būris
bũris [Nigr.;li.
būrys "Menge"], die Menge, der Haufe: apgūlies lielā paparkšu būrī LP. VII, 1277.
dzīvuot draudzīgi visi vienā burītī Jauns. Druva I, 388.
būrīšuos un pulciņuos Janš.
divi puiši sapulcina katrs savu kāzinieku būri RKr. XVI, 252.
buris meitu RKr. XVI, 124.
Zu būra.Avots: ME I,
358
būris
I bũris: auch Dunika:
izmē̦rcē̦tus kaņe̦pājus saslien būrīšuos, lai taluo AP.
Avots: EH I,
257
būris
‡
II bũris,
1) ein Vogelbauer U. u. a.;
2) ein Zelt Golg.;
ein schlecht gebauter Anbau wo der Wind durchblasen kann (mit
ù 2 ) Saikava
("= bū-cenis"); ein Bretterverschlag für Schweine am Ende des laĩdars AP.;
skuju bũris AP.,
= slietenis 1;
eine Laubhütte Lis. (mit
ù 2 );
žagaru būrī (Var.:
būdā) BW. 21285, 1.
Aus mnd. bûr "Bauer, Gehäuse".Avots: EH I,
257
būris
‡
III bũris AP.,
ein Gestell aus 3-4 ästigen Pfählen (žepeŗi), worauf Getreide, Klee, Erbsen getrocknet werden: duošu ... rudenī būrī graudus palasīt BW. 15614, 2 var.
Identisch mit būris I?Avots: EH I,
257