Paplašinātā meklēšana

àizcitsvètdìenu od. àizcitu svètdìenu, den nachnächsten Sonntag. Ebenso àizcitu gadu, nedē ļu u. a.

Avots: ME I, 21

‡ àizdìedelêt, sich herumtreibend, bummelnd fort-, hingehen: sliņķis nez kur aizdiedelējis.

Avots: EH I, 19

‡ àizviņdìe, vorgestern Orellen n. FBR. XI, 43, Lenzenhof u. a.. (mit -dien ) Nitau u. a. In Allendorf unterscheide man aiz˙viņdien "vorgestern" von aizviņdien (mit betontem aiz- ) "vor einigen Tagen".

Avots: EH I, 63

‡ apdìedelêt, bettelnd durchstréifen: a. visu apkaimi.

Avots: EH I, 77

‡ atdìedelêt, sich umhertreibend hergeraten Bauske: viņš atkal te atdiedelējis. Refl. -tiês, Stenden, = ‡ atdìedelêt.

Avots: EH I, 139

atdìevuôtiês,

1) Abschied nehmen, Adieu sagen:
mēs atdievuojamies līdz drīzai satikšanai JR. IV, 34;

2) Gott anrufend in Abrede stellen:
viņš atdievuojās, ka nee̦suot zagļa redzējis A. X, I, 529.

Avots: ME I, 154

‡ *bal˜tdìena, in der Verbind. šuo baltdienu Janš. Bandavā I, 363, = šùobal˜tdien.

Avots: EH I, 202

bezdìevĩba, die Gottlosigkeit.

Avots: ME I, 283

bezdìevîgs, gottlos: bezdievīgi cilvē̦ki, darbi.

Avots: ME I, 283

bezdìevis: meties, b. (Var.: nedievis), tē̦rauda krustu...! BW. 18821 var.

Avots: EH I, 214

bezdìevis, f. -e (li. bediẽvis, -ė), auch bezdievnieks, der Gottlose, Atheist: bezdievis trieca atkal savus ve̦rgus rijā kult LP. VII, 110. daži ļaudis turēja viņu par bezdievnieku Kaudz. M.

Avots: ME I, 283

ce̦tur̃tdìena: te trešdiena, c. BW. 973.

Avots: EH I, 267

ce̦tur̃tdìena, der Donnerstag. lielā od. zaļā c., der Gründonnerstag.

Avots: ME I, 376

dar̂bdìena: darbdienās ganuos gāju BW. 714 var.

Avots: EH I, 307

dar̂bdìena od. dar̂badìena, der Werktag.

Avots: ME I, 438

‡ dar̂budìen, Adv., werktags Linden: d. varē̦tu iet ganuos, bet svētdien ne.

Avots: EH I, 308

daũdzdìevĩba, Vielgötterei.

Avots: ME I, 443

de̦ramdìena (unter derêt 2): auch Bers., Salis.

Avots: EH I, 316

dìecêt ² : auch Kaltenbr.

Avots: EH I, 326

‡ dìecības ² Kaltenbr., = dīcības, klaušas.

Avots: EH I, 326

‡ dìecinieks ² Kaltenbr., = dĩcinieks 1; šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.

Avots: EH I, 326

I dìedelêt, ‡

2) faulenzen
(mit iê ² ) NB.; ohne Arbeit leben Stom. ‡ Refl. -tiês Pas. V, 213; = dìedelêt I 1.

Avots: EH I, 326

dìedelis: ein Bummler, Faulpelz AP.; tāds d. nuo cilvē̦ka! Dond. diedeļam, visu kruogu dzē̦rājam BW. 16806, 2. neduošu... diedeļiem (Var.: neveikļiem, netikļiem, smurguļiem) 6228, 5 var.

Avots: EH I, 326

dìedelnieks (unter dìedelis): šādi, tādi diedelnieki BW., 6371. kuo tu dzersi, diedelnieks (Var.: plikadīda) 19934, 1; ein Faulpelz (mit iê ² ) NB.

Avots: EH I, 326

dìekai ² (unter dìeks ² I), ‡

2) müssig
Auleja: d. sēdēt.

Avots: EH I, 326

I dìeks ² : auch (leer; müssig) Kaltenbr., (leer) Lixna; loc. s. dìekā ² Kaltenbr., "= tukšā, bez ve̦zuma, bez darba".

Avots: EH I, 327

dìemžẽ̦l (dimžẽ̦l Dond.), leider: šuodien diemžẽ̦l nevaru jūs apciemuot. Aus dievam žē̦l (so noch BW. 21160).

Avots: ME I, 481

‡ dìen ² Auleja, Linden, am Tage.

Avots: EH I, 327

dìena: līdz dienai, bis zum Morgengrauen Pas. IX, 320. arī es dienas (ehemals, in der Jugend Dunika) gāju caur sidraba birzi Janš. Apskats 1902, S. 18. dienas vējš Sauken, der Südwind. dìenas gaisma, Tageslicht. dienas zaglis, ein Tagedieb. puķes zied kâ diena Linden in Kurl., die Blumen blühen sehr schön, slima d. (= slimība) auch Sonnaxt. krista d. Mahlup, der Himmelfahrtstag. ziêdu d., auch der Donnerstag nach Pfingsten Saikava. voi munas dieniņas! (Ausruf der Verwunderung) Sonnaxt.

Avots: EH I, 327

dìena, der Tag;

1) diena aust, der Tag bricht an;
diena iet, nāk vakarā, der Tag geht zu Ende; dienas, der Frohndienst: dienās iet, den Frohndienst verrichten. muižas birku saukuši par dienu dzēšamuo kuoku. dienu dzēst bijis jāiet pāri reizes pa mēnesi Etn. IV, 148. dienas duot Kaudz. M. 73. Der Pl. dienas = mūžs, das Leben: viņa rūpējas līdz savu dienu galam. katram patīk cita dienas. pati (māte zina) sievas dlenas, sūta mani tautiņās. Adjektivische und genitivische Bestimmungen: baltas un nebaltas dienas, glückliche und unglückliche Tage. viņš visu savu mūžu nebaltas dienas vien piedzīvuojis. vēl šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag. garā diena, ein Mensch, der langsam spricht und saumselig ist, der Zauderer, Saumselige: kad gan tu, garā diena, tuo paspēsi? grūta od. sūra diena, schwere, bittere Zeit; jaunas od. jaunības dienas, die Jugend; ve̦cas od. ve̦cuma dienas, das Alter: kas māsai maizi duos ve̦cajās dieniņās? laba diena, ein glücklicher Tag: man pašam labas dienas; kas manam kumeļam? kāda nu laba diena zem kunga pātagas dzīvuot. iebāzi labas dienas kulē, ka neizkrīt! labu dienu duot, guten Tag sagen, grüssen; ar labu dienu, adieu, lebe wohll tē̦vs tev sūta (od. saka) daudz (od. simtu)labu dienu, der Vater lässt dich herzlich grüssen. aiznesi matei labas dienas, grüsse die Mutter. ļauna diena, das böse Geschick, im VL. als Person gefasst: tâ nuočīkst ļauna diena zem kumeļa kājiņām BW. 13928. vieglas dienas, leichte Tage, leichtes Leben. liela diena, heller, lichter Tag: liela diena bij jau laukā, kad es uzcēluos; dazu der Gegensatz maza dienas gaisma: ar mazu dienu klupsim pie darba. de̦rama od. līgstama d., der Verdingungstag; dzimstamā (piedze̦mamā) d., der Geburtstag, mirstama (nuomirstama) d., der Todestag; tautās ejamā diena, der Tag, an welchem die junge Frau das elterliche Haus verlässt BW. 1174; debess braucamā od. liela krusta diena, der Himmelfahrtstag; lūdzamā diena, der Busstag. šuodien laba pļaujama, siena žāvējama diena. bẽ̦du dienas, kummervolle, unglückliche Tage. kalpu diena = de̦ramdiena Walk n. Etn. III, 170. kungu dienas, herrliche Tage: lai vērsis bauduot tās kungu dienas, kuras zirgs nepratis paturēt Etn. 111, 64. kustuoņu diena, s. kustuonis. maizes diena, Fronleichnamstag; maizes od. ziedu d., der 4. Juni Etn. II, 181. meitas (od. -u), puiša (od. -u) dienas. pastara diena. puosta dlena, der Unglückstag: vai ta nav puosta diena! prieka, slinkuma d.: ar laiku sāk apnikt slinkuma dienas LP. IV, 70. suņu dienas,

a) schwere Zeit, gemeines Leben:
kam viņa bija laba, tie nedzīvuoja suņu dienu MWM. II, 903;

b) die Sommerferien:
pa suņu dienām skuolas slē̦gtas. slima diena, die Krankheit Ahs.; vārda diena, der Namenstag; dieva dienas, = veļu laiks, die Geisterzeit; sveču d., Lichtmess (2 Febr.); budeļu, pe̦lnu, skulduru d., der Aschermittwoch; Jāņu d., der Johannistag; Jurģu od. Usiņa d., Georgi; meteņu od. vastlāvju d., der Fastnachttag; Simjūdu d., 28. Okt. RKr. VII, 42. pavasaris iesākas ar Mār,as dienu (25. März), vasara ar lapu dienu (1. Mai), rudens ar Annas dienu at(26. Juli) un ziema ar Miķeli (29. Sept.). Teņa od. cūkaušu od. kuņģu diena, 27. Jan.; uguns jeb Labrenča diena, d. 10. August; vēja diena, d. 2. Februar LP. Vll, 704; zvaigznes diena, der Epiphaniastag, 6. Jan. Im Ausruf nimmt diena die Adjektive balta, gr,ūta, sūra u. a. an: ak tu manu sūru dienu! Oft ohne Adjektiv, nur mit vorangehendem Possessivpronomen mans, wobei diena gew. die Deminutivform annimmt: ak tu manu dieniņu! Oft fehlt auch das Possessivpronomen mans, und in diesem Falle wird "dieniņ" promiscue mit "dieviņ" gebraucht: ai dieniņ (Var.: dieviņ), kuo darīšu BW. 13234. bet vai dieniņ, kur ragana pikta! LP. V, 245. ai dieniņu, tās briesmas Vll, 245. bet kuo tu dieniņ! Etn. II, 78;

