4

prīkšķēt

prīkšķêt, prasseln L.; vgl. brĩkšķêt.

Avots: ME III, 391