budzît [C., Kreuzb.], Spr., = budît. [Vgl. būdzīt.]

Avots: ME I, 345

budzît: unablässig antreiben Festen, Saikava: šās mani vienā budzīšanā budzī, lai es ejus uz mežu Saikava.

Avots: EH I, 249