2) als Zeitbestimmung,

a) im Akk.: mazs, mazs zirdziņš dienas, naktis (Var.: dienu, nakti) jājams RKr. VII, 1079; cauru od. visu dienu, visu auguošu dienu, visu cauru mīļu dieniņu strādāt, den ganzen Tag hindurch arbeiten; (citu dienu U., morgendes Tages); citu dienu pie tevis aiziešu, einen andern Tag komme ich zu dir; dienu mūžu, immer, stets, in negativen Sätzen: nimmer, niemals: te man tâ jāstāv dienu mužu; muļķim dienu mūžu laime; dienu mūžu tuo nebija redzējuši; ungew. dienu mūžam (st. -žu): viņš jau dienu mūžam tāds liels triecējs Alm. darbs te dienu mūžam diezgan A. XI, 471; nicht eben gew. auch die umgekehrte Wortstellung mūža dien(u): juo cilvē̦ks un daba,- mūža dien tie stāvēs viens pret uotru A. XI, 46; skumīga tā mūža dienu XI, 484; es tevi tak neredzēju ne mūža dienu Rainis. vienu dienu, einmal, eines Tages, viņu dienu od. viņdien, damals: vienu dienu dē̦ls aiziet pilsē̦tā papelnīties LP. IV, 86;

b) im Instr.: dienām od. caurām dienām apkārt vazāties, sich Tage lang umhertreiben;
dienām - dienām, manchen Tag manchen Tag: slimnieks dienām pastaigā, dienām atkal guļ; citām dienām, an anderen Tagen; šīm dienām, dieser Tage;

c) im Lok.: jaunas, ve̦cas dienas, in der Jugend, im Alter;
[ve̦cas dienas, vor Alters, vor Zeiten U.]; dienas, einst, mit der Zeit: tad ta būs dienas valdniece par savu vīru Etn. II, 23. kas tavs dē̦ls dienās par vīru iztaisījies! lai dievs tev viņā dienā (am jüngsten Tage) pasniedz savu žē̦lastību! Kaudz. M.;

d) abhängig von Präp.: lai tautas negāja bez dienas (vor Tagesanbruch)
sē̦ta BW. 19004. [ar dienām U., mit der Zeit]. rītā agri līdz ar dienu (beim Tagesanbruch) ciršu zaļu uozuoliņu 1680. lai varēju līdz dieniņu meitu māti bildināt 13935. līdz lielal dienai gulēt. nuo jaunām, mazām, bē̦rnu dienām; in sehr vielen Gegenden noch: nuo mazu, jaunu dienu, von Kindheit, Jugend auf; nuo būtu dienu, seit jeher Grünhof. nuo šīs dienas, nuo dienas diena, dienu diena od. diendiena, von Tag zu Tag, fortwährend: pils mūri pacēlās dienu nuo dienas augstāki LP. VII, 375. tâ tas gāja dienu dienā Latv. diendiena tâ˙pat kâ šuodlen A. XII, 337. dien(a) pa od. pakaļ dienai, einen Tag nach dem anderen. ne pie dienas, keineswegs, auf keine Weise: meita gribēja iet zaļumu ballē, bet māte ne pie dienas, aber die Mutter wollte davon nichts hören Grünh.; dien' pie dienas vairāk, mit jedem Tage mehr: tie dien pie dienas (gew. juo dienas juo vairāk) ejuot vairāk pazušanā Etn. IV, 141. kādas dienas vē̦lāk, nach einigen Tagen;

3) Sprw.: kad tik diena vakarā, mūžs ve̦cumā! sagt man von einem Faulen. tava diena, mana nakts, sagt der Arbeiter.
katrai dienai sava nakts. kas guļ dienam, skraida naktīm. ik dienas mate raušus nece̦p. vai vienai dlenai. vajaga? nezin ne˙ka ne nuo dienas, ne nakts;

4) [sieva savās dienās nuomira, starb im Wochenbette
U.; diena vest, an den Tag bringen U. (Germanismus?); laika dienas Bers., Tage, an denen ein Zeitabschnitt beginnt oder zu Ende geht (so z. B. der Martini-, Michaelis- od. Johannistag): uz laika dienām viņš brūvējis alu Upīte Medn. laiki. - Zu li. dienà (acc. s. diēną), apr. (acc. s.) deinnn, aksl. dьnь, ai. dina-m "Tag", got. sinteins "täglich", ir. denus "spatium temporis", la. nundinae "der an jedem neunten Tag gehaltene Markt", vgl. Reichelt KZ. XXXIX, 49.]

Avots: ME I, 480, 481

‡ dìenaste ² Linden in Kurl., der Kriegsdienst; diẽnaste oder diẽnasta Perkunen, = diẽnasts.

Avots: EH I, 327

dìenasvidus od. dienas vidus,dienavidus, auch dienavidis N.-Schwnb., dìenvidus, diensvids, der Mittag, das Mittagschläfchen: tautu meita, dze̦ltainīte, liepās gul dienavidu (Var.: dienas vidu ) BW. 13545; 8967; dienasvidus laiks, die Mittagszeit; pakrist dienasvidū, sich zu einem kleinen Mittagschläfchen hinlegen; auch im Pl.: dienasviduos un pusnaktīs. Loc. s. dienvidī Plūd. Llv. II, 350.

Avots: ME I, 482

‡ dìenaudā ² (loc. s.) Gr.-Buscnn. n. FBR. XII, 67, = dienasvidū; der nom. dienauds ² wird aus Lubn. mitgeteilt. Vgl. den acc. dienaudu unter diensvidus.

Avots: EH I, 327

‡ dìenavids ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Pilda n. FBR. Xlll, 98, Lubn., = dienasvidus.

Avots: EH I, 327

dìendā`rziš <sup>2</sup> (unter diendā`rzs): auch Skaista n. FBR. XV, 40, Warkl. n. FBR. XI, 105.

Avots: EH I, 327

dìendā`rzs: auch (mit ìe <sup>2</sup> und ā` ² ) Zvirgzdine; ein Viehgaden, der ein Jahr als solcher, das andere Jahr als Gemüsegarten benutzt wird (mit iê ² und â ² ) Salis.

Avots: EH I, 327

dìendā`rzs, [diendārzis Warkh. (li. diendaržis )], Viehhürde im Freien Oberl. Gew. laidars.

Avots: ME I, 482

dìendìenā, von Tag zu Tag, fortwährend.

Avots: ME I, 483

dìendusa: apgulās māmuliņa visu mūžu diendusā (den Todesschlaf) BW. 4455, 1.

Avots: EH I, 327

dìendusa, auch dìendusis, der Mittagsschlaf: es gulēju diendusiņu; atkrist, nuolikties diendusā (-sī).

Avots: ME I, 483

dìendusis (unter dìendusa): gulēja diendusi BW. 14375.

Avots: EH I, 327

dìenenieks: dienenieki un dienenieces Janš. Dzimtene I ² , 346.

Avots: EH I, 327

dìenenieks, [auf bestimmte Tage gestellter Arbeiter U.]; auf Tageslohn gestellter Arbeiter: dienenieki ik˙rītus atnāk pie darha un ik˙vakarus, saņe̦mdami savu dienas algu, aiziet.

Avots: ME I, 483

‡ dìengrãmata,* das Tagebuch Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 180 f.

Avots: EH I, 327

dìeniškas ² (unter dienišķis): auch Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine, Pas. XI, 369.

Avots: EH I, 327

‡ dìeniškât ² Auleja, Pilda, Zvirgzdine, die dìeniškas ² essen.

Avots: EH I, 327

dìenišķs, dìenišķîgs, täglich: mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! ar muokām viņš dienišķuo ē̦d. vecenīte nuoplēšas ar darbiem un raizēm dēļ dienišķas MWM. VIII, 592. [Ein Adverb in der Bedeutung "täglich" Passio v. J. 1587: es essme deniske py yums ssedeis.]

Avots: ME I, 483

[dìenuonis ² N. - Schwaneb. "ein Tagelöhner": šuogad tē̦vs neņe̦m ne˙viena dienuoņa.]

Avots: ME I, 483

dìensvidus, acc. s. diensud Wensau, der Mittag; Akk. s. dienudi: zâlē izstiepies gulēt dienudi Etn. I, 120; Akk. s. dienaudu BW. 14369, 5.

Avots: ME I, 483

‡ dìenuds ² (gen. d-da, acc. d-di!) oder dienudo Mahlup, der Süden. Vgl. den acc. dienudi unter diensvidus.

