burzīgs

I burzîgs, ausgelassen, wild: burzīgas dzīŗas, ein wüstes Zechgelae Pūrs I, 112; burzīga cīņa, heftiger, wilder Kampf I, 117.

Avots: ME I, 356


burzīgs

[II bur̂zîgs 2 Ruj., Salis, sich leicht zerknitternd: burzīga drēbe.]

Avots: ME I, 356


burzīgs

II bur̂zîgs 2 : auch (mit ur̂) AP.

Avots: EH I, 256