deķis

deķis, Demin. deķītis, deķē̦ns, die Decke: gultas, zirgu d. Entlehnt [gleich li. dẽkis und estn. tekk dass.].

Avots: ME I, 453


deķis

deķis: zīda d. BW. 5224 var. zirgu d. 24872. dzīparu gultas d. 31095.

Avots: EH I, 314