Avots: EH I, 327

dìenvidâk, Adv., süducner Melnalksnis Mazsalaca 39.

Avots: EH I, 327

dìenvidnieks,

1) der Mittagsschläfer:
dienvidnieki bija izgulējušies;

2) der Südländer.

Avots: ME I, 483

dìenvidus, auch dienvidis N. - Schwanb.: der Mittag, die Mittagsruhe, der Süden: tas likās dienvidu (-i) gulēt. rītuos skani, vakaruos, dienvižuos (dienviduos) neskanēji BW. 425; pret dienvidiem, dienvižiem, gegen Süden.

Avots: ME I, 483

dìenvidvējš, der Südwind.

Avots: ME I, 483

dìenvidzeme, der Süden: dienvidzemju gaiss, die südliche Luft; die Luft der im Süden gelegenen Länder.

Avots: ME I, 483

‡ dìepalìgs ² Erlaa n. FBR. XIV. 122. = dievpalīgs.

Avots: EH I, 327

dìevājs ² ,

1): glücklich
Auleja: dievāja stunda.

Avots: EH I, 328

[dìevājs ^2,

1) = dievuojs: duod, dieveņ, dievājam, ne kādam skaudējam! BW. 32830, 1; diêvājs ² Nigr. "fromm";

2) "= dievkuociņš" Butzkowsky.]

Avots: ME I, 484

[dìevânis um Walk "ein alter, frommer Mensch".]

Avots: ME I, 484

dìevâzītis,

1) Bekassine (ascalopax gallinago)
RKr. VIII, 97;

2) der Storch
Aps.;

[3) = dievsunītis 1 Golgowsky].

Avots: ME I, 484

dìevbijĩba, Gottesfurcht: dievbijība visu gudrību sākums.

Avots: ME I, 484

dìevbijîgs, gottesfürchtig, fromm: dē̦ls viņai bijis dievbijīgs.

Avots: ME I, 484

dìevdìena, Allerheiligentag U.

Avots: ME I, 484

dìevduôts,

1) hinzuzufügen: untauglich (von Gegenständen).

Avots: EH I, 328

dìevduôts, dìeva duots,

1) schwachsinnig:
tas ir tik tāds dievduots cilvēciņš;

2) gottgesandt:
dievduots dzejnieks MWM. VIII, 819;

3) erwünscht, nach dem Sinn:
dieva duots LP. VI, 516.

Avots: ME I, 484

dìevdziêsma od. dieva dziêsma, geistliches Lied, Kirchenlied: Pāvils dziedāja dieva dziesmas Apost. 16, 25. mana sieva driķus malus dieva dziesmas dziedādama.

Avots: ME I, 484

dìeve (li. dievė˜), die Göttin.

Avots: ME I, 484

dìeveklis, [dìevêklis C.], der Götze: viņu dievekļi ir sudrabs un ze̦lts Psalm. 115, 4.

Avots: ME I, 484

‡ dìevere AP., eine gewisse Verwandte; in Sessw. bedeute es die Frau des Bruders.

Avots: EH I, 328

dìevgalˆdnieks, der Kommunikant, Abendmahlsgenosse: mācītājs svētī dievgaldniekus.

Avots: ME I, 484

dìevgalˆds: dievgaldiņa slaucītāja BW. 33685.

Avots: EH I, 328

dìevgalˆds, der Gottestisch, Altar, das Abendmahl: pie dievgalda iet, zum Abendmahl gehen; dievgalda mācībā iet.

Avots: ME I, 484

dìevgùosniņa: vgl. r. божья коровушка dass.

Avots: EH I, 328

dìevgùosniņa, coccinella septempunctata Tals. n. Birsm., [Weinsch., Annenburg].

Avots: ME I, 484

dìevĩba ,* der Gottheit: vis˙pirms interesējās par pašu dievību MWM. VIII, 874.

Avots: ME I, 485

dìeviẽte, die Göttin.

Avots: ME I, 485

dìevîgs, göttlich, herrlich: aizver elles vārtus, atver dievīgus vārtus Br. 72. nāc dievīga vaiņagā! BW. 14771. [duod, dieveņ, dievīgam! BW. 32830, 1 var.] es dievīga malējiņa: vienu sieciņu samalu, - pāri bira dzirnaviņas BW. 8062, 3 var.

Avots: ME I, 485

dìevinât, tr., vergöttern, wie Götter ehren: atruodama zalkšu dievināšana LP. VII, 1267. viņa druošība man patika, un es dievināju viņu Purap.

Avots: ME I, 484

dìeviņš,

2): die˙viņ (= labi), ka atnāci: būs palīgs Saikava; ‡

4) der Spiegel (scherzweise)
Planhof u. a.

Avots: EH I, 328

dìeviņš, Demin. von dievs,

1) der Götze;
dieviņi, die verstorbenen Geister: Jurģuos baruoja pie ve̦ciem kuokiem un akmeņiem dieviņus. liek dieviņus pieminēt BW. 13646, 14; fem. dieviņa U., die Göttin (aus dem VL.);

2) in Ausrufen:
dieviņ augstais! dieviņ, tētiņ! dieviņ, tu tētiņ! dieviņ augstais, tētiņ žēlīgais! Ach Gott! - bet kur tu dieviņ! Ausruf beim Eintritt des Gegenteils von dem Erwarteten: kalnagāzējs palika mājās; bet kur tu dieviņ! vīrs dabūja sukas;

3) tas nu viņam bij dieviņ od. juo dieviņ, das war ihm nach dem Sinn
Grünh. dē̦liem juo dieviņ LP. VI, 739.

Kļūdu labojums:
die verstorbener Geister = die Geister der Verstorbenen

Avots: ME I, 484, 485

dìevišķĩba ,* Göttlickeit Stari II, 983.

Avots: ME I, 485

dìevkal˜puõjums, der Gottesdienst: dievkalpuojumu traucēt. dievkalpuojamais laiks, die Zeit des Gottesdienstes: svētdienās pa dievkalpuojamuo laiku ve̦lns stāv baznīcā LP. VII, 1168.

Kļūdu labojums:
VII,1168 = VII, 68

Avots: ME I, 485

dìevkùociņš: (gen. plur.) zaļaju dievkuociņu BW. 5810, 1.

Avots: EH I, 328

dìevkùociņš, dìevakuoks, die Eberraute (artemisia abrotanum): kliņģerītes, dievkuociņus, tuos paliku pagalvī. tâ izdēdējis, kâ dievakuoks Etn. IV, 40.

Avots: ME I, 485

dìevkrēsliņš, sonnenwendige Wolfsmilch (euphorbia helioscopia) RKr. II, 71.

Avots: ME I, 485

dìevmàize, die Oblate beim Abendmahle: nuo kviešiem dievmaizīte BW. 28337.

Avots: ME I, 485

dìevmãte od. dievu mãte, Gottesmutter.

Avots: ME I, 485

‡ dìevmeîtiņa, Beiname des Marienkäfers im VL.: mārietiņa d. BW. 33685.

Avots: EH I, 328

dìevnams, Gotteshaus, der Tempel, die Kirche.

Avots: ME I, 485

[II dìevuots ² Mar. "seltsam, wundersam, eigentümlich".]

Avots: ME I, 487

‡ dìevuôzuols, eine göttliche Eicne (?): dievuozuolu (Var.: ze̦ltuozuolu) dēdināt BW. 33627, 5 var.

Avots: EH I, 328

dìevpaļãvĩba, Gottvertrauen Vēr. I, 1283.

Avots: ME I, 485

dìevpalĩgs: labrītiņš, d. BW. 3029, 3 var. dievam devu dievpalīgu, Laimiņai labu rītu 7996, 4.

Avots: EH I, 328

dìevpalĩgs, der Gruss"Gott helfe": dievpalīgu duot, paduot, grüssen mit dem Grusse"Gott helfe" (dievs palīdz); dievpalīgu atņemt, saņemt, diesen Gruss erwiedern (mit paldies, d. i. palīdz dievs!); saduoties dievpalīgus, einander mit dem Grusse"Gott helfe"begrüssen: dē̦ls tā˙pat, kâ ar pirmām meitām, sadevās dievpalīgus LP. VI, 536.

Avots: ME I, 485

‡ dìevradzĩte, die Wahrsagedn: zĩle liela d. (Var.: paraguone) BW. 2581, 1.

Avots: EH I, 328

dìevredzis, ‡

2) ein grosser Betbruder, der wirklich fromm erscheint
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 328

dìevredzis, auch dìevreģis, der Seher, der Wahrsager, der Zauberer: viens dievredzis (pareģis, burvis) zināja vienā kuldā naudas puodu Etn. IV, 128. dievredzīte, beliebtes Epitheton der Meise im Volksliede, seltener des Kuckuks: zīle liela dievredzīte, sava gala nepare̦dz Etn. II, 172. dze̦guzīte dievredzīte BW. 9578.

Avots: ME I, 485

dìevruociņa, geflecktes Knabenkraut (orchis maculata); auch dievaķe̦pas genannt n. Konv. ² 677.

Avots: ME I, 485

dìevs, ‡

3) "= dievsunĩtis" Wessen.

