brucekls

[bruce̦kls Wessen, ein unordentlich gekleideter Mensch.]

Avots: ME I, 338


brucekls

bruce̦kls, ‡

2) = bruceklis 1 Dunika, Grob., Kal., OB., Rutzau: sabrucināja tuo (= izkapti) ar smilšuotu bruce̦klu Janš. Mežv. ļ. I, 175.

Avots: EH I, 244