bruôžs Kr., C., Segewold, Stockm., Laud., Sonnaxt], bruožīgs, dick, stämmig, stark: tas tik ir bruožs zē̦ns Naud. lai bē̦rns me̦stuos bruožāks JK. VI, 29; [bruôžs "wacker" Ronneb.]; in dichter Menge niederströmend: bruožīgs lietus Spr. - Zu briêst, li. brandùs "плотный, толстый, крѣпкiй."

Avots: ME I, 343

bruôžs,

1): tupeņi pēc lieta palikuši bruožāki Saikava. viņam vajadzēja dzert tuo bruožākuo glāzi ebenda. Adv. bruôži "briedīgi" Saikava: runkuļi smagi b. aug; ‡

2) nahrhaft
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 248