Avots: EH I, 328

dìevs, Vok. diev, dievs, dieviņ, dievu BW. 7507, 15735 (ai dievu, dievu! 13282, 3),

1) der Himmel:
saule nuoiet dievu [Serbigal] od. dievā Wilkenh., Salis, die Sonne geht unter am Himmel; līdz vakaram, kad saule dievā Mag. XX, 3, 74; nav saulīte dievā gāj'si BW. 8705; nach Mag. XX, 3, 69 sagt man auch iet pie dieva; [die Verbindung pie dieva und estn. päiw lät jumalahe (zu jumal "Gott")"die Sonne geht unter" zeigen deutlich, dass le. dievs in der Verbindung saule iet dievu od. dievā "Gott" und nicht"der Himmel"ist];

2) Gott (als Personifikation des Himmels und
dieva dē̦li, Gottes Söhne, als Personif. der Himmelserscheinungen). Unzählige sprich-wörtliche Redensarten, von denen wir einige, nach den Kasus geordnet, folgen lassen:

a) Vok. kur, dievs, tu tāds cēlies, kur ne! kas, dievs, tur meža malā laistās un mirdz dievs, pasargi mani nuo drauga! nuo ienaidnieka pats atsargāšuos;

b) Nom. (lai) dievs duod! Gott gebe!
dievs palīdz! Gott helfe! (Begrüssungsworte.) dievs suodi! Gott strafe! bei meiner Seele! kad nebūs labi, tad lai dievs žēlīgs od. žē̦luo! tikkuo lācis ilksēs, dē̦ls uz mucām - un tas nebij dievs tē̦vs (und ehe man sich's versah) - jau mājā LP. VI,, 392. tas pats dievs tur, tas te. vai tur tev būs labais dievs! Wirst du dort Glück haben? tu labi zini, kāds dievs ar gājējiem, was man für eine Plage mit den Dienstboten hat. bet trešā dienā tas pats dievs (dieselbe Geschichte) ganībās: puika stabulē un aitas le̦c LP. IV, 222. tai ar viņas salduo mēli bij tas pats dievs Alm. vai tad tagad Liepiņam citāds dievs? Apsk. I, 355. nu ir dievs un miers! Nun ist der langvermisste Friede da! puišam (mantas) mantu dievs un gan (Var.: dievs un gana, dievs in gana, dievs ir gan) BW. 15354, 3430, der Bursche hat genug (gew. die(v)sgan) Vermögen. viens dievs, uotrs ve̦lns, ta tad būs pāris spaiņu, sagt man, wenn ein Guter mit einem Bösen in Berührung kommt Etn. II, 188. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš. dievs uz mēles od. mutē, ve̦lns sirdī. kâ dievs duos, tâ būs. ja dievs duos, tad ve̦lns neraus. kas man duod, tas mans dievs; kas man ņe̦m, tas mans ve̦lns. dievs duod, dievs ņe̦m. dievs lai tev tuo atmaksā viņā saulē. Scherzhaft: dievs lai tevi ierauga pa mazuo luodziņu un pa lieluo lai izsviež ārā. dievs nav mazais bē̦rns - zina, kuo dara. gan jau dievs palīdzēs. meža dievs, der Wolf Plūd. Llv. 49;

c) Gen. dieva vārds! man nav jāme̦luo, bei Gott!
viņš guļ kâ dieva ausī. In vielen genitivischen Verbindungen erscheint Gott als Urheber od. Besitzer, wo der Begriff des Urhebers vielfach verblasst ist: dieva dāvana, Gottes Gabe, das Brot, die Speise; uzklāj baltu galdautiņu, uzliek dieva mielastiņu BW. 13646; dieva pasaule, dieva zemīte; dieva dē̦li, Gottes Söhne:

a) mythologische Personen;

b) (scherzhaft) Zigeuner.
tā bij dieva augsta laime BW. 15545, 1. dieva laime, ka nav aci ķēris, šuodien jauks dieva laiciņš. Anders, mit noch deutlichem Begriffe des Besitzers: svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. ² 149. dieva dienas, die Geisterzeit. katru deva naksniņu rijā ienākuot jaunskungs LP. VI, 60. labības tur dieva svētība. tas dieva tiesa, das ist wirklich wahr. vilkacis aizgāja kâ dieva dūmi Etn. II, 86. vai tu duomā, ka tur būs dieva guods. dieva kauts, euphemistisch: krepiert; dieva zāles, Unkraut, das ohne Menschenzutun Wachsende; dieva zuosis [BW. 2629], wilde Gänse, die keinem gehören U.; [dieva vērši BW. 2221, wilde Stiere; dieva suns BW. 30166, der Wolf];

d) Dat. labāk dievam, nekā ve̦lnam. dievam žē̦l (> diemžē̦l) Ltd. 2271, leider (Gottes).
kādu dievam trūkst, tādu ve̦lnam diezgan. dievam tiesa, es ist wahr BW. 21798, 5. paldies dievu dieviņam! BW. 20039;

e) Akk. dievu lūdz, elli grābsta. tu gan nevari savu dievu mežā dzīt, sagt man zu einem, der über sein Los nicht zu klagen hat.
nedzeni dievu kuokā. dievus lūgt LP. VII, 349. [dievu lūgt par tevi likšu katuoļu baznīcā, sagt man zu jemand, dem man Schlechtes wünscht];

f) Lok. kâ dievuos (Var.: labi, ka dievs) pataupīju pē̦rnuo salmu kauģelīti BW. 19312;

g) abhängig von Präp.: lai (puiši) lauzīja (kājas) ar dieviem, tik˙pat manis nedabūs BW. 5411, 8 var. ar dievu, adieu, lebe wohl!
ar dievu sāci, ar dievu beidzi. ej ar dievu, skrej ar vēju! izglābties tikai tâ ar dievu uz pusēm (nach dem russ. с богом пополом) nuo nelaimes. dieva dēļ od. nuo dieva puses, um Gottes willen. neticu, vai pie dieva kļūsi, ich zweifele an dem Erfolge deines Unternehmens. stāties, būt dieva priekšā, sterben, gestorben sein. Zu li. diẽvas, apr. deiw(a)s, ai. dēvá-h, "Gott", [la. dīvus "göttlich", an. tívar "Götter", ir. dia "Gott" u. a., s. Walde Wrtb. ² 230 unter deus und Reichelt KZ. XXXIX, 49; nach le. dieva zuosis "wilde Gänse" u. a. zu urteilen, hierher auch slav. divģjģ "wild"].

Kļūdu labojums:
2 d: BW. 20039 = BW.20039 ¹

Avots: ME I, 485, 486

dìevsgan, s. diezgan.

Avots: ME I, 486

dìevsunĩtis, ‡

3) die Kirchenglocke (in Rätseln).

Avots: EH I, 328

dìevsunĩtis,

[1) dìeva sunītis C., Bers., Mar., eine haarige und buntfarbige, schwarzgelbe Raupe
(auch saules tārpiņš genannt) Weinsch., Nieder- Kurl., Schwanb., Nitau, Daiben, Kokn., Jürgensburg, Bers.;

2) ein kleiner, roter Käfer
Ruhental, Hasenpot].

Avots: ME I, 486, 487

dìevticîgs, gläubig, fromm: dievticīgi ļaudis, cilvē̦ki.

Avots: ME I, 487

dìevtìesîgs, einfältig: dievtiesīga muļķīte NWM. X, 484, sirds II, 468.

Kļūdu labojums:
NWM = MWM

Avots: ME I, 487

dìevuiôtiês, beteuern, schwören, feierlich versprechen: uozuoliņš dievuojās saulei saknes nerādīt. tas dievuojas tik+pat kâ žīds pie krusta Etn. IV, 121. puisis gan dievuojies, gan liedzies, bet šie neticējuši LP. IV, 207.

Avots: ME I, 487

dìevvā`rdlaĩks od. dìevvā`rdu laĩks, die Zeit des Gottesdienstes.

Avots: ME I, 487

dìevvā`rdnieks,

1) einer, der gern Gotteswort anhört, am Gottesdienste teilnimmt, der Kirchenbesucher:
viņš bija liels dievvārdnieks Aps. pie baznīcas bij sanākuši daudz dievvārdnieku;

2) einer, der Gottesdienst, Gebete abzuhalten hat:
Salmam nepatika dievvārdnieka amats Skuju Fr.

Avots: ME I, 487

dìevvā`rds,

1): ticiet mani, neticiet, - dievvārdiņa neminēšu BW. 7367.

Avots: EH I, 328

dìevvā`rds od. dìeva vā`rds,

1) (in Beteuerungen) bei Gott:
nu˙dien, māte, kas dievvārds, es būšu kalpa līgaviņa BW. 6404;

2) Gotteswort, Gottesdienst:
dievvārdus nuoturēt, beigt. tu gan dievvārduos šuodien ne˙maz nebiji. citiem bija dievvārdiņi BW. 29452. pēc dievvārdiem, nach dem Gottesdienst; dievvārdu grāmata, ein geistliches Buch, ein Gebetbuch.

Kļūdu labojums:
2)Gotteswort = 2) dìevā`rdi, Gotteswort

Avots: ME I, 487

dìevvḕrsiņš, dìeva vḕrsiņš, der Holzbock (ein Insekt) U.

Avots: ME I, 487

‡ dìevzemĩte, göttliche Erde (?): māmiņa kalniņā, virsū pulka dievzemītes BW. 4142.

Avots: EH I, 328

dìevzir̂dziņš, dìeva zir̂dziņš, ein kleines, rotes Käferchen Etn. I, 109; uz ievainuojumiem de̦ruot uzlikt dieva zirdziņu jeb māriņu Etn. IV, 117.

