[I buģis, ein Gefäss zum Salzstossen Schlampen; vgl. buķis.]

Avots: ME I, 346

II buģis, ein des Antreibens, des Ermunters bedürftiger Mensch, einer, der ärgerlich, übelgelaunt ist: viņš jau tāds buģis, nevar viņa izbudzīt, ne laipna vārda dzirdēt Lub., Fest.

Avots: ME I, 346