I burzulis, bur̂zums ² [Salis, Ruj.], das Gewühl, das Treiben, der Strudel: viņš skatījās dancuotāju burzulī Purap. tālu nuo pasaules burzuma B. Vēstn.

Avots: ME I, 356

I burzulis: kad bija tie bur̂zuļ[a] ² laiki (unruhige, Kriegs-, Revolutionszeiten), tad gan bija bailīgi Strasden.

Avots: EH I, 256

[II bur̂zulis Ruj., = bũzis.]

Avots: ME I, 356