Avots: ME I, 487

dìez, diezi, diezin (aus dievs zin), Gott weiss: diez, kad tē̦vs pārnāks. dìezin dievs tuo dieniņu, kad es ņemšu līgaviņu BW. 11082.

Avots: ME I, 487

[dìezins ² Mar. "jem., der häufig die Redensart die(v)s zin (Gott weiss) gebraucht".]

Avots: ME I, 487

‡. è̦lkdìevĩba* Abgötterei, Götzendienst.

Avots: EH I, 368

gaŗdìena (unter gaŗdienis),

1): auch Dunika; ‡

2) ein langer Tag:
lai gaļa stāv gardienai Pas. XI, 364.

Avots: EH I, 385

‡ ikdìen, Adv., jeden Tag, täglich A. Brigadere Skarbos vējos 68.

Avots: EH I, 429

ikdìenĩba ,* die Alltäglichkeit: vienmuļības arkls tâ apklāj tuo ikdienības pe̦lē̦kajām ve̦lē̦nām Vēr. II, 974.

Avots: ME I, 704

‡ ikdìenišķĩba,* = ikdìenĩba: augstāk par ikdienišķības nuotikumiem Janš. Dzimtene I ² , 59.

Avots: EH I, 429

‡ izdìecêt ² Kaltenbr., ausleeren: i. šķūni, trauku.

Avots: EH I, 443

‡ kâddìen, eines Tages: dzirdēju k. priekšistabā ... runājam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 144.

Avots: EH I, 598

kristdìena Etn. II, 179, = krastdiena.

Avots: ME II, 281

‡ kristdìene ² Sonnaxt, = kristdìena.

Avots: EH I, 655

krustdìena: Bergm. Saņ. spr. māc. (1795) 235, auch Linden in Kurl. (hier im Volksglauben mit dem Hagel, krusa, in Verbindung gebracht); krust(u)diena, Benennung der 2 Donnerstage vorHimmelfahrt (in einem handschriftl Vokabular): atbraukšuot... pa lieldienām vai krustadienu Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 193. pa pļavām var ganzt guovis līdz lielai krustadienai Frauenb. krustdienā vārdu liku pē̦rnajām telītēm BW. 32422, 4.

Avots: EH I, 660, 661

krustdìena od. krusta diena, der Himmelfahrtstag, oft näher bezeichnet durch lielā, zum Unterschiede von pirmā krustd., der Donnerstag 14 Tage vor Himmelfahrt, und vidēja krustd., der Donnerstag 8 Tage vor Himmelfahrt. debessbraukšanas dienu un divi ce̦turtdienas priekš tās nuosauc par krustdienām, pirmuo par mazuo, uotru par vidējuo un trešuo, pašu debessbraukšanas dienu, par lieluo krustdienu Etn. II, 178. priekš debessbraukšanas trīs nedēļas katru ce̦turtdienu nee̦suot tīrumā strādājuši; ja strādājuši, tad krusa nuositusi labību II, 179.

Avots: ME II, 288

[lab˙dìen (li. lãba, diẽna,) guten Tag!]

Avots: ME II, 395

labdìena: labdienas vietā Pas. XIII, 354, anstatt "guten Tag" zu sagen. netiku nuo viņa vaļā: viņš man deva gaŗu labdienu Smilt. "ich wurde ihn nicht los: er hielt mich lange auf mit seinem Gerede". aiznes tē̦vam labdienas (plur. t., einen Gruss )! Dunika.

Avots: EH I, 709

labdìena, der Gruss (eig. der gute Tag): labdienu duot, teikt, grüssen, guten Tag sagen; labdienu atņemt, saņemt, den Gruss erwidern. tuo re̦dzam vēl šuo lab˙dien (gew. baltu dien), das sehen wir noch heutzutage Walk.

Avots: ME II, 395

labdìendevẽjs, der Grüssende, wer "guten Tag" sagt LP. VI, 392.

Avots: ME II, 395

lìekdìena Lind. n. Mag. XIII, 2, 65, Neugut, st. lieldiena. Vgl. das damit identische liegdiena. [Mit dem k von r. вели́къ день dass.?]

Avots: ME II, 494

liẽldìena: ap lieldienu (lieldienās 32209 var.; 32251 ) šūpuojuos BW. 32209.

Avots: EH I, 754

liẽldìena, sehr oft der Plur., ein Demin. lieldienīte BW. 33290, Ostern: kas lieldienu pātagu vijuot, tas savā mūžā tuo vairs ruokā neņemšuot; lieldienas od. lieldienu svē̦tki, das Osterfest; pa lieldienām, zu Ostern; priekš lieldienas līdz pašiem lieldienas svē̦tkiem Etn. I, 73; pirmā, uotrā, trešā lieldienā, am ersten, zweiten, dritten Ostertage. [Gebildet wohl nach aruss. великъ день dass.]

Avots: ME II, 498

‡ lìeldìene ² Auleja, Bērzgale, Daudzese, Oknist, Sonnaxt, Zvlrgzdine, lìeldìenes ² Borchow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Sonnaxt, Ostern: lieldienē, kad dzied ... Pas. IV, 150 (aus Domopol). atiet lieldiene ..., ze̦lta uolas mē̦tādama BW. 32238.

Avots: EH I, 754

‡ mẽnešdìenas, die Menstruation Saikava.

Avots: EH I, 807

‡ nedìeks ² Kaltenbr., nicht leer, besetzt, eingenommen: ceplis n.

Avots: EH II, 11

nedìena, der Unglückstag: [piektdiena e̦suot nediena Tirs. n. K. Schiling v. J. 1832]; gew. der Plur. nedienas, das Unglück, Missgeschick: viņam uznākušas nedienas. nedienas ir ar tuo vīru Degl. mēs tev nedienās palīdzēsim LP. IV, 12. kad atveda vedekliņu, nedieniņas ieraudzīju BW. 23364. Als unwilliger Ausruf: ak rij tu tavas nedienas!

Avots: ME II, 711

‡ nedìevība, = nekrìetnĩba: pamanīja zvirbuļa nedievību Pas. XIII, 76.

Avots: EH II, 11

[nedìevs, ein böser Geist: kāds nedievs tad tam šādā laikā neduod miera! Janš. Dzmitene ² I, 116.]

Avots: ME II, 711

nùodìevâtiês (unter nùodievuôtiês ): nuodievādamies, ka tas viņa cirvis e̦suots Stend. Pas. un st. (1789), S. 85 (ähnlich Stobe 1797 I, S. 29).

Avots: EH II, 40

nu˙dìe, nu˙dìen, nu˙dìeniņ, nu˙dìena, bei Gott, wahrhaftig: citādi, nu˙die, mūs zibins nuospers. ja viņš man vienu duotu, nu˙dien, viņa meitu ņe̦mtu BW. 11560. nu˙dieniņ, tas man viena alga būs Druva I, 140. man šķiet, tev patīk viņš - nu˙diena I, 140. [nu˙dìe enthält wolh den gekürzten (die [v]) Vokativ von dievs "Gott", und nu˙dìen(iņ) dürfte daraus in Anlehnung an diena entstellt sein.]

Avots: ME II, 753

‡ ùotardìe Kaugershof, uõtardiê ² Frauenb. n. Fil. mat. 77, (am) Dienstag: katru uo. tirgus.

Avots: EH II, 744

ùotardìena ² : auch Fest., (mit uô ² ) AP., Roop.

Avots: EH II, 744

ùotardìena ² Sessw., ùotardìene ² Warkl., = ùotrdìena.

Avots: ME IV, 423

ùotardìene ² (unter ùotardìena ² ): auch Borchow, Kalupe, Lubn., Pilda, Skaista, Wessen.

Avots: EH II, 744

ùoterdìena ² : auch Heidenfeld.

Avots: EH II, 744

ùoterdìena ² Golg., = ùotrdìena.

Avots: ME IV, 424

‡ ùotruodìe Kaugershof, uotruodien Tdz. 55804, 3, am Dienstag.

Avots: EH II, 745

ùotruõdìena: uotruodienu es palika svešu ļaužu pulciņā Tdz. 55804, 4.

Avots: EH II, 745

ùotruõdìena Serbigal, Wolm., = ùotrdìena.

Avots: ME IV, 426

‡ padìecêt ² Kaltenbr., = ‡ padìcît ² ("mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku").

Avots: EH II, 127

‡ padìeks ² Kaltenbr., halbleer: p. puôds.

Avots: EH II, 128

padìevs, der Götze, Abgott: (kāzu) viesi me̦tuši nuo maltītes pa kumuosam zem galda un nuolējuši pa pilienam zemē, lai padieviņus pielabinātu LP. V, 33. visi pie viņa griežas kâ pie padieva Plm. n. Rkr. XVII, 70. vare̦nais diktātuors, tautas padievs svinēja spuožus svē̦tkus Tēv. kalendārs. Vgl. li. padievis dass.

Avots: ME III, 18

pàldìes: ne paldiesa (Var.: paldiesu, paldiesi) nesacīja BW. 22850, 1. par paldiesu jau kaķis sprāgst AP.

