brucêt, - ēju, fact. zu brukt, brühen,abbrühen: cūkas Freisiņ.

Avots: ME I, 338

brucêt, ‡

2) (an etwas Hartem) reiben, scheuern:
b. drēbes, grāmatas, jaunus zābakus Siuxt n. Fil. mat. 67.

Avots: EH I, 244