dindināt
dindinât,
1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau; ‡
2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).
Avots: EH I, 320
1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau; ‡
2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).
Avots: EH I, 320