Avots: EH II, 150

pàldìes [auch Serbigal, AP., pal˜diẽs Līn., Tr., Salis, Ruj., paldas Saikava, pàldis ² Preili], (der Akzent gewöhnlich auf der zweiten Silbe), zuweilen paldìevs geschrieben, aus palĩdz dìevs (helfe Gott), danke: lai paldies, kam paldies, mūs[u] kungam, tam paldies! BW. 32841. kad pārvedu līgaviņu, tad paldies uz paldies! Sprw.: par paldies ir žīds ne˙kā neduod. nuo paldies kaķes sprāgst. vai tas nu tas paldies par manu labsirdību? Zuweilen dekliniert: bet tas negrib ne pliku paldiesu JK. III, 31. viņš ar daudz paldiesiem atvadījās MWM. VIII, 594.

Avots: ME III, 58

papusdìenas Mar. n. RKr. XVII, 137, (eine Mahlzeit vor dem eigentüchen Mittag: nevaru sagaidīt pusdienu; jāieē̦d papusdienas Lös., Sermus, AP., Pabbasch, papusdiena Nötk., N: Peb., Lös., Stomersee; papusdiena "eine Mahlzeit nach dem Mittag" Sessw., Odsen1.

Avots: ME III, 84

pãrdìenãm: pãrdiênim ² Kürbis n. FBR. XIV, 67.

Avots: EH XIII, 198

pãrdìenãm, [pãrdienas U.], pārdienis, pãrdieņš [Zaravič], einen Tag um den andern: viņa sūtīja gan+drīz. pārdienām pec dakteŗa Kaudz. drudzis ik pārdienām nāca bē̦duli apraudzīt LP. VII, 1245. de̦gunu ik pārdienis turi... kambarī! Sil. viņam jāiet katru dienu, mums pārdieņš Austr.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdìeņãm AP., = pãrdienãm.

Avots: EH XIII, 198

parîtdìena: p. tautiņās Tdz. 54905.

Avots: EH XIII, 168

parîtdìena, der übermorgige Tag.

Avots: ME III, 91

‡ parîtdìene ² Oknist n. FBR. XV, 172, = parîtdìena.

Avots: EH XIII, 168

pãrsestdìenas, pãrsestdìenãm, einen Sonnabend um den andern: viņš gāja uz mājām tikai pārsestdienas MWM. X, 333.

Avots: ME III, 174

pašdìevinâšana,.* die Selbstvergätterung.

Avots: ME III, 112

pastardìena, der jüngste Tag.

Avots: ME III, 107

pasvètdìena: ziema lauku ļaudīm mē̦dz būt it kâ p. Jauns. Raksti III, 412.

Avots: EH XIII, 178

pasvètdìena, ein halber Feiertag. Jetzt werden die Heiligentage pasvētdienas genannt Mag. XX, 3, 57. pasvētdienās, kuŗu piemiņa nuo senatnes laikiem atlikusēs, kaunas iet ārpus mājas strādāt Etn. I, 75. abas pirmās ce̦turtdienas jeb kristdienas te pa daļai tiek svētītas nuo se̦najiem laikiem kâ pasvētdienas Etn. II, 179,

Avots: ME III, 111

pêcdìenâs, in späteren Zeiten, Jahren, Tagen: pēcdienās dē̦ls atņems tev valdību LP. IV, 41.

Avots: ME III, 205

pêdē(j)dìena, der letzte (dritte) Tag von Weihnachten, Ostern vder Pfingsten Salisb., Wolm.

Avots: ME III, 206

pêdẽ(j)dìena: auch Wohlfahrt n. Etn. III, 124.

Avots: EH XIII, 227

pêdē(j)dìena, der letzte (dritte) Tag von Weihnachten, Ostern vder Pfingsten Salisb., Wolm.

Avots: ME III, 206

pìektdìena, der Freitag; lielā piektdiena, der Charfreitag; ķēniņa piektdiena, der Busstag Livl. n. U. (veraltet).

Avots: ME III, 261

pirmdìena: pirmdienā ... būs man jauna līgaviņa BW. 33634.

Avots: EH XIII, 237

pirmdìena, pirmudiena Kalleten, BW. 27207, pirmuodiena Spr., N.-Schwanb., Serbigal, der Montag. In Salisb. pirmuodiena "der erste Feiertag": tas bija ziemsvē̦tku pirmuodie(nu).

Avots: ME III, 225, 226

‡ pìrmùodìene ² Auleja, Zvirgzdine, (mit ir̂) Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Warkh., = pirmdìena.

Avots: EH XIII, 238

prìekšdìenas, die künftigen Tage, die Zukunft: jāpataupa uz priekšdienām Ahs. n. RKr. XVII, 48. paglabā uz priekšdienām, kuo uzģērbt bē̦rniem JK. VI, 37. lietas, kādas tiem vairāk nuoderēja, jeb nuo kādām tie priekšdienās cerēja vairāk labuma Pūrs I,123.

Avots: ME III, 394, 395

‡ pušdìen ² Zvirgzdine, Adv., um Mittagszeit: p. saule acis dedzina ārā. p. dze̦n guovis uz sē̦tu.

Avots: EH II, 335

pusdìena,

2): līdz pusdienām Pas. VI, 197 (aus Lettg.), bis Mittag;

4): aties uz pusdienām (zum Mittag)
Pas. XI, 281; in Dunika in dieser Bed. nur der Sing.

Avots: EH II, 331

pusdìena,

1) der halbe Tag
(in dieser Bed. auch pus˙dienas): nuogulēja pus˙dienas Wolm., PS. oder pus+dienu Kl., Bauske, Selg., Kand.; samaksāja par pus˙dienu Kl., PS.;

2) der Mittag; die Mittagszeit:
jau saulīte pusdienā BW. 27264, 2;

3) der Süden
U.;

4) oft der Plur. pusdienas, das Mittagsessen:
pusdienu od. pusdienas ēst, paturēt, ieturēt, zu Mittag essen: kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dicm. pas. v. I, 36. pusdienā od. uz pusdienu lūgt, zum Mittagsessen bitten, einladen; pusdienā iet, Mittag essen gehen. ganu meita pārdze̦n luopus pusdienā LP. V, 18, die Hüterin treibt das Vieh um Mittagszeit nach Hause, wo es zu fressen bekommt. biju pašu˙laik luopus pusdienā sadzinis Aps.;

5) pusdienu gulet, das Mittagsschläfchen abhalten.

Avots: ME III, 425

‡ pušdìene ² Lubn. n. FBR. XVII, 122 "?"; Plur. pušdienes (s. ME. III, 437, unter pušdiena): auch Zvirgzdine n. FBR. X, 26 ("?"), Pas. IX, 308 (Mittagsmahlzeit), (mit ìe ² ) Auleja (als Zeitbestimmung), Oknist n. FBR. XV, 180 (Mittagsmahlzeit), Višķi n. Ceļi IX, 371, 380 ("?").

Avots: EH II, 335

pusdìenuôt* zu Mittag essen.

Avots: ME III, 425

pusdìevs* Stari II, 537, ein halber Gott.

Avots: ME III, 425

rîtdìena: rītdieniņa Tdz. 54905; šī diena, r. bez kauna laista BW. 20963.

Avots: EH II, 377

rîtdìena, auch rîta dìena, der morgende Tag: viņš iegāja pie ve̦lna prasīt rītdienas darbus JK. V, 1, 68. viņš... nezūdītuos par rītdienu JR. IV, 74. vēl es dzeršu rītu (Adjektiv?) dienu BW. 2021.

Avots: ME III, 540

sadìedelêt Wid., tr., zusammenbetteln, bettelnd erlangen, erhalten.

Avots: ME III, 611

‡ šàidìena Zemzare Lejasc. 135, der heutige Tag.

Avots: EH II, 621

sar̂gdìeve* Druva I, 480, die Schutzgöttin.

Avots: ME II, 716

saũldìena,* ein sonniger Tag: sauldienu svelme Vēr. I, 583.

Avots: ME III, 772

sestdìena: auch BW. 973, (mit e̦) Alschw., Alswig, Dunika, Kalnemois, Laidsen, Lubn., Luttr., Mahlup, Nikrazen, N.-Laitzen, Pussen, Schrunden, Spahren.

Avots: EH XVI, 479

sestdìena Siuxt, Wolm., PS., Trik., Smilten, se̦stdiena Tuckum, Talsen, Frauenb., Katzd., Nigr., N.-Bartau, Rutzau, Gramsden, Kalleten, Pormsaten, Selg., Edw., Matkuln, Windau, Deg., der Sonnabend; Sprw.: tai lietai gan jau drīz būs sestdiena Zaravič, damit wird es bald zu Ende sein.

Avots: ME III, 821

‡ šìdìene ² (gen. šàsdìenes ² ) Oknist n. FBR. XV, 182, der heutige Tag.

Avots: EH II, 627

šùobal˜tdìen, Adv., (noch) heutzutage Pas. II, 136: pirmatnes stāsts vēl šuobaltdien ir jauns Vēr. I, 1428. prasījums šuobaltdien piede̦r teiku valstei MWM. VII, 116. mēle un rīkle viņam sarkana līdz šuobaltdien RKr. VIII, 78.

Avots: ME IV, 112

šùodìen (li. šiandien), šùodìe, Adv., heute: duod, dieviņ, šuodien (Var.: šuodie, šuo dieniņu) sauli! BW. 7507.

Avots: ME IV, 112

šùodìena, der heutige Tag, das Heute: šuodiena - tā stāv vēl manā ruokā Rainis Gals un sāk. 204. pēc šuodienas nuotikumiem Dz. Vēstn. nuo šuodienas vairs manis nepazīstat MWM. v. J. 1899, S. 340. kas mūžīgai šuodienai minams Latv. ar tērauda maiglēm tur šuodienu cieti R. Sk. II, 62.

Avots: ME IV, 112

sùņdìenas A. 1900, S. 301, = suņu dìenas (unter suns).

Avots: ME III, 1124

‡ svètdìen, ‡ svètdiẽ[n] Serbig., svê̦tdien ² Pussen, am Sonntag: jau svētdien kruodziņa BW. 33634.

Avots: EH II, 616

svètdìena: auch Ramkau, (mit ê̦ ² ) Kal., OB., Pussen, Schrunden; baltā s. Orellen, der erste Sonntag nach Ostern; rītu būs s. BW. 2240. tev, māsiņa, svētdieniņa 6848, 2.

Avots: EH II, 616

svètdìena Wolm, u. a., svê̦tdiena ² Dunika, Dond., Frauenb., Gramsden, Kurs., Talsen, Selg., Pas. III, 285 (aus Lixna), auch svètdiene ² Sussei n. FBR. VII, 140, svē̦tdiene Pas. III, 118 (aus Kapiņi), nom. pl. demin. svētdienītes BW. 6848, 1 var., der Feiertag; der Sonntag: miruoni apģērba viņa svētdienas (baznīcas) drēbēs (Feiertagskleider) LP. VII, 385. svētdienas meita, ein Mädchen, das schmucke Kleider und leichte Arbeit liebt Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME III, 1154

‡ tìrgsdìene ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79, Lubn., Oknist, der Markttag.

Avots: EH II, 683

tùodìen, an dém Tage, damals, früher: kaķītis, kuo tuodien nuo sieviņas pircis LP. IV, 87. kas viņu tuo dien par dē̦lu bija saukuši V, 214. vai neteicu tuodien (früher)? VII, 182.

Avots: ME IV, 284

trešdìena: trešdienā lietiņš lija BW 973, 1.

Avots: EH II, 693

trešdìena, der Mittwoch.

Avots: ME IV, 232

‡ trešdìene ² Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Pilda, Warkl., Zvirgzdine, = trešdìena.

Avots: EH II, 693

trìkumdìena: auch Pas. XIV, 52 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 696

trìkumdìena Salisb., Wolm., = trijkungu diena.

Avots: ME IV, 240

uzdìedelêt,

1) sich (bummelnd) einfinden:
uzdiedelēja pie mums ubags Arrasch, Wandsen;

2) aufdringlich bittend über ein gewisses Mass hinaus erlangen:
uzdiedelēt mūziku;

3) bettelnd erlangen
(perfektiv): ubags uzdiedelējis sev jaunas bikses. Refl. -tiês, = uzplīties: čigāns man atkal uzdiedelējās Stenden.

Avots: ME IV, 325

vakardìen, Adv., gestrigen Tages L., U., gestern: es redzēju vakardien ciemā skaistu zeltenīti BW. 13833, 1 var.

Avots: ME IV, 447

vakardìena: auch BW. 2264.

Avots: EH II, 750

vakardìena, der gestrige Tag.

Avots: ME IV, 447

‡ vakardìene ² Oknist, = vakardìena.

Avots: EH II, 750

vidsdìena Salisb., vidusdiena U., der 2. (Weihnachts-, Oster-, Pfingst-) Feiertag Salisb.

Avots: ME IV, 579

vidusdìena, der Mittag: ap divpadsmi tiem ir vidusdiena Mag. XX, 3, 70.

Avots: ME IV, 581

viegldìenis, einer, der leichte Tage lebt, keine Sorge kennt: tâ jautāt un nezināt viegldieņiem Domas III,321.

Avots: ME IV, 653

viêndìen: auch Borchow, ("nesen") Fest.

Avots: EH II, 795

viêndìen Ahs. > hochle. vin̂dien Golg., viêndìe, Adv., eines Tages, einst U. (nach U. "nicht eben gebräuchlich"); vor paar Tagen Bers.: Krustiņš mani viendien bāra Blaum. Pazud. dēls 5. Nuoliņš tur viendien ara Vēr. v. J. 1904, S. 393. es viendie iegāju Austr. K. Gluns 59. pacilā jēriņu, vai smagāks kâ viendien Krišs Laksts 52.

Avots: ME IV, 658

vĩêndìenas (gen. s.), eintägig, Eintags-: viendienas muša Aahof. viendienas mūžs R. Sk. I, 124. viendienas saimnieks. viegls viendienas darbs Seifert Chrest. III, 258.

Avots: ME IV, 658

vĩêndìene,* die Eintagsfliege Dr.

Avots: ME IV, 658

‡ viêndìenîgs AP., nur einem Tag lebend: v. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 795

viêndìenis* (li. viendienis Miežinis), wer nur einen Tag existiert: es mākuonītis e̦smu viendienītis MWM. IX, 242.

Avots: ME IV, 658

viņ˙dìen: mit iê ² Perkunen.

Avots: EH II, 786

viņdìen, viņdiẽ Serbigal n. FBR. IV, 58, Adv., an jenem Tage: kad viņdien (Var.: vakar) atnācāt BW. 26139 var.

Avots: ME IV, 600

vìņsvètdìen Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 121, Adv., vergangenen Sonntag.

Avots: ME IV, 601

viņudìen, Adv., = viņdien, vor einigen Tagen Bers., Dunika, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Salis, Sessw., Stenden, Warkh.: viņudien sarājāmies Janš. Bandavā I, 368.

Avots: ME IV, 601

àizvakar, vorgestern; àizvakarẽjs, vorgestrig: aizvakarējā diena; adv. àizvakardìen, vorgestern; àizvakarrît, am Morgen des vorgestrigen Tages.

Avots: ME I, 58

àizviņu nedēļu, àizviņ (u) nedēļ, àizviņ (u) svètdìen u. s. w., vorvorige Woche, vorvorigen Sonntag: aizviņunedēļ saimniece iedeva sieku rudzu LP. VI, 50.

Avots: ME I, 60

atdiene,

1) auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Druw., Golg., (mit ìe ² ) Erlaa, (mit iẽ ) Ramkau Salis, a[t]diẽnīte AP., a[t]dìenīte ² Kaltenbr., Saikava: guovs atnāca atdìenītēm Wolmarshof. guovs neizauga liela, juo atdienēm viņai bija teļš Nerft. guovs atnesa teļu atdienītēm Stelpenhof. kad guovs nāce slaucama par divi gadi - teice: tī jau a[t]dienītem Kattenbr. man telītes a[t]dienītes BW. 28688; ‡

2) eine junge, nicht milchende Kuh
Bers.

Avots: EH I, 139

bezdievnieks (unter bezdìevis): bezdievnieki bija nuošķīrušies Kaudz. Jaunie mērn, laiki IV, 165.

Avots: EH I, 214

[deĩderêt Ruj., hin- und herlaufen; dèiderêt ^2, -ēju, auch dèider,uôt ² Lös., taumeln; vgl. dìedelêt.]

Avots: ME I, 453

diediena, dievdiena zu ersatzen dutch diediena, = dìevdìena.

Avots: EH I, 326

‡ dienasviducis (in einem handschriftl. Vokabular), = dienvidus: es šuodien dìenasviduča nedabūju, ich habe heute kein Mittagsschlafchen bekommen. uz dienasvidučiem, nach Süden.

Avots: EH I, 327

‡ dieninieks Strods Par. vōrdn. 69 "?". dieniniece Janš. Bandavā II, 98, das Femininum zu dìenenieks.

Avots: EH I, 327

diêt [C., Kl.], diêt ² [Tr., Bl., dìet ² Kr.], deju, intr., hüpfen, tanzen, auch singen Spr.: nakti jautri dzīvuoja un deja BW. III, 1, 13. tas le̦cams, tas dejams. pieņēma viņu ar kruoņiem, diešanām un bungām Jud. 3, 7. Wohl zu ai. dīyati "fliegt", [le. dĩdît, air. dian "schnell", gr. δῖνος "Wirbel", δινέω "drehe" u. a., s. Leskien Abl. 271, Fick Wrtb. I ^4, 68 u. 459, Stokes Wrtb. 144, Solmsen PBrB. XXVII, 363, Boisacq Dict. 189.]

Avots: ME I, 483, 484

‡ II diêt ² AP., deju od. dìenu, dêju, = dēt 1 5: de̦su dienamuos taisa nuo guovju ragiem.

Avots: EH I, 327

diẽveris [C., Nigr., Ruj., dìeveris ² Kr., Kl., Kreuzb., Bers., Warkh., Nerft], Demin. dieverītis, dievertiņš, dievestiņš BW. 23705, 2, dieverstiņš BW. 7570, 16138, der Schwager, der Bruder des Gatten: vai dieveŗi tevi rāja, vai rāj citas ietaļiņas (Var.: vai dieveŗu līgaviņas) BW. 13743. [āzve̦d mani dieveŗuos 18879, 1.] Nebst li. dieverìs [nom. pl. dìever(e)s] zu serb. dje"vēr, gr. δαήρ [ai. dēvā, arm. taigr dass.; Ablaut ēi: ǝi wenn nicht li. - le. ie für ai unter dem Einfluss eines andern Wortes eingetreten ist].

Kļūdu labojums:
BW. 7570, 16138 = BW. 16138

Avots: ME I, 484

diẽzgan: diezgan N.-Peb., Ramkau, dìez˙gan ² Lös. - dievszingan zu ersetzen durch dievsingan.

Avots: EH I, 328

dīks [dìks ² Nerft, Wessen, Kr., dîks ² Tr.],

1) leer
[Selb. u. a.]: dīka (gew. tukša) muca tāli skan; dīks (gew. tukšs) vē̦de̦rs, dīka (gew. tukša) ruoka Buschh., [Nerft]. pele galvu nuolauzuse dīka pūra dibinā BW. 16774, 4. nē, tie nav sapņi dīki! Rainis;

2) frei von Arbeit, müssig:
zirgs stāv dīks Buschh. dīka, bezdarbīga dzīve Stari II, 20. latviešiem dīkiem būt un lustēties patīk J. Stend. Allgemein gebräuchlich der Lok.: dīkā būt, gulēt, besond. dīkā stāvēt, müssig sein, stehen. [Nebst dìeks ² und li. dỹkas "leer, müssig, unbeschäftigt, übermütig" zu slav. dikъ "wild"; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 389 f., Berneker Wrtb. I, 200 und Trautmann Wrtb. 54.]

Avots: ME I, 478

‡ dindā`rzis <sup>2</sup> Atašlene n. Fil. mat. 102, Auleja, Lixna, = dìendā`rzs, der Raum vor dem Kuhstall, wo im Sommer das Vieh gehalten wird.

Avots: EH I, 320

gaŗdienis (fem. - ne), gaŗdìena, jem., der langsam arbeitet Ar., Blieden, Ahs.

Avots: ME I, 606

I laidene, volksetymologisch an dìena angeschlossen - laiddiena (fälschlich laiddiena geschr.), Demin. laidienĩte, Mariä Heimsuchung, der 2. Juli a. St.: laidenīte (laidainīte), nabadzīte, visu ziedu lasītāja Konv. ² 2149. Pēterdiena, lai(d)dienīte atve̦d smuku brūtgāniņu Mag. XX, 3, 124. Jānī (kad Bē̦rzaunē tirgus) gājuši puiši lūkuoties, laidenē (t. i. nedēļu vē̦lāk, kad Vestienā tirgus) jau ierunājuši un cituos rudeņa tirguos dzē̦ruši derības Etn. I 115. Jānī gāju rādīties, laidenē suolīties BW. 33111.

Avots: ME II, 403

‡ liẽkdiene Grenzh. n. FBR. XII, 15, = lìekdìena.

Avots: EH I, 752

‡ lìerdienes ² Gr.-Buschh., Līvāni, = liẽldìena(s).

Avots: EH I, 756

nùodièvuôtiês, [nùodìevâtiês L., U.], hoch und teuer versichern, sakramentieren: mātīte nuodievuojusē, ka ne˙kā ļauna neapzinuoties LP. III, 101. [nùodìevuots Tirsen, gezwungen, hoch und teuer zu versichern.]

Avots: ME II, 775

‡ nu˙di Oknist, nudi Pilda n. FBR. XIII, 53, = nu˙dìe.

Avots: EH II, 28

‡ uõtardiên ² Pussen, ùotardìen ² Kārsava, (am) Dienstag: uo. nešu kuokles sēteņā BW. 27207, 1.

Avots: EH II, 744

‡ II pàlds ² Sonnaxt, = pàldìes.

Avots: EH II, 150

‡ pārdien Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = pãrdìenãm (?).

Avots: EH XIII, 198

pãrdienas (unter pãrdìenãm): auch Dunika, Oknist, Rutzau.

Avots: EH XIII, 198

pārdienis (unter pãrdìenãm): auch (pãrdiênis ² ) Siuxt, (> pãdienis) Behnen n. FBR. XVI, 149, Lesten n. FBR. XV, 26.

Avots: EH XIII, 198

‡ parîts Kaltenbr., = parîtdìena.

Avots: EH XIII, 168

‡ pasvètdiene ² Kaltenbr., = pasvètdìena.

Avots: EH XIII, 178

‡ pirmdiene Grenzhof n. FBR. XII, 16, (mit ir̂) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, = pirmdìena.

Avots: EH XIII, 237

pirmuodiena (unter pirmdìena): auch Tdz. 55804 1, Pilda, (mit ir̂) Daudsewas n. FBR. XVII, 149, Fest., Heidenfeld, Nerft, Sonnaxt, (mit ìr ² ) Schönberg n. FBR. XVIII, 14, = pirmdìena.

Avots: EH XIII, 238

‡ pirmudiene Kalupe n. FBR. XVIII, 34, (mit ir̂) Borchow n. FBR. XIII, 23, (mit ìr ² ) Warkl., = pirmdìena.

Avots: EH XIII, 238

pušdiensvidus, Mittagszelt: pa pušdiensvidu Pas. III, 363 aus Dond. pušdieņuot Pas. II, 250 (aus Asūne), = pusdìenuôt.

Avots: ME III, 437

‡ rîtdiene Borchow, Lubn., Oknist, = rîtdìena.

Avots: EH II, 377

rîts,

1): rīta diena BW. 1472, = rîtdìena. viņš ir rītis, ir vakaris pie darba Janš. Nīca 53. tē̦vs gājis rītiņā (früh morgens)
skatīties Pas. VII, 12 (aus Smilt; ähnlich VIII, 59 aus Mehrhof, XIII, 50 aus Rauza, XV, 65 aus Bilskenshof);

2): kad saulei le̦cuot rīti ir piesarkuši, tad tas uz draņķi AP.

Avots: EH II, 377

Sìmjũdu diena RKr. VI, 42, Simjũda dìena PS., Simjūddiena Mag. XX, 3, 58; Konv. ² 2150, Simjūdis Saul., Simjūtu diena (vakars), Simjauta vakars Bers. n. Etn, I, 62, Simon-Juda" (der 28. Oktober): Simjūtu dienas vakarā senāk mieluojuši nuomirušus LP. V, 65. Simjūtu dienā, kad dvēseles mieluo VI, 47. Simjūtu vakarā mājinieki iziet laukā, lai nekultuos veleniešiem pa kājām VII, 123. - Sìmjûdiņš ² Saikava, der 2. Oktober (alten Stils).

Avots: ME III, 841

svètdiene ² (unter svètdìena): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nerft, Oknist, Sonnaxt, Wessen, (mit ê ² ) Grenzhof n. FBR. XII, 12, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., Kalupe, Lixna, Līvāni, Pilda, Warkl., Zvirgzdine, BW. 13250, 39 (Kr. Ludsen), Tdz. 41344 (Preiļi in Lettg.), svē̦tdienīte 37975 (Warkh.).

Avots: EH II, 616

‡ tùodiẽ Serbig., = tùodìen.

Avots: EH II, 709

tuodievu, in der Verbindung ar tuodievu (instr. s. von tas dievs) oder (PS.) ar tùodieviņu, eilig fort und auf Nimmerwiedersehen: aizlaidās ar tuodievu Plüd. LR. IV, 122. paliekat ar tuodieviņu! Golg., Peb., Ramkau, Salis, bleibt (für dies Mat) gottbefohlen! Vgl. ar˙dìevu!

Avots: ME IV, 284

viņdiẽ (unter viņdìen): mit iê ² Lenzenhof, Orellen.

Avots: EH II, 786

žẽ̦l, Adv., leid: man (ir) žē̦l, es tut mir leid. tas man žē̦l, das ist mir leid U. man tevis žē̦l, du tust mir leid. žē̦l! traurig! das ist zu bedauern U. Sprw.: skuopam paēst žē̦l Br. sak. v. 1118. žē̦l viešiņas, žē̦l pīraga (von einem Unentschlossenen gesagt) 1470. žē̦l tēviņa, bail mātītes 1261. lai man žē̦l, kā man žē̦l, žē̦l jaunā bāleliņa BW. 17491. lai man žē̦l, kuo man žē̦l, žē̦l man sava vaiņadziņa 24593. ja tautām galda žē̦l, mums māsiņas vēl žē̦lāki 19177 var. Ļē̦pausim suņa bijis žē̦l LP. IV, 88. žē̦l savas meitas VII, 41. vai tev ir pēc manim žē̦l? BW. 33615. gana man žē̦l palika tam ciemam caurejuot 383, 1. meitai žē̦l palicis par saimnieka žē̦labām LP. V, 124. ķēniņam palicis žē̦l par meitu VI, 642. ai dieviņ, dievam žē̦l (Var.: ij dievam žē̦li bij), kalpam skaista līgaviņa! BW. 21160. dievam žē̦l, leider Gottes U. (gew. dìemžẽ̦l). žē̦l darīt, zuleide tun, ein Leid zufügen, betrüben: migla, migla, rasa, rasa, tā man žē̦l padarīja: nuogulēja bāliņam smalku linu tīrumiņu BW. 28372. žē̦l nedaru māmiņai 132, 2 var. darāt žē̦l tai māsiņai! 26265. brālīt[i]s man žē̦l darīja, es brālim vēl žē̦lāk 17864, 2 var. tālu duot žē̦l nācās (tat, wurde es leid) 12446, 3 var. tam puišam žē̦l nācās, kam nav tādas līgaviņas 477, 1. žē̦l nākties L. "sich zu Herzen gehen lassen". Aus der Vorstufe von r. жаль "leid".

Avots: ME IV, 805